Valsts policijas (VP) priekšnieks Valdis Voins parakstījis rīkojumu, kas turpmāk policistiem atļaus ķert ātruma pārkāpējus no slēpņiem. Ātruma samazināšanai tiks aktīvāk izmantotas arī netrafarētās automašīnas.
VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš norāda, ka pēdējā laikā smagās avārijās liktenīgais faktors bijusi tieši ātruma pārsniegšana, kā arī auto tehniskais stāvoklis. Izvērst informatīvas kampaņas policija pašlaik nevar atļauties, tāpēc tiks izmantota sabiedrībā pretrunīgi vērtētā metode.
Auto žurnālists Pauls Timrots par šo policijas ideju pasmaida. "Kāda gan atšķirība? Arī pašlaik policija izmanto slēpņus un netrafaretās automašīnas. Ja viņi turpmāk brauks kā savulaik ar saviem personīgajiem auto un būs jāiet protokolu parakstīt uz Ford busiņu ar plīša dīvānu, tad gan skumji," saka eksperts.
V. Voins uzsver, ka ātruma pārkāpējus ķers tikai ar policijas štata auto – netrafarētiem Subaru. Personīgo transportu policisti neizmantos. Savukārt slēpņu ierīkošana bijusi atļauta arī līdz šim, taču tā nav rekomendēta. "Policistiem nedevām tik daudz rokas radarus, vairāk izmantojām iebūvētos, kas ir Volvo automašīnās. Ne no labas dzīves šo lēmumu pieņemam. Statistika rāda, ka kaut kas ir jādara. Ar dzērājšoferiem ir rezultāts, bet smago negadījumu iemesls vairāk nekā pusē gadījumu ir ātruma pārsniegšana. Tas nav normāli, ka kundzes gados brauc tik ātri, ka nevar novaldīt savu auto, un iet bojā," saka V. Voins. Viņš pieļauj, ka līdz ar šo lēmumu gals varētu būt vaļā arī korupcijas maisam, taču atbildīgie dienesti sola kontrolēt situāciju.
Drošas braukšanas skolas apmācību programmas direktors Andris Pļavenieks Neatkarīgajai policijas izvēli vērtē pozitīvi. "Ja daudzmaz ievēro likumu, tad ir vienalga – slēpjas vai neslēpjas, jo virsū jau policisti nebrūk. Kad nezini, kur ir policists, tad arī kontrolē savu darbību, kaut arī to vajadzētu darīt automātiski. Vai policija šajā gadījumā rīkojas korekti vai nekorekti – tas ir cits jautājums," stāsta A. Pļavenieks. Viņš kā piemēru min Poliju, kur ātruma ierobežošanai izmanto vēl savdabīgākas metodes – ceļa malā novieto kartona policijas auto. Eksperts kā paraugu min Igauniju, kur liela daļa sabiedrības, pamanot pārkāpēju, zvana atbildīgajiem dienestiem. "Padomju laikā to sauca par stučīšanu, bet, ja šis cilvēks apdraud manu un radinieku dzīvību, kāpēc ļaut viņam trakot?" saka A. Pļavenieks.
Atgādināms, ka pastiprināti šovasar kontrolē arī velosipēdistus un motorolleru vadītājus.
***
Komentāri no nra.lv
Jsins: "Piedāvāju krūmus pie manas mājas, ja man lats no piecīša."
Janis: "Atgriežamies atkal pie cita gadsimta. Vai tad konstitūcija un satversme atcelta? Vai Voinam ir tādas tiesības ar savu pavēli pazemot cilvēkus?"
Anonīms: "Ir noteikumi – pildi! Un tad būs vienalga, kur policija sēž."
Masters: "Prakse uz ceļiem parāda, visi brauc +20, un ir OK, nu tad vajag arī atļaut 110, ātrāk jau nemaz pa mūsu ceļiem pabraukt nevar.
