Valdība, plānojot būtisku nākamā gada sociālā budžeta izdevumu samazinājumu, stingri paliek pie idejas par vairāku sociālo pabalstu ierobežošanu, nosakot bezdarbnieku un vecāku pabalstu griestus.
Tajā pašā laikā acīm redzams ir mēģinājums no cilvēkiem, kuri strādā un pelna algas virs vidējā līmeņa, izspiest pēc iespējas vairāk labuma, proti, nenoteikt griestus algai, no kuras veicamas sociālās iemaksas – tātad nodokļus cilvēks maksās no visas algas, bet bezdarbnieka pabalstu saņems nevis atbilstoši nodokļos nomaksātajam, bet noteiktu valdības akceptētu summu. Pabalstu ierobežošana apsolīta arī Starptautiskajam valūtas fondam.
Spriežot, kā nepieļaut krāpniecību ar pabalstiem, kad tiek maksātas neiedomājami lielas algas īsi pirms atbrīvošanas no darba, lai pēc tam saņemtu atbilstošu bezdarbnieka pabalstu (pat 9000 latu mēnesī), vēl augustā valdība konceptuāli vienojās par nepieciešamību atjaunot valsts sociālās apdrošināšanas maksimālo apmēru ierobežojumus, taču šo jautājumu apaudzēt ar konkrētiem likumu grozījumiem – tikai 2010. gada budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Labklājības ministrija (LM) rosināja atgriezties pie sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšanas, paredzot, ka 2009. gadā tie būtu 37 200 latu, bet 2010. gadā – 34 500 latu gadā.
Tā kā valdība vēl nav vienojusies par sociālo iemaksu griestiem, un, iespējams, vienošanās netiks panākta, tiek aktīvi apspriests jautājums par sociālo pabalstu maksimālo robežu. Ierobežojumi attiektos uz tiem pabalstiem, kurus maksā saskaņā ar cilvēku veiktajām sociālajām iemaksām – bezdarbnieku pabalstu, maternitātes pabalstu un vecāku pabalstu. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka praktiski aizķeršanās ir tikai pie tā, kādu summu jeb robežu noteikt. Izskanējušie varianti ir vairāki, sākot no 250 latiem līdz 500 latiem mēnesī, par kuru lielāku pabalstu saņemt nevarētu neatkarīgi, no kādas algas būtu maksāti nodokļi.
Nenoliedzot, ka par pabalstu ierobežošanu ir spriests, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) Neatkarīgajai saka: "Es nevirzīšu uz valdību šādus priekšlikumus. Arī ministrija pašlaik pie tā nestrādā. Ja to darīs, tad tam jābūt valdības kopīgas izšķiršanās jautājumam, bet es pabalstu samazināšanu vai ierobežošanu nerosināšu." Viņš arī atzīst: lai gan finanšu ministrs sacījis, ka sociālā budžeta izdevumi ir pārāk lieli un, iespējams, jārunā par kādu pabalstu samazināšanu, no LM ierosinājumus par pabalstu samazinājumu nevajadzētu gaidīt, jo tā neuzskata, ka šobrīd varētu kādus pabalstus samazināt.
Tajā pašā laikā ministrs neuzskata, ka gadījumā, ja tiktu ierobežoti pabalsti, vajadzētu arī noteikt sociālo iemaksu griestus. "No kaut kurienes naudai budžetā ir jānāk… Vai tad labāk, ja pienāk brīdis, un pilnīgi visiem tad maksātu pašu minimumu?" spriež U. Augulis.
Arī pēdējās Ministru kabineta sēdes slēgtās daļas protokollēmums liecina, ka LM dots uzdevums detalizēti izvērtēt sociālās aizsardzības jomai paredzētos izdevumus, īpaši pievēršot uzmanību bezdarbnieku pabalstu aprēķināšanai. Taču ministrijā Neatkarīgajai apgalvo, ka šādu ziņojumu tā neizstrādā, jo par to nemaz Ministru kabineta sēdē neticis runāts un nolemts. LM arī esot noprotestējusi šo protokollēmumu, atzina LM speciāliste Marika Kupča. Kā jau minēts, LM ir lūgusi šos jautājumus skatīt ar budžeta izstrādes procesu.
Pabalstu griesti Latvijā ir pastāvējuši līdz šim. Maternitātes un slimības pabalsta aprēķināšanai ierobežojums bija noteikts no 2000. līdz 2004. gadam. Tajā laikā (no 1997. līdz pat 2008. gadam) vienlaikus pastāvēja arī iemaksu griesti, proti, sociālās iemaksas nevajadzēja veikt no visas algas. Pabalstu ierobežojums tika atcelts ar Satversmes tiesas lēmumu, bet iemaksu griestus savukārt atcēla no šāgada 1. janvāra. 2008. gadā maksimālie ienākumi, no kuriem bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, bija 29 600 latu gadā.
Arī attiecībā uz bezdarbnieka pabalstu no 2000. līdz 2002. gadam pastāvēja ierobežojumi. Piešķirtais bezdarbnieka pabalsts mēnesī nedrīkstēja pārsniegt valsts noteiktās minimālās mēnešalgas pieckāršu apmēru.
