Ministrs uzsvēris, ka Latvijas tautsaimniecības modelis ir jāmaina no darbietilpīgas uz zināšanām balstītu ekonomiku - tas nozīmē, ka jāveicina konkurētspēja, īpaši ārējos tirgos, produktivitāte un produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību. Lai to sasniegtu, par valsts ekonomiskās politikas prioritātēm jākļūst konkurētspējai labvēlīgas vides radīšanai, kā arī mērķtiecīgam un selektīvam valsts atbalstam.
Apvienības prezidents Ojārs Kehris atzinis konkurētspējas svarīgo nozīmi, norādot, ka nebūs viegli to apvienot ar valsts plānoto selektīvo atbalstu, kur līdz šim tā vai citādi plaši izplatīts protekcionisms. Turklāt bieži vien valsts atbalstu guvuši labi uzrakstīti, uz fondu apguvi, nevis produktu jaunradi orientēti projekti.
"Mums jāapzinās, kas mēs esam - varas centrs vai platforma," uzsvēris "Latvijas Krājbankas" vadītājs Mārtiņš Bondars, kā piemēru minot finanšu sektoru. "Pakalpojumi, kurus sniedz Latvijas finanšu institūcijas, ir un būs nepieciešami ārējiem tirgiem. Turklāt šeit netiek prasītas nekādas investīcijas - no valsts tiek gaidīts vien likumiskais un tiesiskais nodrošinājums."
Ekonomists Pauls Dzintars Kalniņš atzinīgi novērtējis plāna sadaļu mazās uzņēmējdarbības atbalstam, uzsverot fiksētā nodokļa ieviešanas un lietvedības vienkāršošanas pozitīvo efektu, kā piemēru minot ASV pastāvošo kārtību.
Lai gan dokumentā izvirzītie mērķi nav atklājums, apvienības biedri novērtēja ministra vēlmi uzklausīt ekspertu ieteikumus plāna tapšanas procesā, norādot, ka pašreizējā situācijā izšķiroša nozīme būs spējā atrast pareizos veidus un instrumentus, kā īstenot izvirzītās prioritātes. Tad arī sabiedrība noticēšot plānotajām pārmaiņām.
"Pašlaik varu vien apgalvot, ka man joprojām ir vēlme un enerģija, lai neapstātos pie iesāktā," tikšanās noslēgumā sacījis Kampars, izsakot vēlmi arī turpmāk regulāri uzklausīt apvienības biedru viedokļus.
Komentēt rakstu