Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Latvijā \ Veselība

Svētdien no karstuma cietuši 12 cilvēki; trīs guvuši traumas ūdeņos

Svētdien Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi snieguši palīdzību 12 karstuma upuriem, kā arī trim jauniem vīriešiem, kuri traumas bija guvuši peldoties, aģentūru LETA informēja NMPD pārstāve Laura Bundule.

Kā pastāstīja Bundule, deviņi karstuma upuri reģistrēti Rīgā, no kuriem četri bijuši bērni un pusaudži vecumā no trīs līdz 13 gadiem. Vecākie pacienti bijuši 48 un 49 gadus veci.

Izsaukumi bija saistīti ar ilgstošu uzturēšanos saulē, tāpēc pacienti sūdzējušies par sāpēm vēderā, sliktu dūšu, paaugstinātu temperatūru, apsārtušu ādu un citām veselības problēmām. Pa vienam karstuma upurim aizvadītajā diennaktī reģistrēts arī Vidzemē, Latgalē un Kurzemē.

NMPD saņem arī daudzus zvanus - aizvadītajā diennaktī kopumā 30 - ar lūgumu sniegt informāciju telefoniski dažādu karstumdūriena simptomu vai citu veselības problēmu gadījumos.

Tāpat svētdien trīs vīrieši cietuši peldoties. Jelgavas novadā 25 gadus vecs vīrietis, lecot upē, pret akmeni sasitis muti un nogādāts slimnīcā. Tāpat Jelgavas novadā peldoties 18 gadus vecs puisis sagriezis kājas un nogādāts slimnīcā.

Aknīstē, lecot no tiltiņa ūdenī, 19 gadus vecs puisis pret akmeni sasitis galvu un nogādāts slimnīcā.

Bundule arī pastāstīja, ka aizvadītajā dienā 18 gadus vecu jaunieti ir sakodusi čūska.

Turpretī svētdien mediķiem nav izdevies glābt 73 gadus vecu peldētāju, kurš noslīcis.

Kā ziņots, sestdien pēc intensīva darba siena pļavās, kraujot un vācot sienu, miruši trīs vīrieši. Viens no tiem bijis 44 gadus vecs vīrietis, otrs - 73 gadus vecs vīrietis, trešais - 51 gadu vecs vīrietis. Visiem vīriešiem pirms tam bijušas problēmas ar sirds veselību, norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša.

Ņemot vērā, ka brīvdienās 26 cilvēki guvuši apdegumus un citas karstuma radītas veselības problēmas, pārlieku ilgu laiku uzturoties saulē, mediķi atgādina: kad dienā temperatūra pārsniedz plus 25 grādu atzīmi, cilvēka organisms lielā karstuma un tiešas saules ietekmē, nespējot regulēt ķermeņa temperatūru, var pārkarst un cilvēkam var parādīties simptomi, kas var liecināt par karstuma "dūrienu".

Par karstuma dūrienu var liecināt galvassāpes, reibonis, pēkšņi paaugstināta ķermeņa temperatūra, miegainība, slikta dūša, dažkārt arī vemšana, samaņas zudums vai krampji. Minēto simptomu parādīšanās gadījumā nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība.

Mediķi atgādina, ka īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem. Tāpat karstajā laikā ir jāpalielina šķidruma uzņemšana, taču nevajadzētu dzert šķidrumu, kas satur alkoholu vai lielu daudzumu cukura. Vislabāk dzert vēsu tēju, minerālūdeni bez gāzes.

Dodoties ārpus mājas, aizsargājiet sevi un savus bērnus no saules iedarbības, valkājot cepuri ar platām malām un saulesbrilles, aicina mediķi. Mugurā ieteicams vilkt gaišu, vieglu, ērtu apģērbu no dabīga materiāla, nevis sintētisku apģērbu.

Nekādā gadījumā nevajadzētu sauļoties no plkst.11 līdz 15, kad saules ietekme ir visintensīvākā, bet arī citā laikā mediķi aicina izvērtēt, vai sauļošanās ir tik ļoti nepieciešama.

Pirms došanās ārā nepieciešams uzklāt saules aizsargkrēmu, bet pēc tam krēmu, kas paredzēts lietošanai pēc sauļošanās.

Ja iespējams, nevajadzētu uzturēties atklātā saulē no plkst.11 līdz plkst.15. Ja tas nav iespējams, labāk uzturēties ēnainās vietās, piemēram, pa ielu ejot, izvēlēties ēnas pusi.

Lai atvēsinātos, mediķi aicina izmantot vēsu dušu vai vannu, bet uzturā aicina lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens.

Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tostarp sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā nevajadzētu aizmirst par saviem medikamentiem.

Turklāt jāatceras, ka saulē sakarsis cilvēks nedrīkst strauji mesties aukstā ūdenī, sākotnēji jāatvēsinās, un tikai tad var doties peldēties.