Sirmajam Jegoram sestdien pie Uzvaras pieminekļa pat nebija laika parunāties ar cīņubiedriem – ik pēc brītiņa jaunieši padomju armijas kapteinim deva ziedus un apsveica svētkos. "Tagad varēšu tos visus nest uz tirgu," smīn Jegors, bet žigli piebilst, ka tas tik joks. Neatkarīgajai viņš klusi stāsta – kara laikā nekādus varoņdarbus neesot veicis, bet fronti tomēr redzējis. Daudz laika stāstīt par kara piedzīvojumiem viņam gan nav, jo biedrs sirmo vīru nemitīgi rausta aiz piedurknes un aicina iedzert kādu malku no līdzatnestās blašķes.
Šādu ļaužu plūsmu un pulcēšanos iepriekš Rīga, iespējams, piedzīvoja vien pērn Dziesmu svētkos – jau no agra sestdienas rīta pulciņos un pa vienam krievvalodīgie devās uz Uzvaras pieminekļa pakāji Pārdaugavā. Blīvā auto plūsma izraisīja pat pamatīgu sastrēgumu. Daudzus spēkratus rotāja patriotiskas uzlīmes Na Berļin, Mi gordimsa un T34.
Gandrīz ikvienam 9. maija svinētājam līdzi bija puķes, no kurām pieminekļa pakājē izveidojās milzīgs ziedu paklājs. Iesākumā svinētāji čakli apsveica veterānus, dziedāja padomju laiku dziesmas un aktīvi vēroja koncertu, bet dienas otrajā pusē svinētāji palēnām izklīda pa Uzvaras parka zālieniem un sarīkoja pamatīgu pikniku. Vislielāko atzinību svinētāju vidū izpelnījās ordeņotie padomju armijas veterāni, kuri saņēma ziedu klēpjus, un gandrīz katrs svinētājs vēlējās ar viņiem nofotografēties.
Nikolajs, kura krūtis vakar rotāja Otrajā pasaules karā izcīnītā medaļa Par drosmi, kara pēdējo dienu atceras kā mierīgu un saulainu. "Es biju kājniekos, piedalījos vairākās kaujās, un to, kas ir karš, zinu ne tikai pēc nostāstiem. Kara beigās mēs bijām Kurzemes katlā, 8. maijā no rīta vēl lidoja bumbvedēji, bet tie bumbu vietā meta skrejlapas. Berlīnē jau viss bija beidzies, un arī mēs zinājām, ka karam ir pienācis gals," atceras Nikolajs. Padomju armijā viņš iesaukts 1943. gadā, pēc kara nolēmis palikt dzīvot Latvijā.
Gandrīz nemanītas svinību vidū pie Uzvaras pieminekļa ziedus nolika Tēvzemes nacionālo spēku savienības pārstāves – tā dēvētās Gardas meitenes Līga Muzikante un Liene Apine.
Svētku pasākumu cītīgi izmantoja kreisi orientētās politiskās partijas, kuras pie Uzvaras pieminekļa aktīvi izvērsa savu aģitāciju. Pie pieminekļa bija saceltas vairāku partiju teltis, aktīvisti dalīja karodziņus un bukletus, bet partiju līderi klātesošajiem stāstīja, par ko jābalso. Vairāki Neatkarīgās aptaujātie 9. maija svinētāji gan nebija īsti apmierināti ar politiķu aģitāciju, jo "šī diena nepavisam nav saistīta ar politiku".
Uzvaras pieminekļa parka malā sestdien dežurēja pēdējā laika masu pasākumos jau pierastā policijas specvienība, kuras vīri garlaikojās ielas malā novietotajos satiksmes autobusos. Darba netrūka tiem policistiem, kuri patrulēja svinību norises vietā. Rīgas Pašvaldības policija 9. maijā atrada piecus bērnus, kuri savus iesilušos vecākus bija pazaudējuši Uzvaras dienas svinību laikā.
Valsts policijas darbinieki no noslīkšanas ūdens tilpnē Uzvaras parkā aiz pieminekļa izglāba kādu svinību dalībnieku – divi likumsargi pilnā ekipējumā ielēca baseinā, lai no tā izceltu pārsvinējušos pensionāru. Policija noskaidrojusi, ka 1930. gadā dzimušais svinību dalībnieks ir ļoti ievērojamā reibumā.
9. maijā policija visas dienas garumā galvenokārt Uzvaras parka apkārtnē par dažādiem administratīviem pārkāpumiem aizturēja 136 personas, tai skaitā gan Latvijas nacionālboļševiku līderi Vladimiru Lindermanu un neļķu Alīnu jeb Alīnu Ļebedevu, gan arī Tēvzemes nacionālo spēku savienības līderi Viktoru Birzi un labēji noskaņoto aktīvistu Igoru Šiškinu.
Cilvēki tika aizturēti par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām, par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskā vietā, par publisko pasākumu norises kārtības pārkāpšanu, par taksofonu, telefona kabīņu un citu elektronisko sakaru un pasta iekārtu bojāšanu, arī par dzīvošanu bez pases vai bez deklarētas dzīvesvietas.
Vienlaikus pie Uzvaras pieminekļa sestdien bija aptuveni 10 tūkstoši svinētāju, liecina policijas aprēķini. Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa pastāstīja, ka sestdienas pasākums apmeklētāju skaita ziņā nebūt nav lielākais pēdējos gados. Piemēram, pērn Liepājā, Baltic Beach Party vienuviet bijis daudz vairāk (55 tūkstoši – V. R. ) cilvēku.
Policija gan uzskata, ka Rīgas domei un pasākuma organizētājiem vajadzēja ierobežot svinību laiku, lai piemiņas pasākums nepārvērstos par "masu pikniku" dienas garumā. "Rīgas centrs tomēr nav tā vieta, kur rīkot publiskus ēšanas un dzeršanas pasākumus. Mūsuprāt, labāk būtu bijis organizēt tikai koncertu un ziedu nolikšanu, bet ēšanu lai vēlāk rīko veterānu organizācijas slēgtās telpās," Neatkarīgajai sacīja I. Rekšņa.
Komentēt rakstu