Investīcijas betonā nav kultūras atbalsts

28.aprīlis 07:10, 2009
|
Juris Paiders
|
Latvijas kultūra dzīvo kolapsa gaidās. Latvijas Radio finanšu pietiks līdz gada vidum (palikuši divi mēneši), un tad radio vadība prognozē maksātnespēju un citas nepatīkamas lietas. Līdzīgu beigu gaidās saimnieko valsts iestādes un muzeji. Maigākais risinājums ir bezalgas atvaļinājumu grafiki, apkures atslēgšana utt.

Var nepatikt Valūtas fonds, un, iespējams, ir jālauž līgums ar to, taču Valūtas fonds piedāvā vismaz kaut kādu plānu. Savukārt tikai tērēt pieradušie politiķi drudžaini cenšas pakampt, izraut vēl kādu miljonu no valsts finansēm. Inteliģentajiem kultūras iestāžu vadītājiem atliek tikai lūgt žēlastību vai pilnīgā izmisumā sākt draudēt ar presi...

Normālā valstī būtu radīts vismaz kaut kāds savs plāns, kuru tad varētu sākt īstenot.

Latvijā jau pusgadu rit krīze, un politiķu plānos ir viena stratēģija. Pārliecināt citus, ka viņu nozare nav samazināma, un uzvelt visu krīzes smagumu citu partiju vadītai ministrijai. Līdz ar to faktiski nekāda virzība nenotiek. Valsts izmaksu sistēma, kas būvēta pēc principa par visu pārmaksāt, turpina velties lejup, raujot sev līdzi valūtu un visu ekonomiku. Virziens – Latvijas maksātnespēja, kas, tā turpinot, jau visai drīz draud beigties ar pilnīgu kolapsu – 50% lata devalvāciju. Kāre šajā brīdī pakampt vēl desmitiem miljonu nav apsīkusi. Rīgā vēl ir izdevies vismaz apturēt Daugavas vidū uz pāļiem uzslejamas akustiskās koncertzāles celtniecību, bet lielās pilsētas turpina kliegt par savām mazajām, tikai desmitos miljonu mērāmajām akustiskajām koncertzālītēm.

Turklāt ikviens, kas izsakās kritiski par superdārgajām celtnēm ar nosaukumu koncertzāles, tiek īsti demakoviskā garā nozākāts par kultūras nīdēju un kultūras ienaidnieku. Kamēr ritēja treknie gadi, tikmēr ikviena kritika par Kultūras ministrijas pārtapšanu par celtniecības ministriju tika apklusināta. Tagad tomēr ir krīze, bet joprojām Demakovas gars ir dzīvs, joprojām kā kultūras atbalsts tiek saprasts tikai 100% atbalsts celtniecības objektiem ar nesamērīgām tāmēm. Mīļie ļaudis! Tagad jau ir plāns aizklapēt ciet visus rakstnieku muzejus kā šķiru. Ja desmito daļu no tās naudas, kuru plānots iegrūst vienā pašā Rēzeknes koncertzālē, novirzīsim rakstnieku muzejiem, tad lielākā daļa rakstnieku muzeju pārcietīs šo krīzi. Kas ir patiesie kultūras ienaidnieki? Vai tie, kas lemj visu kultūras naudu ieguldīt betonā un klapēt ciet vienu kultūras iestādi pēc otras, vai tie, kas aicina par kultūras naudu pārtraukt iepirkt importa armatūru, bet par to mazumiņu, kas krīzes laikā ir pieejams, saglābt un atbalstīt muzejus, korus un amatieru teātrus?

Investīcijas betonā un stiklā nav investīcijas kultūrā. Manuprāt, Latvijas kultūras vislielākie ienaidnieki ir tie, kas tagad iznīcina jebkādu atbalstu tautas kultūras izpausmēm un visus kultūrai atvēlētos naudas resursus novirza importa stikla un tērauda iepirkumiem.

Lai man piedod Latvijas mūziķi, bet es neticu, ka simfoniskā orķestra koncerti Rēzeknē katru vakaru pulcēs pilnu zāli, ja tiks uzcelta superdārgā akustiskā koncertzāle. Ēkas apkure būs jāsedz no valsts vai pašvaldību naudas!!! Ceļot akustiskās zāles reģionu centros, Latvija ieprojektē vēl lielākas izmaksas nākotnē.

Krīze ir nopietna, un valsts resursi ir ierobežoti. Ikviens liels objekts tagad ir liela politiska izšķiršanās.

Tagad ir jāizšķiras par nacionālas un stratēģiskas nozīmes projektiem. Latvijas valdība joprojām rīko dzīres mēra laikā, bet jau nākamgad lētās Ignalinas atomenerģijas nebūs. Ja uz to laiku būs daudzās ēkas koncertzālēm, tad tas tikai palielinās elektroenerģijas vai citu energoresursu importu.

Valdībai tagad ir jākoncentrē uzmanība uz tādiem celtniecības projektiem, kas ir stratēģiski un ekonomikas struktūru veidojoši, kas radīs ievērojamus ienākumus nākotnē. Tās ir elektrostacijas, maģistrālie elektrosavienojumi. Tie ir enerģētikas un transporta sistēmu objekti, kas palielinās Latvijas pakalpojumu eksportu.

Ja šādas investīcijas tiks veiktas krīzes laikā, tas nodrošinās gan darbu un ekonomikas izaugsmi celtniecības laikā, gan ļaus aizvietot importu un eksportēt pakalpojumus, kad šie objekti sāks strādāt. Ja Latvija tagad radīs ekonomikas struktūru veidojošus uzņēmumus, tad tieši tas dos naudu, kuru pēc dažiem gadiem varēs novirzīt kultūrai. Ja pašlaik resursi tiks ieguldīti mazproduktīvās celtnēs ar uzskrūvētām tāmēm, tad tas radīs tikai papildu izmaksas. Ja elektrostaciju vietā tiks sabūvētas koncertzāles, tad nākotnē reģionālo koncertzāļu apkures rēķini aprīs jebkuru mazumiņu, kuru citādi saņemtu cita veida kultūras izpausmes.

 

Komentēt rakstu

Vārds
Komentārs
Kods
Ievadīt attēlā redzamos ciparus.
 
Reklāmas nodaļa - 67886715
© nra.lv 2009