Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes ziņojums vakar Ministru kabineta ārkārtas sēdē liecina, ka ar izglītības sistēmu viss ir kārtībā. "Man ir prieks ziņot, ka tie uzdevumi, ko ministrija saņēma aprīlī, uz šodienu ir izpildīti," teica T. Koķe.
Vispārējā izglītībā šogad darbu sākušas 842 vispārizglītojošās skolas, kurās mācās 225 873 skolēni un strādā 22 000 skolotāju. Salīdzinājumam – pagājušā gada septembrī Latvijā bija 948 skolas, 236 223 skolēni un 25 000 skolotāju. 3564 skolēni jeb aptuveni 1,5% no kopējā bērnu skaita šogad mācības turpina citā skolā.
"Es apbrīnoju ministres kundzi un ierēdņus, kā viņi prot tik skaisti parādīt, cik lieli ieguldījumi mums ir, tik dramatiski samazinot finansējumu izglītībai," komentējot nozarē notiekošo, atzina Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš. T. Koķei nācās atzīt, ka skolu reforma nes arī zaudējumus – palielinās sociālā spriedze, pasliktinās psiholoģiskais klimats un drošība skolās, samazinās izglītības pieejamība un pieaug bērnu drošības apdraudējumi ceļā uz skolu. Ministre tomēr pauda apņēmību reformas turpināt arī nākamajos gados. Lai pēc finansēšanas modeļa maiņas nauda tik tiešām sekotu skolēnam līdz pašai izglītības iestādei, nevis līdz novadam, plānots, ka 2012. gadā uz 12 skolēniem apmaksās vienu pedagoģisko likmi. Pērn uz vienu skolotāju bija seši, šogad – astoņi bērni. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka reformas attīstību tomēr būtu nepieciešams pārskatīt. "Neesmu pārliecināts, ka valstij pietiek resursu, lai spētu nodrošināt šo bērnu nokļūšanu līdz skolai, ja mēs ejam tālāk uz [skolēnu] skaita palielināšanu neblīvi apdzīvotajā teritorijā. Nosacīti mēs ietaupīsim uz skolotāju algām, bet nevērtējam izmaksas vecākiem, pašvaldībai, cik tas aizņem laika un kā to izdarīt," uzsvēra A. Jaunsleinis. Aprēķinot pašvaldību un ģimeņu transporta izdevumus, iespējams, izdevīgāk būtu šo attiecību nepalielināt un saglabāt mazākas skolas tuvāk mājām.
Profesionālajā izglītībā reformas nav mazāk skarbas – no 70 profesionālās izglītības iestādēm šogad slēgtas deviņas, bet trīs gadu laikā paliks tikai 40 skolu, kuras plānots nodot pašvaldību rokās. A. Jaunsleinis gan norādīja, ka to nodošana pašvaldībām varētu nenoritēt tik raiti, kā iecerēts, ja valsts finansējums tām arī turpmāk būs nepietiekams. Labā ziņa ir tā, ka Pasaules bankas aizdevums ļāvis atjaunot obligāto piecus sešus gadus veco bērnu pirmsskolas izglītību, no kuras valsts iepriekš plānoja atteikties vispār. No 1. oktobra valsts šiem pedagogiem nodrošinās atalgojumu, taču finanšu ministrs Einars Repše gan atgādināja, ka šie līdzekļi ir kredīts, kas, visticamāk, būs jāatmaksā vēl pašiem bērniem. Vienlaikus T. Koķe sola, ka jau no nākamā gada 1. septembra skolas būs gatavas uzņemt bērnus no sešu gadu vecuma, pārveidojot mācību metodes un saturu.
Par radikālām reformām augstākajā izglītībā T. Koķe vakar vēl nebija gatava runāt. Ekonomikas ministra Arta Kampara vadītā darba grupa ziņojumu par strukturālām pārmaiņām augstākajā izglītībā plāno izstrādāt līdz 1. novembrim, savukārt līdz 10. februārim tiks sagatavota augstākās izglītības optimizācijas un zinātnisko institūtu attīstības programma.
