"Tajā mirklī, kad ieeju mājās, aizveras durvis un ieeju citā pasaulē, kur sākas mana privātā dzīve ar pašam svarīgām lietām. Mājās es pat neklausos mūziku, bet atpūšos, uz mājām cenšos darbu nenest," stāsta Sergejs. Viņš uzskata, ka cilvēkam jāprot sevi mobilizēt dažādām dzīves situācijām, apstākļiem, domām, tāpēc jāveido līdzsvars, un to nav viegli izdarīt. "Ja cilvēks ir pazīstams, tad ir pienākums labi izskatīties, smaidīt, atbildēt uz jautājumiem, kādu uzrunāt. Tā ir mana vizītkarte, veidojot kontaktu ar cilvēkiem, un šādu attieksmi gaidu arī pretī."
Sergejs uzskata, ka ir uzcēlis savu pili daudzu gadu garumā. "Ik reizi, kad iedomājos, ka vēlētos vēl skaistāku, tad saprotu, cik daudz darba esmu ieguldījis mājā, kurā es dzīvoju. Protams, nākotnē gribētu sev sapņu dzīvokli." Viņam nav raksturīgi, ka mājas ir tikai vieta, kur pārnakšņot. Māksliniekam ļoti svarīgi, lai mājās būtu kvalitatīvi virtuves priekšmeti, jo ļoti patīk tajā darboties un gatavot. Smarža, kas nāk no virtuves, pēc viņa domām, uzjundī patīkamas emocijas. Asociācijas no bērnības mājām saistās ar pīrāgu smaržu un garšu, kā arī omas štovētiem kāpostiem. Mīļākie paša gatavotie ēdieni ir zupas, mācās gatavot saldos ēdienus. Labprāt ar rezultātu lutina citus. Draugi zina, ka, atnākot ciemos, sagaidīs dažādi gardumi. Otra svarīga lieta – gulta, lai varētu labi izgulēties. "Nesen man palika 30 gadu, un no tā brīža esmu kļuvis ļoti viesmīlīgs. Viesi piecas dienas baudīja tikai manus gatavotos ēdienus, pašam bija liels gandarījums, jo tā ir emocionāla atpūta no manas profesionālās slodzes un koncertdarbības, tāpat kā sports, kino, jūra un ceļojumi," smaida S. Jēgers.
Esot ilgstoši projām no mājām, viņš visvairāk sailgojas pēc ēdiena un saviem cilvēkiem. "Taču, kad dodos projām uz ilgāku laiku, paņemu līdzi pašgatavotus mārrutkus, speķi, rupjmaizi un zefīru." Ja nav jāstrādā, tad Sergejs labprāt divas dienas pavada tikai mājās, velta šo laiku videi, ko pats ir uzbūris. Sergejs atklāj, ka viņam mājās ir daudz gleznu, ierāmētas fotogrāfijas un baltas sveces, jo šāda krāsa akcentē tīrības izjūtu un gaišumu. "Mājās ir daudz dažādu lietu, taču tās var labi noslēpt. Kaut arī lietu ir daudz, jūtamas minimālisma iezīmes. Uz katru puteklīti neskatos, taču kārtība nozīmē, ja katru lietu varu atrast. Man mājās vannas istabā dzīvo zirneklis Žoržiņš – tā ir laimīte."
Viņš stāsta, ka mājās nekad nevēlētos trauku mazgājamo mašīnu. "Patīk mazgāt traukus, jo tas nomierina prātu. Bieži vien man citi jautā, kāpēc vēl neesmu iegādājies trauku mazgājamo mašīnu." Par savas mājas sargu uzskata svētību no augšas, savu dzīvokli ir iesvētījis. "Svētība no augšas ir dota. Pārējo cilvēks veido pats un arī tie cilvēki, kuri tiek ielaisti savā mājā. Domas materializējas, un enerģija saglabājas. Cilvēkiem ir jāmācās būt laipniem vienam pret otru. Ja cilvēkam trūkst inteliģences, tad pie tā vainojams tikai viņš pats un nav iespējams komunicēt ar citiem, rezultātā veidojas nesaskaņas."
Visu rakstu lasiet 14. aprīļa izdevumā
Komentēt rakstu