Zinātnieki uzsver, ka šī karte apliecina, ka eiropiešiem (ne tikai vikingiem) par jaunā kontinenta eksistenci informācija bijusi vēl pirms K. Kolumba ekspedīcijas.
Reuters atgādina, ka kartes publikācija 1965. gadā radīja īstu sensāciju un kopš tā laika atradušies ne mazums speciālistu, kuri mēģinājuši apstrīdēt tās autentiskumu. "Visas pārbaudes, ko esam paveikuši pēdējo piecu gadu laikā, neliecina, ka karte būtu viltojums," nule kā Kopenhāgenā notikušajā starptautiskajā kartogrāfu kongresā paziņojis Dānijas Karaliskās tēlotājmākslas akadēmijas eksperts R. Larsens. Viņš pavēstījis, ka pārbaudīti visdažādākie aspekti – tintes un pergamenta vecums, rakstības un zīmēšanas stils – un visi tie norādot, ka karte patiešām tapusi ap 15. gadsimta vidu. Zinātniekus ieinteresējuši pat kožu atstātie caurumi – konstatēts, ka to novietojums ir identisks līdzīgu caurumu novietojumam 15. gadsimta grāmatas, kurā glabājusies karte, lappusēs.
Uz kartes redzama gan Grenlande, gan Atlantijas rietumu daļas sala Vinlande – zinātnieki uzskata, ka tā ir Ņūfaundlenda, kur aptuveni mūsu ēras 1000. gadā savas apmetnes ierīkojuši vikingi ar Leifu Ēriksonu priekšgalā. Domājams, ka karte tapusi ap 1440. gadu, kad Bāzelē notika baznīcas padome, apgalvo zinātnieki. Arhīvos gan nav izdevies atrast pietiekami daudz informācijas, lai noskaidrotu, kur karte glabājusies vairāku gadsimtu garumā un kādā veidā tā nokļuvusi pie kāda šveiciešu mākslas darbu tirgotāja. 1957. gadā unikālais dokuments piedāvāts Britu muzejam, taču tas no pirkuma atteicies, uzskatot to par viltojumu. Pēc tam karti iegādājies kāds amerikāņu kolekcionārs, bet vēlāk to pārpircis Pols Melons, Jēlas universitātes absolvents, kurš dokumentu uzdāvinājis savai alma mater.
Komentēt rakstu