Braucēji galvenokārt ir gados vecākās paaudzes pārstāvji, kuri pirms 68 gadiem paši vai viņu tuvinieki piedzīvoja izsūtīšanu uz Sibīriju. Galvenais brauciena mērķis – uzstādīt trīs piemiņas plāksnes izsūtītajiem bērniem un mātēm.
"1941. gada 29. decembrī 36 gadu vecumā Jeņiseiskas apgabalā nošāva manu mammu Alvīni Tomu. Visus šos gadus mani nelika mierā doma, kāpēc neesmu uzstādījis viņai piemiņas akmeni. Tagad kopā ar citiem Sibīrijas bērniem dodamies garajā braucienā, lai to beidzot izdarītu," par divarpus nedēļu iecerēm stāsta 80 gadus vecais Gunārs Toms. Viņa bagāžā – trīs apmēram desmit kilogramus smagas bronzas plāksnes, uz kurām ir uzraksti latviešu, krievu un angļu valodā. Uz vienas rakstīts Mūžīga piemiņa Latvijas bērniem deportāciju upuriem 1941 – 1949, uz abām pārējām par piemiņu mātēm.
Piemiņas plāksnes paredzēts izvietot trīs vietās Krasnojarskas apgabalā – Igarkas, Abanas un Jeņiseiskas muzejos. "Tur daudzu mātes tika nogalinātas, nobendētas, arī manējā, tāpēc beidzot ir pienācis laiks, lai godam pieminētu piederīgos," norāda G. Toms.
Uz Maskavu vakar devās arī 72 gadus vecā Astrīda Ruško, kura izsūtījumā bija gan 1941., gan 1945. gadā un tagad valda asaras, atceroties deportācijas notikumus. "To, ka vajag doties uz Krasnojarskas dienvidiem, domāju sen. Joprojām atmiņā ir palikuši bēdīgie notikumi, kā vienā naktī varēja salauzt cilvēkiem dzīvi, izšķirt ģimenes," teic A. Ruško. Tālajā braucienā viņu pavada meita Laila Kaca. "Mūsdienās bērniem stāsta pasakas par mikipelēm, taču manā bērnībā bija stāsti par Sibīrijas lielo upi, taigu un lāčiem. Tagad došos uz turieni, lai redzētu šīs vietas," stāsta Laila Kaca.
Kopā ar bijušajiem izsūtītajiem un viņu tuviniekiem ceļā devās arī režisore Dzintra Geka ar filmēšanas grupu un luterāņu mācītājs Guntis Kalme.
Katras piemiņas plāksnes izgatavošana izmaksājusi nedaudz vairāk par 500 latu. Nepieciešamie līdzekļi, arī ceļa izdevumiem, iegūti, pateicoties ziedotāju labvēlībai. Ventspils dome piešķīrusi 1000 latu, lai daļēji segtu vienas piemiņas plāksnes izmaksas un ventspilnieces Nadeždas Novosjolovas ceļa izdevumus braucienam uz Igarku.
1941. gada 14. jūnija deportācijās cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
Komentēt rakstu