Par vēl vienu atskaites punktu šā groza vēsturei kalpo fakts, ka tas tika izveidots īsi pirms Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā.
Šā gada Lieldienās izdarīto pirkumu finansiālais rezultāts atšķiras no visiem iepriekšējiem ar to, ka apliecina cenu līmeņa samazināšanos.
Tas ir itin jūtams attiecībā pret 2008. gadu, kaut arī 2007. gada cenu līmenī mēs vēl neesam atpakaļ tikuši. Šogad groza saturs izmaksāja 6,70 latus – gandrīz par latu mazāk, nekā pirms gada iztērētie 7,64 lati, bet pirms diviem gadiem tās pašas preces maksāja 6,20 latus.
Cenu kopējā samazināšanās balstās uz piena un tā pārstrādes produktu cenu kritumu. Samazinājušās arī maizes cenas. Rūpnieciski ražotās maizes kukulītis palētinājies par četriem latiem jeb par pārdesmit santīmiem kilogramā, bet Lāču maiznīcas roku darba izstrādājums zaudējis veselu latu uz kilogramu (cena pazemināta no 3,47 līdz 2,47 latiem). Beigusies pērnā gada nejēdzība ar citronu cenu trīskāršošanos. Citroni ir atgriezušies no 2008. gadā sasniegtajiem 1,89 latiem kilogramā uz 0,69 latiem kilogramā, kā jau bija 2007. gadā. Pagājušogad tirgotāji izskaidroja preces sadārdzināšanos ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem, kas uzbrukuši citronu plantācijām. Šis izskaidrojums ir izrādījies patiess. Pirmkārt, toreizējās citronu cenas Rīgā atbilda to cenām citās Eiropas valstīs. Otrkārt, jau nākamajā lauksaimniecības sezonā citronu cenas normalizējās.
Piena un tā izstrādājumu cenām tomēr ir daudz lielāka ietekme uz pilsētnieku pārtikas izmaksām. Piena produktu cenu grupā visvairāk zaudējis pats piens. Litrs piena ar 2% tauku satura ir palētināts no 65 līdz 45 santīmiem, t. i., par 1/3 daļu. Piena produktu cenas izdodas noturēt tiem produktiem, kuros piena pārstrāde ir padziļināta. Krējuma paciņa zaudējusi 8 santīmus jeb 1/6 daļu no cenas, bet biezpiena sieriņi – santīmu jeb 1/20 daļu no cenas. Šādas izmaiņas cenu struktūrā ir par labu pilsētniekiem, jo laucinieki par piena slaukšanu (par ganāmpulku uzturēšanu) saņem mazāk naudas, bet piena pārstrādātāji pilsētās vismaz kopumā zaudē daudz mazāk. Lai viņu dzīve nekļūtu pārāk laba, valdība ir palielinājusi nodokļu slogu minerālūdenim, kas atspoguļojas tā pārdošanas cenas pieaugumā. Lauciniekus šis sadārdzinājums varbūt skar mazāk, ja viņi savai akai tic vairāk nekā rīdzinieki – Rīgas ūdenim.
Piena un ūdens cenu tuvināšanās liek jautāt, vai pilsētniekus iepriecinošās pārtikas cenu izmaiņas nav klusums pirms vētras – pirms pārtikas trūkuma diktēta pārtikas cenu lēciena. Proti, tagad zem piena pašizmaksas strādājošo govju fermu iemītnieces var tikai nokaut un apēst, bet līdzīgā situācijā pagājušā gadsimta 80./90. gadu mijā liela daļa no likvidējamo kolhozu govīm nonāca bijušo kolhoznieku personīgajās saimniecībās. Tur piena ieguve saglabājās, kaut arī lielā mērā pazuda no statistiķu redzesloka un ļāva šausmināties par iekšzemes kopprodukta sarukumu uz pusi. Tagadējās iespējas pārejai atpakaļ uz pusnaturālo saimniecību ir daudz mazākas, jo laukos sarucis reāli strādāt spējīgo cilvēku skaits, pilnībā nolietojušās vēl padomjlaika būves, kuras kādreiz varēja izmantot šādās saimniecībās. Ir arī izjukuši ceļi un slēgtas mazās pienotavas, caur kurām pie lauciniekiem nonāca nauda. Pārtikas krīze nozīmē, ka pārtika kļūst tik dārga, lai uz tās cenas rēķina varētu izveidot pavisam jaunu, pārsvarā nelegālu sistēmu, kas piegādā pilsētniekiem pārtikas minimumu.
Viedokļi par Latvijas (pilsētu) iedzīvotāju iespējām arī turpmāk izmantot veikalu pakalpojumus ir dažādi. Tas noveda tiktāl, ka veikalu tīkla Nelda īpašnieki savu īpašumu pārdeva Rietumeiropas investoriem. Tieši Neldas tīkls bija tas, kurā Neatkarīgā piepildīja pārtikas grozu. Tagad aiz vecās Neldas izkārtnes jau saimnieko SIA Palink, kas veido savu veikalu ķēdi IKI un ietilpst piecās Rietumeiropas valstīs strādājošā mazumtirdzniecības veikalu ķēdē Coopernic. Šī saimniekošana izpaužas tā, ka gandrīz visu grozā ietilpstošo preču cenu uzraksti rāda nosvītrotas vecās cenas, kas bija jūtami augstākas nekā tagadējās, ar roku rakstītās cenas. IKI ģenerāldirektors Baltijā Marsels Harašti apgalvo, ka cenu pazemināšana nozīmējot Coopernic iespējas gan pirkt, gan pārdot produktus lētāk un cenas nav pazeminātas tikai tāpēc, lai tiktu vaļā no Neldas laikā uzkrātajām precēm.
Komentēt rakstu