Māksliniece atklāj, ka viņas gleznās esot varējis būt gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs, jo pamats darbiem ņemts no interneta portāla draugiem.lv profila bildēm. Šī ir mākslinieces pirmā izstāde Latvijā pēc desmit gadu pārtraukuma.
Gleznu varoņi nejauši izvēlēti
Ilgas Leimanis gleznu iedvesmas avots ir interneta portāls draugiem.lv. No šā portāla lietotāju vidus māksliniece nejauši izvēlējusies profila bildes, kurām viņa veidojusi reprodukcijas gleznojumā. Izstādē būs skatāmi apmēram 30 portreti. Izvēlētajiem cilvēkiem, kuru profilu bildes tika pārgleznotas, māksliniece nav teikusi, ka viņi tiek gleznoti, tāpēc, atnākot apskatīt izstādi, ikviens varētu ieraudzīt savus vai draugu portretus.
Darbs pie gleznām sācies pirms diviem gadiem, kad Ilga bijusi mākslas rezidencēs Vermontā un Toronto. Viņai īpaši paticis strādāt starptautiskajā mākslinieku rezidencē Toronto salā, kas atrodas Toronto pilsētas teritorijā. Tur īsā laika posmā viņa uzgleznojusi apmēram 30 darbu. "Tur, uz salas, bija fantastiski! Bija ziemas sezona un daudz sniega, ļoti skaisti. Man vispār ļoti patīk intensīvi strādāt – kad es gleznoju, tad no rīta līdz vakaram," atklāj māksliniece.
Darbiem nosaukumi ir doti ļoti vienkārši un lakoniski – Profils 1, Profils 2, Profils 3... "Man bija ļoti aktuāli atklāt šo izstādi Latvijā, jo bildes ir ņemtas no draugiem.lv, kas bija arī mans pirmais social networking portāls," skaidro māksliniece. Gleznas izstādītas šeit arī tāpēc, ka Ilga vēlējās atgriezties Latvijā arī profesionāli – kā latviešu māksliniece, jo kopš viņas pēdējās personālizstādes Ceļi ir pagājuši desmit gadi. "Man bija svarīgi to izdarīt, jo desmit gadi ir ilgs laiks. Es negribēju tikai vienkārši atbraukt ciemos, bet arī izrādīt savus darbus," skaidro māksliniece. Saistībā ar izstādes tēmu viņa arī vēlējās sarīkot semināru par draudzību virtuālajā vidē. "Es vēlējos rosināt cilvēkus runāt par šo tēmu, literatūras un mākslas iniciatīvas e–text+textiles centra cilvēki mani uzklausīja, un es pēdējos septiņus mēnešus esmu sadarbojusies ar viņiem, lai noorganizētu šo diskusiju," skaidro Ilga Leimanis. Diskusijā piedalīsies dažādi eksperti, kuri par šo tēmu runās katrs no sava skatpunkta. Seminārā, kas notiks 30. jūlijā e–text+textiles telpās, aicināti piedalīties visi, kurus šis jautājums
interesē.
Izstāde Profili: draudzība digitālajā laikmetā ir kā turpinājums Ilgas Leimanis portretu sērijai Mīļākie un svešinieki, kas gan nekad nav izstādīta Latvijā, toties ir demonstrēta Kanādā, Monreālā. Arī šī portretu sērija ir tapusi pirms daudziem gadiem, arī to iedvesmojušas fotogrāfijas, kas tika pārgleznotas. Tomēr ir būtiska atšķirība – draugi un paziņas paši bija nosūtījuši Ilgai savas fotogrāfijas. Izstādi ļoti interesantu padarīja tas, ka visas gleznas bija diptihi, turklāt šīs divas gandrīz vienādās gleznas tika izvietotas pa gabalu viena no otras, tādējādi simbolizējot attālumu, kāds bērnībā valdījis un vēl tagad valda starp mākslinieci un viņas draugiem.
Māksla cauri visai dzīvei
"Ar mākslu esmu nodarbojusies gandrīz visu mūžu," smaidot saka Ilga Leimanis. Jau kopš bērnības Ilga zīmējusi, bet 1992. gadā, kad viņai apritēja divdesmit gadu, atbrauca uz Latviju, lai mācītos Mākslas akadēmijā. Te viņa pavadīja trīs gadus, studēja pie profesora Induļa Zariņa. Ieguvusi bakalaura grādu monumentālajā glezniecībā, Ilga atgriezās Kanādā, kur 1999. gadā ar izcilību pabeidza Konkordijas universitāti Monreālā, iegūstot maģistra grādu.
Pašlaik Ilga Leimanis dzīvo un strādā Londonā. Pirms vairākiem gadiem viņa strādājusi kompānijā Drawing at work. "Man bija jādodas pie arhitektiem un jāmāca viņiem zīmēt, un tas bija ļoti interesants darbs, jo mūsdienās arhitekti visu izstrādā ar datorprogrammām. Strādājām ar pasaules līmeņa arhitektiem un inženieriem." Pirms diviem gadiem Ilga sākusi strādāt vienā no Londonas mākslas universitātēm, bet pagaidām vēl neviens students no Latvijas nav gadījies.
Pirmkārt – latviete
Māksliniece ir dzimusi Kanādā, taču vienmēr jutusies kā latviete. "Mēs mājās vienmēr runājām latviski. Es atceros, ka sēdējām pie brokastu galda un mani nelaida prom, kamēr es nerunāju latviski," ar smaidu atceras Ilga. Mājās pirmā valoda vienmēr bijusi latviešu, un, lai gan Monreālā dominējošā ir franču valoda, Ilga gājusi skolā, kurā mācības notika angļu valodā. Tas viņai tagad šķiet ļoti labi, jo maziem bērniem nav grūti iemācīties vairākas valodas vienlaikus.
Viņa apmeklējusi arī latviešu vidusskolu, kurā mācības notika nedēļas nogalēs, savukārt vasaras tika pavadītas latviešu nometnēs. "Man bērnība visvairāk saistās ar latviešu nometnēm. Tur mēs, latviešu izcelsmes bērni, dzīvojām kopā sešas nedēļas," stāsta Ilga un piebilst, ka tieši tā sākusies interese par attiecību uzturēšanu no liela attāluma. "Tajā laikā, kad e–pastu vēl nebija, mēs sarakstījāmies ar vēstulēm, un man vēl visas tās vēstules ir saglabātas," saka izstādes autore. Viņai ļoti patīkot, ka tagad ir dažādi portāli, arī draugiem.lv un facebook.com, kas ļauj uzturēt un atjaunot kontaktus ar seniem paziņām, kuri nav satikti daudzus gadus.
"Vienu periodu es uz Latviju braucu katru vasaru, pēdējā laikā dažkārt pat divas reizes viena gada laikā esmu braukusi uz Latviju," stāsta māksliniece. Retāk uz Latviju sanācis braukt tikai tad, kad Ilga studēja, lai iegūtu maģistra grādu. Ilgai šeit ir arī radinieki, ar kuriem viņa vienmēr cenšas tikties, kā arī daudz draugu. "Svinu arī latviešu svētkus. Man ļoti patīk Līgo, senāk tos svinējām kopā ar citiem Kanādas latviešiem. Tur, kur tiek rīkotas vasaras bērnu nometnes, vairākiem ārzemju latviešiem ir mājas, to vietu sauc Tērvete. Man bieži pietrūkst tās līgošanas – iešanas no mājas uz māju, alus, siers. Kā vecos laikos," atceras Ilga, un piebilst, ka tomēr vislabākā līgošana ir Latvijā. "Pāris reižu gadījies būt šeit, Latvijā, Līgosvētku laikā, un tas bija fantastiski," atceras Ilga Leimanis.
"Mīļākā vieta Latvijā man ir pie draudzenes viņas lauku mājās, bet man vispār Latvijas lauki ļoti patīk. Protams, arī Rīga." Ilgai vairākas reizes bijusi doma par atgriešanos uz dzīvi Latvijā, diemžēl tas vēl nav sanācis, kā pati saka, dažādu iemeslu dēļ. Tomēr viņa cer, ka varbūt nākotnē, vecumdienās sanāks pārcelties uz savu senču zemi, kuru vecvecāki kopā ar Ilgas vecākiem pametuši Otrā pasaules kara laikā.
Gleznotāja jau piecus gadus ir precējusies ar dokumentālo filmu režisoru Marku Sounderu. Interesanti, ka viņa ar vīru, kas pēc tautības ir anglis, satikās Latvijā, Karostā Liepājā. "Pirmo reizi satikāmies apmēram pirms deviņiem gadiem. Viņš bija uzaicināts piedalīties konferencē, kas notika gan Latvijā, gan Zviedrijā. No visas pasaules bija apmēram kādi piecdesmit dalībnieki. Tur mēs satikāmies un nedaudz, kādas desmit minūtes, parunājāmies. Pēc diviem gadiem atkal pavisam nejauši satikāmies Monreālā. Manam vīram ļoti patīk šeit, Latvijā, un tāpēc viņš vienmēr saka, ka mēs esam satikušies Latvijā," par divām liktenīgām satikšanām ar savu vīru stāsta Ilga Leimanis.
Ģimenē ir trīs mēnešus vecs dēlēns Teo, kurš kopā ar vecākiem ieradies Latvijā. Ar Teo mamma runā latviski, lai mazais prastu savu senču valodu un zinātu savu izcelsmi.
***
INGA LEIMANIS
• Māksliniece
• Dzimusi 1972. gadā Monreālā, Kanādā
• 1995. gadā ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā
• Personālizstādes: Ceļi galerijā Mode Māksla (1999), Profili: draudzība digitālajā laikmetā galerijā ISTABA (2009)
• Precējusies ar dokumentālo filmu režisoru Marku Sounderu, ir trīs mēnešus vecs dēlēns Teo
***
VIEDOKLIS
Linda Lūse, galerijas ISTABA īpašniece:
– Ar Ilgu ir saistīti mani studiju gadi, kad kopā ar viņu studējām Latvijas Mākslas akadēmijā. Toreiz, kad tikko bija atvērušās ārvalstu robežas, Ilga, atbraukusi no tālās Kanādas, uzreiz tika pieņemta mūsu draugu lokā. Uzturam draudzīgas saites vēl aizvien, un Ilgas labās un jaukās dabas dēļ tas nav grūti izdarāms.
Komentēt rakstu