Atzīmē komponista un rakstnieka Marģera Zariņa 100 gadu jubileju

Šodien, 24.maijā, Cēsīs ar piemiņas brīdi aizsākās rakstnieka un komponista Marģera Zariņa 100 gadu jubilejas pasākumu cikls par godu komponista un rakstnieka piemiņai, ko rīko Rīgas Latviešu biedrība.

Godinot M.Zariņu,viņa atdusas vietā Cēsīs, Bērzaines kapos piemiņas brīdī ziedus pie mākslinieka kapa nolika Cēsu novada pašvaldības, Rīgas Latviešu biedrības (RLB) pārstāvji priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā vadībā, kā arī komponista dzīvesbiedre Jolanta Zariņa un Marģera Zariņa līdzgaitnieki.

Tikšanās laikā Cēsu novada pašvaldībā RLB pārstāvji informēja par Marģerim Zariņam veltīto kultūras pasākumu "Gaismu sauca", kas noritēs 2010.gada 16.oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā. Kultūras programmas ietvaros iecerēta plaša sarīkojumu norise: zinātniskā konference, konkursa jauniešiem "Ko tu zini par Marģeri Zariņu?" svinīgais noslēgums un apbalvošana, koncerts, kurā uzstāsies Vidzemes kamerorķestris, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas koris un ērģelniece Lelde Krastiņa un goda izstāde.

Arī Rīgā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notika dažādi jubilejai veltīti pasākumi.

Smiļģa mājas dārzā ar Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) kora "Sola" priekšnesumu,tika atklāta izstāde-instalācija, kurā dažādām Zariņa personības un daiļrades šķautnēm veltītas norises sagatavojuši LKA režijas trešā kursa studenti - Toms Auniņš, Jurijs Djakonovs, Normunds Griestiņš, Lija Liepiņa, Pēteris Nebars, Inese Pudža un Elmārs Seņkovs.

Tāpat interesenti varēja skatīties filmu fragmentus ar Zariņa mūziku un unikālus dokumentālos kadrus no Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, pakavēties Smiļģa kabinetā, lai dzirdētu Zariņa paša stāstījumu radio interviju fragmentos un aplūkotu viņa rokrakstus un fotogrāfijas.

Marģeris Zariņš ir viena no savdabīgākajām Latvijas radošajām personībām - divu mūzu kalps, kā viņu bieži dēvēja prese. Par savējo viņu uzskatīja gan mūziķi, gan arī literāti. Kā mūzikā, tā prozā M. Zariņš aizvien spēja aizraut ar neizsīkstošu optimismu, bagātu fantāziju, dažādu stilu perfektu pārvaldīšanu un stilizācijas meistarību, bet pāri visam - dzirkstošu humorista talantu visdažādākajās niansēs no vieglas ironijas līdz pat groteskai un parodijai. Viņš ir sarakstījis vairākas operas (“Kungs un spēlmanis", “Uz jauno krastu"), baletoperu "Svētā Maurīcija brīnumdarbi", oratorijas, mūziku kinofilmām ("Nāves ēnā", "Purva bridējs", "Pie bagātās kundzes", "Ceplis", "Vārnu ielas republika" u.c.), kantātes, kora un solo dziesmas un ērģeļmūziku. Publicējis recenzijas, mūzikas darbinieku portretējumus, ceļojumu iespaidus un atmiņas. 60.gadu beigās pievērsies prozai, sarakstot vairākus stāstu krājumus un romānus, slavenākais no kuriem - "Viltotais Fausts jeb Pārlabota un papildināta pavārgrāmata".