Apmeklējumu skaits ir būtiski pieaudzis, stāsta RCB filiālbibliotēkas Vidzeme vadītāja Lolita Grahoļska. Ir iedibinājusies arī sava nerakstīta kārtība: no rīta, tūlīt pēc bibliotēkas atvēršanas, šeit ierodas pensionāri un bezdarbnieki, pulksten divos trijos pēcpusdienā nāk skolēni un studenti, bet pēc sešiem vakarā – strādājošie. Lasītāji ne vien izvēlas jaunu lasāmvielu, bet bibliotekārēm jautā pēc palīdzības CV sastādīšanā un, vēloties ietaupīt, biežāk konsultējas arī par rēķinu nomaksu internetbankā, norāda filiālbibliotēkas Vidzeme vadītāja. Līdz pagājušā gada beigām šeit notikušas arī piecas bezmaksas grupas nodarbības, kuru laikā bija iespējams apgūt pamatprasmes datora lietošanā, ko labprāt izmantoja gados vecāki cilvēki. Tagad šīs iemaņas var iegūt individuālās nodarbībās. Kopumā apmeklētājiem pieejamas 16 datorlietotāju vietas, kuras brīvas gan paliek ļoti reti.
RCB direktore Dzidra Šmita skaidro, ka tendence ir acīmredzama – lasītāju skaits šā gada janvārī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, audzis vairāk nekā par trīsarpus tūkstošiem, bet apmeklējumu skaits – par vairāk nekā deviņarpus tūkstošiem. To nenoliedzami sekmējusi arī Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā projekta Trešais tēva dēls realizēšana, kas būtiski uzlaboja bibliotēku datorparku, bezvadu interneta bezmaksas piedāvājumu, kā arī bibliotekāru tālākizglītības nodrošinājumu, skaidro RCB direktore. Arī Ogres centrālās bibliotēkas direktore Maruta Jēkabsone atzīst, ka lasītāju pēdējos mēnešos ir vairāk, audzis arī izsniegumu un apmeklējumu skaits gan bērnu, gan pieaugušo nodaļā. Lasītāju skaits bērnu nodaļā februārī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaudzis par piektdaļu, bet pieaugušo nodaļā – par 22%. Šeit vienlīdz pieprasīta ir gan nozaru, gan daiļliteratūra. Savukārt Ogres mobilās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Ārija Murāne stāsta, ka bibliobuss pieturas vietās ir gaidīts vienmēr. Šis transporta līdzeklis – bibliotēka – kursē piecos maršrutos Ogres rajonā un divos maršrutos Ogres pilsētā, kopumā aptverot 43 pieturas vietas. Tālākā no tām ir Mazozoli. Daudzviet, piemēram, Zādzenē, Vērenē, Madlienā, iedzīvotājiem tas ir vienīgais veids, kā tikt pie grāmatām, jo nokļūšana līdz tuvākajai pagasta bibliotēkai daudziem nemaz nav tik vienkārša. Jaunus lasītājus bibliobuss ieguvis pēc Juglas un Plāteres bibliotēku slēgšanas. Liela daļa lasītāju ir bezdarbnieki un pensionāri. Tā kā mobilā bibliotēka katrā pieturvietā ierodas reizi mēnesī, ir arī tādi lasītāji, kas uzreiz ņem pat 20 grāmatas.
Ā. Murāne stāsta, ka daži jau paguvuši izlasīt visas grāmatas, kas ir bibliobusa krājumā, un arvien jautā pēc kaut kā jauna.
Alūksnes pilsētas bibliotēkā apmeklējumu skaita pieaugums vērojams jau no pagājušā gada beigām. Bibliotēkas direktore Iveta Ozoliņa stāsta, ka cilvēki ar bibliotēkas apmeklējumu mēģina aizpildīt brīvo laiku. Arī Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas lasītāju apmeklējumu skaits audzis jau no kopš decembra, bet šā gada pirmajā ceturksnī palielinājies pat divkārt. Lasītāji ar grāmatu sarakstiem nāk tieši no grāmatnīcas, par darbinieku novērojumiem stāsta bibliotēkas direktore Ilga Erba. Ir lasītāji, kas bibliotēku apmeklē divreiz nedēļā vai pat biežāk. Pēdējā laikā, mēģinot atbrīvoties no stresa un sakārtot pašiem sevi, lasītāji izvēlas grāmatas par medicīnu un psiholoģiju, novērojuši bibliotekāri.
***
UZZIŅAI
- Šogad lasītāju skaits pašvaldību bibliotēkās palielinājies par 30%, bet interneta lietotāju – par 100%
- Mainījies literatūras pieprasījums – iedzīvotāji arvien vairāk vēlas lasīt medicīnas un juridisko literatūru
- Bibliotēku uzturēšanai patlaban tiek tērēti 0,8% valsts budžeta un 0,9% pašvaldību budžeta
- Tā kā šogad bezmaksas interneta nodrošināšanai pašvaldību bibliotēkās piešķirti 403 790 latu, kas ir uz pusi mazāk nekā pērn, pašvaldībās aizsākušās diskusijas par maksas interneta ieviešanu bibliotēkās. Pret šādu iespēju iebilst bibliotekāri
Avots: LETA, Latvijas Nacionālā bibliotēka
Komentēt rakstu