Nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans aģentūru LETA informēja, ka Mihailova advokāts atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5.pantu, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un drošību un nevienam nedrīkst atņemt brīvību, izņemot noteiktos gadījumos un likumā noteiktā kārtībā.
Kā ziņots, Mihailovam Lietuvā izvirzītas apsūdzības septiņu policijas un muitas darbinieku nogalināšanā un mēģinājumā nogalināt vēl vienu muitnieku 1991.gada 31.jūlija naktī notikušajā uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam. Notiesāšanas gadījumā viņam draud brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem vai mūža ieslodzījums. Mihailovs jau aptuveni pusotru gadu atrodas apcietinājumā Lietuvā.
Mihailova advokāts uzskata, ka izvirzītajā apsūdzībā pietrūkst pierādījumu par viņa aizstāvamā vainu. Tāpat Mihailovs nekad neesot izvairījies no tiesas, tādēļ neesot pamata viņu turēt apcietinājumā. Pats bijušais omonietis noliedz savu vainu pret viņu izvirzītajās apsūdzībās.
Vienlaikus Mihailovs startē Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Latvijas partijas "Par Dzimteni!". Partijas sarakstā viņš ierakstīts ar piekto numuru aiz Jurija Žuravļova, Alīnas Ļebedevas, Modra Auziņa un Anatolija Žuravļova, liecina informācija Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.
Lindermans savā paziņojumā masu medijiem uzsver: ja Mihailovs iekļūtu Eiroparlamentā, viņš būtu jāatbrīvo no apcietinājuma.
Kā ierasts, ECT no sākuma vēl jālemj, vai iesniegto sūdzību pieņemt izskatīšanai pēc būtības.
Jau ziņots, ka Mihailova lietu Lietuvas Ģenerālprokuratūras prokurori šā gada 17.aprīlī nodeva Viļņas apgabala tiesai.
Mihailovam izvirzītas apsūdzības septiņu Lietuvas policijas un muitas darbinieku nogalināšanā un mēģinājumā nogalināt vēl vienu muitnieku 1991.gada 31.jūlija naktī notikušajā uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam.
1967.gadā dzimušais Mihailovs, kas jau notiesāts par pretvalstisku darbību Latvijā, pērn janvāra beigās tika izdots Lietuvai. Viņa lietas izskatīšanu Ģenerālprokuratūra pabeidza janvārī. Pats apsūdzētais sevi par vainīgu neatzīst, lai gan nenoliedz, ka 1991.gada jūlija beigās atradies Lietuvā.
No četriem bijušajiem omoniešiem, kas tiek turēti aizdomās saistībā ar Medininku traģēdiju, Mihailovs ir vienīgais, kurš reāli var stāties Lietuvas tiesas priekšā. Divus no viņiem - Andreju Laktionovu un Česlavu Mļiņņiku - Krievija atteikusies izdot Lietuvai, bet attiecībā uz trešo - Aleksandru Rižovu, kas šobrīd Krievijā aizturēts par citiem iespējamiem noziegumiem, Maskava joprojām nav devusi galīgo atbildi.
Jau ziņots, ka Latvijā Konstantīnam Ņikuļinam bija izdota pase uz Latvijas pilsoņa Konstantīna Mihailova vārda, jo viņam tika piemērota procesuālā aizsardzība Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas rajona nodaļas vadītāja Vjačeslava Liscova slepkavības lietā. Tomēr Latvijas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta nolēma atļaut izdot Mihailovu Lietuvai.
Traģiskajā 1991.gada 31.jūlija naktī omoniešu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti ar šāvieniem pakausī un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki. Slaktiņā izdzīvoja vienīgi smagi ievainotais muitnieks Toms Šerns.
Pirmstiesas izmeklēšanas dati ļauj spriest, ka Medininku noziegumā vainojama daļa PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēka Rīgas OMON vienības locekļu, kuri tā gada 30.jūlijā apmeklēja Viļņas OMON bāzi. Vēl viena Rīgas omoniešu grupa tai pašā naktī sarīkoja sprādzienu pie bijušās PSRS armijas 42.divīzijas štāba ēkas Viļņā.
Rīgas apgabaltiesa 2004.gada oktobrī Mihailovam piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem ar pusi gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.
Saskaņā ar apsūdzību Mihailovs kā OMON darbinieks piedalījies vairākos uzbrukumos cilvēkiem uz Vecmīlgrāvja tilta, Iekšlietu ministrijas (IeM) ieņemšanā, uzbrukumos trim muitas punktiem uz Latvijas un Lietuvas robežas, Latvijas Televīzijas ēkai, Minskas Milicijas skolas filiālei Rīgā, IeM Mācību centram Dubultos u.c.
Komentēt rakstu