Pacientus slimnīcā uzņem tikai akūtā stāvoklī, kad dzīvībai draud briesmas. Pārējiem jāmaksā vai jāgaida, kad slimība saasināsies līdz akūtam stāvoklim. Visas lielākās Latvijas slimnīcas jau pārtraukušas sniegt plānveida palīdzību vai arī krasi ierobežojušas tās apjomu.
Ar dakteri G. Kareli sarunājamies tukšā četrvietīgā palātā. Tukšas ir arī abas tā sauktās luksusa palātas, uz kurām pacientam parasti bija jāgaida vismaz mēnesi. Viņa aplēses liecina, ka nedēļas laikā, kopš slimnīca pārtraukusi plānveida pacientu uzņemšanu par valsts naudu, pacientu skaits nodaļā sarucis par aptuveni 20 procentiem, taču kopumā šā gada laikā – vismaz par 40–50 procentiem, jo naudas trūkums veselības aprūpei "nav tikai pēdējo dienu problēma". Vairākās palātās tomēr ir rosība. "Tie ir pacienti, kas slimnīcā ievietoti akūtā stāvoklī, jo plānveida – tātad maksas – pacientu mums uz šodienu nav neviena," saka G. Karelis. Ja cilvēkiem būtu nauda, palātas būtu pilnas, jo dažādu veidu neiroloģiskas saslimšanas ir ļoti izplatītas.
Slimnīcā ievieto pacientus akūtā stāvoklī, ja draud briesmas dzīvībai, un, ja palīdzība netiks sniegta tūlīt, tas var atstāt smagas sekas. Ja cilvēks nonācis slimnīcā ar kādas hroniskas slimības paasinājumu, bet stāvoklis ir stabils, viņš netiek stacionēts. Jāārstējas mājās. Kā piemēru, kādās situācijās cilvēks tiek ievietots neiroloģijas nodaļā, G. Karelis nosauc epilepsijas lēkmes, neiroinfekcijas (meningīts, encefalīts, muguras smadzeņu iekaisums), smagas mugurkaula problēmas, audzējus, kas skar nervu sistēmu, multiplo sklerozi, kas var akūti saasināties, un citas. "Uzņemšanas nodaļai būtiski jāizvērtē ienākošie pacienti un viņu veselības stāvoklis kopumā, piemēram, ja pacientam ar hronisku saslimšanu ir paasinājums vai kaut kas mainījies viņa situācijā kopumā. Ja ne, pacientam jāārstējas ambulatori, mēs dodam rekomendācijas pacientam, ģimenes ārstam, taču neviens nevar garantēt, kas notiks pēc kāda laika," atzīst G. Karelis. Viņš stāsta, ka ir daudzas muguras saslimšanas, no kurām cilvēks nemirst, bet tās būtiski traucē dzīvot un strādāt. Ja šīs problēmas nerisina un neatrod, kas izraisa saslimšanu, un neārstē, var nonākt situācijā, kad cilvēks tiek paralizēts. Ārsts prognozē, ka daudzi no šiem pacientiem atgriezīsies slimnīcā akūtā stāvoklī, un tad palīdzība būs jāsniedz, bet diemžēl akūtās situācijās pacienta stāvoklis jau ir daudz smagāks, un valstij jāiegulda daudz vairāk līdzekļu viņa ārstēšanai. To mediķi izjūt jau tagad – pacientu skaits ir mazāks, bet viņu stāvoklis daudz smagāks, līdz ar to arī darba nav mazāk.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova Neatkarīgajai stāsta: ņemot vērā valsts samazināto finansējumu slimnīcai, no 6. jūlija pārtraukta valsts apmaksātā plānveida stacionārās palīdzības sniegšana. Slimnīcas vadība atzīst, ka tā ir bezprecedenta situācija, kuras iznākumu nevar prognozēt. "Gaidām, kādi būs līguma nosacījumi nākamajam pusgadam," saka I. Potetinova, "lai tomēr nāktu pretim cilvēkiem, esam samazinājuši stacionāro pakalpojumu cenas par 35 procentiem, meklējam arī risinājumus, lai piedāvātu cilvēkiem iespēju veikt atliktu maksājumu. Piemēram, cena par gultas dienu ir samazināta no 33 uz 21,45 latiem."
No pirmdienas arī P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā pārtraukta plānveida pacientu ārstēšana stacionārā. Pacientiem ir tikai divas iespējas – maksāt pašiem par ārstēšanos vai arī sliktākajā gadījumā nonākt slimnīcā, kad stāvoklis būs progresējis, un saņemt neatliekamo palīdzību. Pacienti, kam par operācijām vai ārstēšanos tagad jāmaksā, pārceļ operācijas uz nenoteiktu laiku vai vispār tās atceļ, jo nevar samaksāt.
Komentēt rakstu