Nolasot spriedumu, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris norādīja, ka izstāšanās termiņš no Eiropas Savienības – divi gadi –, ko apšaubīja prasības iesniedzēji, ir samērīgs, Eiropas Savienības pārtapšanu par vienu valsti Lisabonas līgums neparedz, drīzāk otrādi – garantē arī turpmāku konstitucionālu valstu pastāvēšanu; arī citas Lisabonas līguma normas neapdraudot Latvijas suverenitāti. Tāpat Satversmes tiesa uzsvēra, ka, lai arī prasības iesniedzēji uzskata, ka deputātiem saskaņā ar valsts pamatlikuma 68. pantu būtu bijis obligāti jāierosina tautas nobalošana, tās ir tikai parlamentāriešu tiesības, bet ne obligāta prasība. Proti, šis pants paredz, ka tautas nobalsošana rosināma, «ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu». Taču Lisabonas līguma ratificēšanas laikā šāda pieprasījuma nebija.
Taču prasības iesniedzēji ar spriedumu nav mierā, un, kā norādīja to pārstāvis advokāts Dmitrijs Skačkovs, spriedums būšot tikai sākums cīņai par Latvijas suverenitātes saglabāšanu. Proti, tā kā pats spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams, netiek izslēgts, ka varētu sākties parakstu vākšana, lai referendums par šo jautājumu tomēr notiktu. Partijas Demokrati. lv līderis Edgars Jansons, kurš ir viens no sūdzības iesniedzējiem, turklāt norādīja, ka, viņaprāt, Satversmes tiesas lēmums par Lisabonas līgumu ir izteikti vienpusējs un neatbilstošs tautas interesēm. «Acīm redzams, ka Satversmes tiesa ir nonākusi Saeimas ķīlnieka lomā, jo Satversmes tiesa ir atkarīga no deputātiem, kas viņus iecēla, un vara kalpo varai, nevis tautai,» sprieda E. Jansons.
Savukārt ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) ir gandarīts par Satversmes tiesas lēmumu, jo tas pieliek punktu jebkādām tālākām diskusijām par likuma par Lisabonas līgumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Tādējādi ārlietu ministrs cer, ka tās Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras patlaban vēl nav pabeigušas Lisabonas līguma ratifikācijas procesu, to paveiks visdrīzākajā laikā, lai tas varētu stāties spēkā. Jāatgādina, ka bija paredzēts, ka līgums stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī, taču Īrija bija vienīgā valsts, kur par šo jautājumu notika referendums, un tās iedzīvotāji līgumu noraidīja. Šajā valstī plānots atkārtots referendums, un, ja līgums tiks apstiprināts, paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2010. gadā. Lisabonas līgums aizstāj Eiropas konstitūciju, ko 2005. gadā referendumos noraidīja Francijas un Holandes vēlētāji, un līdz ar to Eiropas Savienībai tiek piešķirts vienotas juridiskas personas statuss.
Komentēt rakstu