"Jau pagājušajā vasarā vēlējos strādāt, bet vēl nevarēju vecuma dēļ. Šogad vecums ļāva, un ļoti gribēju izmēģināt," skaidro 13 gadus vecā skolniece Santa Roberta. Meitene šovasar strādā Cēsu vēstures un mākslas muzejā. Santa stāsta, ka bija viena no pirmajām, kura pieteicās vasaras praksei Cēsu novadā, un vienīgā savā klasē, kura tikusi pie darba vietas.
Četru stundu darba diena
Arī pašvaldībā apliecina, ka skolēni prakses vietas burtiski izķēruši. Cēsu novadā darbu vasarā bija iespējams nodrošināt 80 skolēniem, un 80 pieteikumi saņemti neilgi pēc pieteikšanās sākuma – līdz nākamās dienas pusdienlaikam. Jaunieši vasaras praksē katrs varēs pavadīt ne vairāk kā divas nedēļas vasaras laikā un par 40 stundu darbu saņems 49 latus.
"Es rakstu kartotēkas no inventāra grāmatas. Kartotēkās ir informācija par konkrētu muzeja priekšmetu – kad un kā tas ir nonācis muzejā, tā izmērs," stāsta Santa un precizē, "darbiņam nav ne vainas, tikai četras stundas pie datora nogurdina. Taču, tā kā mums ir jauka priekšniece, kura ļauj izkustēties, darbs ir labs."
Nodarbina ne pirmo gadu
Hostelī Putniņkrogs skolēnus vasarā nodarbina jau vismaz desmito gadu, stāsta tā vadītāja Valentīna Nordena. Puišiem uztic labiekārtošanas darbus, taču lielākoties šeit strādājot meitenes, un viņu darba pienākumos ir istabiņu uzkopšana. "Meitenes ir dažādas. Ir meitenes, kuras nekad dzīvē segu nav ievilkušas pārvalkā. Mums tādas lietas ir jāmāca," skaidro V. Nordena un turpina, "istabene pirmās trīs dienas faktiski viņām stāv klāt un visu rāda." Par abām meitenēm, kuras šobrīd strādā Putniņkrogā – 16 un 13 gadus vecajām Montu un Kristīni – hosteļa vadītāja saka: "Ašas un strādīgas meitenes." Abām skolniecēm šī ir pirmā darba pieredze, un Kristīne atklāj, ka par pirmo nopelnīto algu, gatavojoties dziesmu un deju svētkiem, nopirks pastalas.
Jaunieši strādā arī Cēsu parkos. Skolniecēm – 15 gadus vecajai Ilzei un 14 gadus vecajai Sindijai – darba stundas nešķiet garas, un meitenes novērtē iespēju pašām nopelnīt, tāpēc nekas nav pret strādāšanu vasarā. 17 gadus vecais Gints, kurš tāpat kā abas meitenes sakopj pilsētas parkus, strādā jau ceturto vasaru. Pirms tam puisis gan lielākoties strādājis celtniecībā. "Pašreiz skolēnam dabūt darbu nav viegli, vajag pazīšanos," skaidro Gints un atklāj, ka liela daļa viņa klasesbiedru vasarā brauc strādāt uz ārzemēm.
Uz pašvaldību pleciem
Jau pērn skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums tika iesaldēts, un arī šogad valsts šim mērķim finansējumu nav atvēlējusi, tāpēc to, vai jauniešiem būs iespēja šovasar strādāt, izšķīra katras pašvaldības rocība. Piemēram, vēl pērnvasar arī skolēniem Jelgavā radīta iespēja strādāt pašvaldības iestādēs un aģentūrās, kā arī pie uzņēmējiem. Taču, ņemot vērā pašvaldības budžeta iespējas, šogad jauniešiem darbu vasarā nepiedāvā.
Savukārt Liepājas pašvaldībā vasarā pavisam tiks nodarbināti 200 skolēni. Šogad uz vienu darba vietu bija trīs strādātgribētāji, Neatkarīgajai pastāstīja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone. Cēsu novadā pie darba vietas tikuši skolēni, kuri ātrāk pieteikušies, bet Liepājā jauniešus izvērtēja pašu skolās, ņemot vērā to, vai skolēns ir no ģimenes, kurai ir trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes statuss, pusaudzis atrodas aizbildnībā, ir no sociālā riska vai daudzbērnu ģimenes. Tāpat noteikts skaits darba vietu piešķirts skolēniem ar labām sekmēm un uzvedību un tiem jauniešiem, kuri iepriekšējā vasarā darbā sevi labi pierādījuši.
Savukārt Ventspils pilsētas dome, apkopojot informāciju, konstatējusi, ka skolēnu nodarbinātības programmā 2010. gada vasaras mēnešos vēlas izveidot 306 darba vietas, kas ir par 114 darba vietām vairāk nekā 2009. gadā.
Sadarbībā ar skolas sociālo pedagogu skolēnus izraudzījās arī galvaspilsētas pašvaldībā. Vispirms ar darba vietu nodrošināti tie padsmitnieki, kuru ģimenei ir maznodrošinātās statuss, paskaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Indra Vilde. Kopumā šovasar Rīgas pašvaldībā darbu nodrošinās 500 skolēniem vecumā no 13 līdz 14 gadiem.
