Ne bez ierunām jāpieņem Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prātojums, ka jaundibinātu uzņēmumu skaita palielināšanās esot ekonomikas stabilizācijas pazīme.
Pēc Uzņēmumu reģistra ziņām, septembra pirmajā trijās dienās reģistrēto 160 uzņēmējsabiedrību skaits par piekto daļu pārsniedz to uzņēmējsabiedrību skaitu, kas reģistrētas pērnā gada septembra sākumā. "Ir cilvēki, kas saredz perspektīvu," šos skaitļus apcerēja centrālās bankas vadītājs. Viņaprāt, iespēja pazemināt darbiniekiem algas un saņemt kredītus uz tagadējā līmenī nostabilizētiem kredītprocentiem ļaujot cilvēkiem sākt vai izvērst savu biznesu un aizvien pozitīvāk raudzīties nākotnē.
Tomēr uzņēmējsabiedrību dibināšanas bumam ir iespējami arī divi citi izskaidrojumi. Pirmkārt, juridiski jaunas sabiedrības varbūt ir tikai esošo, bet faktiski jau bankrotējušo sabiedrību dubultnieces, kurām tiek nodoti veco sabiedrību atlikušie aktīvi, cenšoties tos pasargāt no parādu piedzinējiem. Otrkārt, daudz jaunu uzņēmumu varētu būt vajadzīgi nodokļu nemaksāšanas shēmu veidošanai.
Ticību I. Rimšēviča teiktajam šogad neveicina tas, ka pagājušā gada 20. oktobrī viņš aicinājis valdību atteikties no cerībām uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2009. gadā par 2% un teicis, ka IKP pieaugums 2009. gadā būšot tuvu nullei, "maksimums 0,5%". Īstenībā IKP ir tuvs nevis pieaigumam, bet sarukumam par 20 procentiem.
