"Ernests pajautāja, vai pēc Madrides turnīra viņš drīkst atbraukt un nedēļu patrenēties manā akadēmijā, un es tam bez domāšanas piekritu," atklāja slavenais horvātu tenisa pārzinātājs.
Gulbim nākamnedēļ paredzēts starts Masters turnīrā Madridē, bet pēdējā nedēļā pirms Francijas atklātā čempionāta (tas sākas 24. maijā) viņš turnīriem nav pieteicies. Pirms sezonas otrā Grand Slam turnīra ir svarīgi aizvadīt kvalitatīvus treniņus, tāpēc Ernests nolēmis lūgt sava bijušā trenera palīdzību, kuram Oberštaufenē (Minhenes apkārtnē) ir sava akadēmija. "Nākamajā dienā pēc zaudējuma Kīferam Ernests paviesojās akadēmijā un uzspēlēja futbolu. Sarunājām, ka pēc Madrides viņš uz nedēļu atbrauks patrenēties," apstiprina treneris Piličs. "Viņam ir svarīgi Parīzē ierasties pēc iespējas labākā formā. Šis turnīrs Ernestam ir īpaši nozīmīgs, jo pagājušogad viņš Parīzē aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam un viņam jāaizstāv daudz punktu."
Par sparinga partneri šajā laikā varētu kļūt kāds no Piliča akadēmijas audzēkņiem, kuriem jau ir daži desmiti ATP ranga punktu, vai netālu dzīvojošais vācu tenisists Matiass Bahingers, kas pasaules rangā šobrīd ir 245. vietā. Ar Bahingeru Gulbis trenējies jau iepriekš.
Treneris Piličs apliecināja, ka pēc zaudējuma Minhenes turnīra pirmajā kārtā vācietim Nikolasam Kīferam mūsu tenisists bija neapmierināts ar savu sniegumu. "Žēl, ka viņam neizdevās uzvarēt, jo viņš bija vadībā ar 6–2 un 3–1. Kopš tā brīža viņš pieļāva pārāk daudz kļūdu. Ernests man teica, ka viņam zudusi bumbiņas sajūta. Viņam mazliet nepaveicās brīdī, kad trešajā setā bija breikbumba, kuras izmantošana ļautu izvirzīties vadībā ar 3–1. Nācās pārspēlēt punktu, kuru viņš praktiski bija uzvarējis. Ja viņš būtu panācis 3–1, varbūt spētu uzvarēt Kīferu, bet katrā ziņā ar savu sniegumu Ernests nebija apmierināts."
Jautāts par iemesliem, kāpēc jau ilgāku laiku bijušajam audzēknim nevienā turnīrā nav izdevies tikt tālāk par otro apli, 69 gadus vecais treneris ieturēja toleranci. Proti, ikvienam tenisistam spēlē pēc kāpumiem seko kritumi. Toties slavenais treneris precīzi raksturoja Gulbja perspektīvas: "Viņam ir milzīgs potenciāls. To atzīst visi, bet neviens to nezina labāk par mani, jo es ar viņu strādāju sešus gadus. Es labi atceros, kā viņš pirms diviem gadiem [ASV atklātajā čempionātā] uzvarēja Robredo, un apzinos, ka viņš var spēlēt tajā līmenī. Taču, lai tā notiktu, ir jāiegulda smags darbs. Viss ir atkarīgs tikai no viņa – no tā, cik daudz viņš gribēs ieguldīt savā izaugsmē."
Piličam ir arī savs viedoklis par to, kāpēc Gulbis tik ļoti izvairās no preses (jau rakstījām, ka Minhenes turnīrā viņš noraidīja Neatkarīgās žurnālista aicinājumu ierasties uz pēcspēles interviju): "Ernests ir jauks puisis, bet fakts ir tāds, ka viņš nāk no mazas valsts, kurai pirmoreiz ir spēlētājs ranga pirmajā piecdesmitniekā. Ernests nav no tiem, kuram patiktu lielīties ar saviem panākumiem – šajā ziņā viņš ir mazliet kautrīgs. Es esmu nedaudz citādāks, man ar presi vienmēr bijušas labas attiecības. Tagad arī prese nav tāda kā manas karjeras gados. Tolaik mēs ceļojām kopā, ēdām pie viena galda, jokojām un spēlējām kārtis. Ja es slikti nospēlēju un žurnālisti tā arī uzrakstīja, es par to nedusmojos. Toties pēdējo desmit gadu laikā esmu izlasījis vismaz trīs vai četras intervijas, kuras neesmu sniedzis. Viena no tām tika publicēta pirms mēnešiem diviem."
Pēc Piliča domām, Gulbim šobrīd vajadzīgs pieredzējis treneris, ar kuru viņš spētu atrast kopīgu valodu. Tikt pie tāda nav vienkārši – to pierāda kaut vai Rodžera Federera gadījums, kurš bez pastāvīga trenera ir jau vairākus gadus. Gulbis Piličam ir pēdējais audzēknis, ar kuru viņš kopā braucis uz turnīriem, un pēc sadarbības pārtraukšanas ar mūsu tenisistu Nikijs nolēmis, ka būt par kāda personisko treneri viņš nevēlas. "Es tik daudz gadu esmu pavadījis ceļojot, ka man to vairs negribas. Pat ja Federers aicinātu mani kļūt par viņa treneri, būtu gatavs aizbraukt ar viņu uz astoņiem vai desmit turnīriem Eiropā, bet ne vairāk."
Tomēr jūtams, ka ar mūsu tenisistu slavenajam trenerim ir īpašas attiecības un ka pēc sadarbības pārtraukšanas abi palikuši labi draugi. Piličs Minhenē klātienē vēroja Gulbja maču ar Kīferu un otrās kārtas dubultspēli. Par to, vai viņš atkal varētu trenēt Ernestu, Piličs pagaidām nedomā, taču apstiprina: "Viņš manā uzraudzībā trenējās sešus gadus, un tas bija lielisks laiks mums abiem. Sākām no pašas apakšas, un es viņam palīdzēju tikt līdz ranga 46. vietai." Tomēr par vienu Nikijs ir pārliecināts – ja Ernests vēlēsies, viņš ir ar mieru kopā ar viņu braukt uz Francijas atklāto čempionātu!
Komentēt rakstu