Lielie valsts uzņēmumi darbojas, ievērojot Komerclikumu un likumu Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Izpildvara atbilstoši Komerclikuma 301. pantam tiek nodota valdei. Valdes locekļi par saviem lēmumiem ir atbildīgi. Ja tiek pieņemts nelikumīgs lēmums, kas sabiedrībai rada zaudējumus, valdes locekļi atbild ar savu personisko mantu. Valsts uzņēmumos īpašnieka intereses pārstāv akcionāru pilnsapulce un padome. Par padomēm pēdējā laikā publiski ir izteikts tikai tas, ka valsts uzņēmumu padomēs algu saņem un neko nedara koalīcijas partiju ielikteņi. Taču, neraugoties uz trūkumiem, tās pildīja Komerclikuma uzdotos pienākumus, un valsts uzņēmumu padomju locekļu lielais skaits ļāva politiski līdzsvarot lielo valsts uzņēmumu pārvaldi. Politiskais līdzsvars neļāva valsts uzņēmumus rupji pārvērst par partiju kases piedēkļiem. Izmantojot krīzi un Latvijas faktisko maksātnespēju, it kā taupības nolūkos valsts uzņēmumu padomju locekļu skaits tika samazināts, bet padomes tika pasludinātas par liekām un nevajadzīgām. Šāda reforma faktiski nozīmēja valsts politiku atteikties no Komerclikuma piemērošanas valsts uzņēmumiem un politisko līdzsvaru aizstāt ar vienas partijas diktātu. Taču, tiklīdz padomes un akcionāru pilnsapulces funkcijas nonāk viena ministra rokās, tā ir klaja valsts uzņēmumu politizācija. Ministrs, kurš parasti ir īslaicīgs gājputns, visbiežāk vadās pēc savas partijas vai var vadīties pēc savām privātajam interesēm.
Valdei un padomei ir jāvada uzņēmums kā gādīgam un rūpīgam saimniekam. Savukārt atbilstoši likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām 34. pantam valdes locekļi nenes atbildību par kapitālsabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar kapitāla daļas turētāja likumīgu lēmumu.
Šī norma tagad ir jārisina katra valsts uzņēmuma vadītājam, jo ar 30. marta rīkojumu nr. 111-1/9-IP Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis saviem ministriem nodrošināt, lai valsts aģentūras un uzņēmumi, kā arī valsts uzņēmumu meitasuzņēmumi "bez iepriekšēja saskaņojuma ar finanšu ministru neplāno jaunas investīcijas un neuzņemas jaunas finanšu saistības virs 100 000 latu".
30. marta rīkojumā V. Dombrovskis pieprasa valsts uzņēmumus atskaitīties par visiem uzkrātajiem naudas līdzekļiem. Savukārt vienam pašam finanšu ministram Einaram Repšem ar Dombrovska rīkojumu tiek nodotas funkcijas, kuras līdz šim vismaz veica likvidētās uzņēmumu padomes un akcionāru pilnsapulces.
Ir krīze. Ministri nespēj uzsākt valūtas fondam apsolītās reformas, un politiķi savu skatu met uz lielajiem valsts uzņēmumiem. Ja aptrūksies naudas pensijām un Nacionālajai bibliotēkai, var taču pagrābt elektrolīniju un sliežu ceļu remontiem rezervēto. Ja lielo valsts uzņēmumu brīvie līdzekļi un rezerves tiks konfiscētas pensiju vai pabalstu izmaksai, tad taču šie valsts uzņēmumi bankrotēs un tos varēs kā vecajos godmaņlaikos par sviestmaizi sākt privatizēt. Daudzi ir pārliecināti, ka tieši šāds plāns pašlaik tiek realizēts ar Dombrovska un Repšes rokām.
Dombrovska rīkojums faktiski ir pavēle neievērot Komerclikumu un ievieš politisku pārvaldi valsts uzņēmumos.
Lai kādi ir krīzes apstākļi, tomēr, ja mēs vēlamies redzēt Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti, tad valdībai ir jāievēro likumi.
Vispirms ir jāgroza likumi, tad jāizdod likumīgi rīkojumi. Ir otrs variants. Uz laiku ir jāievieš īpašais stāvoklis un uz laiku jāaptur Komerclikums un likums Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Lai cik valstij klājas smagi un lai cik smagi vēl būs šogad, Latvija nedrīkst atteikties no tiesiskas valsts virzības. Ja ir jāpāriet uz diktatoriskām metodēm, kā kara laikā, tad tas ir jādara tiesiski, nevis izdodot slepenas pavēles valsts uzņēmumu vadītājiem, bet atklāti definējot, ka krahs ir tāds, ka uz laiku ir jāpāriet uz citu likumu sistēmu.
Komentēt rakstu