Lielākajā spiegu apmaiņas operācijā kopš aukstā kara laikiem vakar Vīnes lidostā ASV un Krievija viena otrai izdeva kopumā 14 par spiegošanu apsūdzētu personu.
Ceturtdien Ņujorkas tiesā desmit Krievijas aģenti atzina savu vainu informācijas vākšanā, un tiesa nolēma viņus nekavējoties izraidīt no valsts. Drīz pēc tam Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja dekrētu par četru spiegošanā apsūdzētu cilvēku atbrīvošanu no apcietinājuma. Līdzīgi kā Vašingtona, arī Maskava bija parūpējusies iegūt oficiālu dokumentu par arestēto cilvēku vainu: četri amerikāņu spiegi bija parakstījuši dokumentus par vainas atzīšanu, raksta AP.
Vakar Vīnes lidostā Krievijas un ASV lidmašīnas nostājās viena otrai līdzās un no tām tika izvesti un samainīti aizturētie cilvēki. Austrija par apmaiņu nav izteikusi komentārus, bet faktiski tā notika, nevienai pusei oficiāli neiekļūstot Austrijas teritorijā.
"ASV ir piekritušas šīs personas nogādāt Krievijas uzraudzībā," teikts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā. "Apmaiņā pret to Krievijas Federācija ir piekritusi atbrīvot četras personas, kas ieslodzītas cietumā par kontaktiem ar Rietumu izlūkaģentūrām." No Krievijas atbrīvotajiem cilvēkiem divi ir bijušie Krievijas izlūkdienestu pulkveži, kas rietumvalstīm bija nodevuši informāciju par vairākiem desmitiem Krievijas un Padomju Savienības spiegu. Viens no viņiem ir Aleksandrs Zaporožskis, kura sniegtā informācija bija palīdzējusi notvert Robertu Hansenu un Oldridžu Eimsu – vispostošākos spiegus, kas jelkad notverti ASV. Arī pārējiem ir krieviski vārdi un uzvārdi – bijušais VDK aģents Genādijs Vasiļenko, Krievijas militārās izlūkošanas virsnieks Sergejs Skripals, kurš 2006. gadā notiesāts par spiegošanu Lielbritānijas labā, un kodolzinātnieks Igors Sutjagins, kurš 2004. gadā tika notiesāts par spiegošanu Centrālās izlūkošanas pārvaldes uzdevumā.
Spiegu skandāls izvērsās dažas dienas pēc tam, kad pagājušajā mēnesī Vašingtonā ASV prezidents Baraks Obama ar savu Krievijas kolēģi D. Medvedevu bija noturējis draudzīgu sanāksmi. Pēc tam gan ASV amatpersonas ir centušās uzsvērt, ka spiegu skandāls nemazinās centienus veidot draudzīgas attiecības ar Krieviju. Tomēr ASV Republikāņu partijai šis jautājums ir devis vēl vienu iemeslu paziņot, ka B. Obama attiecībās ar Maskavu ir pārāk pielaidīgs.
Desmit arestētie un izraidītie Krievijas spiegi Federālā izmeklēšanas biroja uzmanības lokā bija bijuši jau desmit gadu, bet viņu iespējas piekļūt ASV nacionālās drošības noslēpumiem tika vērtētas kā nelielas – tanī pašā laikā no viņiem ir izdevies izdabūt visai skopu informāciju par to, ko šie aģenti zināja un kādu informāciju tie bija nodevuši Maskavai. Lai arī ASV Krievijai ir izdevušas vairāk cilvēku, tomēr, pēc bijušā Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbinieka Pītera Ērnesta domām, tie ir relatīvi maznozīmīgi aģenti, taču pretim ASV ir ieguvusi cilvēkus, kas ir notiesāti par reālu spiegošanu ASV un Lielbritānijas labā.
Spiedzes Vikijas Pelezas advokāte zināja stāstīt, ka viņai pēc notveršanas bijusi izvēle: vai nu nokļūt aiz restēm ASV, vai arī pieņemt Krievijas valdības piedāvājumu – 2000 dolāru mēnesī uz mūžu, mājokli un palīdzību bērnu audzināšanā. Izvēli likuši izdarīt Krievijas pārstāvji, kas bija ieradušies ASV. Līdzīga procedūra notika arī Krievijā, kur izvēle – brīvība vai cietums – bija jāizdara četriem nosūtīšanai uz ASV izraudzītajiem cilvēkiem.
Aukstā kara laikā spiegu apmaiņas notika regulāri. Kaut arī attiecības starp Krieviju un ASV kopš aukstā kara beigām ir uzlabojušās, abas valstis finansē plašus spiegu tīklus, kas vāc informāciju par otru valsti.
