Rezultāts ir viens – īpašuma atsavināšana piespiedu kārtā. RB skaidro, vai šādos darījumos iespējamas spekulācijas.
Ietiepīgais īpašnieks zaudē vai iegūst?
Bijuši jau vairāki gadījumi, kad īpašumi atsavināti piespiedu kārtā. Tas nozīmē, ka var runāt par tendenci. Viens no pēdējiem “incidentiem” saistīts ar Brīvības gatves 413 nedzīvojamo telpu Nr. 601 un Nr. 602 atsavināšanu. Šī ēka ir labi redzama ikvienam, kurš braucis garām Juglas satiksmes pārvada rekonstrukcijas vietai - ceļš atduras tieši pret minēto māju, traucējot remontdarbiem. Ilgākas stīvēšanās rezultātā nolemts māju piespiedu kārtā atsavināt, jo tās īpašnieks nepiekrīt ēku pārdot par Rīgas domes norīkotā īpašuma vērtētāja piedāvāto cenu. Tiktāl viss būtu skaidrs, taču jautājumi rodas, pētot nama īpašnieku “radurakstus”.
Saskaņā ar Zemesgrāmatā norādīto informāciju nedzīvojamo telpu īpašnieks ir “Inita” - Rīgas pilsētas sabiedrība ar ierobežotu atbildību. “Initai” telpas pārdevuši Sergejs un Jurijs Maļcevi. Pirkums noticis 2005. gada 14. jūnijā, savukārt 2005. gada 8. novembrī, tieši nedēļu pirms Rīgas teritorijas plānojuma galīgās redakcijas noteikšanas, grozīti ieraksti. Tajos tagad noteikts, ka tā ir nedzīvojamā telpa - kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas. Jāpaskaidro, ka gadījumos, ja īpašums tiek atsavināts, pašvaldība nevar izmantot pirmpirkuma tiesības uz domājamo daļu, bet gan uz visu īpašumu.
RB nevar apgalvot, ka šajā gadījumā kaut kur (piemēram, pašvaldības institūcijās) notikusi informācijas noplūde, ļaujot ar šo īpašumu veikt manipulācijas jūnijā vai pat vēl agrāk. Tomēr piesardzīgu dara fakts, ka stīvēšanās ap īpašumu pilsētai stratēģiski būtiskā vietā pēc tam vilkusies tik ilgi, līdz nācies atsavināt. Teorētiski faktu, ka īsi pirms jaunā pilsētas teritorijas plānojuma tiek nopirkta zeme stratēģiski svarīgā vietā, varētu uzskatīt par normālu parādību. Taču gadījumā, kad īpašnieks pieprasa nesamērīgi augstu cenu par tā izpirkšanu, rodas aizdomas, ka tā ir apzināta spekulācija, kuras mērķis – iegūt iespējami lielāku atlīdzību.
Atsavinās arvien biežāk
Procedūra, lai Rīgas dome veiktu rekonstrukciju vai būvniecību stratēģiski svarīgā vietā, ir vienkārša: pašvaldībai vispirms jānodrošina, lai nekustamais īpašums, kas nepieciešams objekta – ēkas, krustojuma, tilta vai tā pievedceļu – būvniecībai, atrastos pilsētas īpašumā. Ja īpašums pašvaldībai sākotnēji nepieder, Rīgas dome uzsāk sarunas ar īpašniekiem, piedāvājot nopirkt to par tirgus vērtību vai arī atsavināt. Nekustamā īpašuma vērtēšanu veic sertificēts speciālists. Lielākajā daļā gadījumu īpašnieks piekrīt, taču, ņemot vērā pēdējā laika gadījumus, paredzams, ka arvien biežāk īpašumi tiks atsavināti piespiedu kārtā. Proti, stratēģiski nozīmīgo teritoriju pilsētā kļūst arvien vairāk.
Visu rakstu lasiet 12. jūnija izdevumā
Komentēt rakstu