2007.gada 23.oktobrī Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierināja Čuhnovu prasību un piedzina kopumā 100 000 latu kompensāciju, no tiem par labu Ārijai Čuhnovai tika piedzīti 60 000 latu, bet par labu Dacei Čuhnovai - 40 000 latu. Tāpat no VUGD par labu prasītājām tika piedzīti ar tiesāšanos saistītie izdevumi 1290 latu apmērā. Prasības daļu, kurā cietušās vērsās pret IeM, tiesa noraidīja.
Spriedums tika pārsūdzēts apelācijas kārtībā AT, kas lietu pēc būtības izskatīja šodien.
1997.gada 28.jūnijā Talsos Iekšlietu ministrijas rīkotajos svētkos, 19 metru augstumā lūstot un krītot autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni.
Pacēlājs bija novietots uz automašīnas "Kamaz" bāzes, šoferu uzdevums bija pacelt gaisā bākugunis, kas būtu kā simboliska svētku lāpa. Taču pacēlājs tika izmantots pavisam citiem mērķiem - tā grozā ļāva iekāpt cilvēkiem, un grozs tika pacelts apmēram 30 metru augstumā, lai iekāpušie varētu aplūkot pilsētas panorāmu.
Instrukcija paredzēja, ka grozā drīkst atrasties ne vairāk kā četri pieauguši cilvēki, bet liktenīgajā brīdī tajā atradās 22 cilvēki, no kuriem vairākums bija bērni. Pacēlāja strēle neizturēja slodzi, un cilvēki nokrita uz asfalta.
Krimināllieta, kas tika ierosināta pēc negadījuma, četrus gadus "riņķoja" pa visām tiesu instancēm, līdz 2002.gada decembrī Augstākās tiesas Senāts pieņēma galīgo lēmumu, atstājot spēkā spriedumu, ar kuru bijušais Talsu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Pēteris Bekmanis un inspektors Modris Keiselis tika attaisnoti, bet VUGD priekšnieka vietniekam Pāvelam Zagorskim piespriesta brīvības atņemšana uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.
Cietušo iesniegtās civilprasības, kas pārsniedza 5,5 miljonus, tika atstātas bez izskatīšanas.
Saldus rajona tiesā lietas izskatīšana sākās 1998.gada sākumā, kad uz apsūdzēto sola bez trīs jau minētajām amatpersonām sēdās arī liktenīgā autopacēlāja šoferi Vilnis Griķis un Igors Ivanovs. Viņus tiesa atzina par vainīgiem nonāvēšanā aiz neuzmanības, smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kas sodāma ar reālu brīvības atņemšanu, taču piemēroja viņiem Amnestijas likumu un atbrīvoja no turpmākās reālas soda izciešanas cietumā. Šo spriedumu vēlāk atstāja spēkā arī citu instanču tiesas.
Komentēt rakstu