"Veikalā viss gāja labi, līdz pērn rudenī pasūtījumu skaits strauji kritās. Samazināja algu, un es nolēmu lūkoties pēc cita darba. Pēc īsa brīža uzņēmums bankrotēja," Neatkarīgajai stāsta Linda, kura no šā gada janvāra ir bezdarbniece.
Pirms pāris gadiem maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvusī sieviete vadīja veikalu, taču tagad, meklējot jaunu darbu, viņa pārliecinās, ka bezdarbniekiem ar augstāko izglītību atrast darbu ir ļoti grūti. "Par šuvēju es negribētu strādāt, bet atrast projektu vadītājas vai sekretāres darbu praktiski nav iespējams vai arī uz vienu darba piedāvājumu ir simtiem pieteikumu," saka jaunā sieviete.
Kādreiz bezdarbnieku ar augstāko izglītību rindas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija niecīgas, bet tagad viss ir mainījies. Visvairāk bezdarbnieku – vairāk nekā trešā daļa – ir ar profesionālo izglītību, otro vietu ieņem bezdarbnieki ar pamata izglītību. Augstākā izglītība ir gandrīz 12 procentiem bezdarbnieku, un te vairāk nekā puse ir sievietes (62 procenti). NVA analīze liecina, ka lielākā daļa bezdarbnieku ar augstāko izglītību augstās skolas absolvējuši nesen – laika posmā no 2001. gada. Salīdzinoši neliels ir to bezdarbnieku skaits, kuri ieguvuši augstskolas diplomu, piemēram, no 1971. līdz 1980. gadam (16 procenti). No bezdarbnieku ar augstāko izglītību saimes uzkrītoši daudz – vismaz piektā daļa – ir inženieri.
Zaudējot darbu, Linda uzreiz gājusi uz NVA filiāli, kur pēc piecām rindā pavadītām stundām reģistrējusies kā bezdarbniece. "Viņi paskatījās un teica, ka gandrīz nav ko pašlaik piedāvāt, jo man ir izglītība, pieredze. Es izteicu vēlmi apgūt svešvalodas, taču man pateica, ka tagad viss jau aizņemts un tuvākajā laikā nav izredžu tikt. Arī uz citām apmācībām jāgaida ļoti ilgi," savu pieredzi atklāj Linda. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā rinda bija mazāka – laika izteiksmē viena stunda, bet atbildi par pabalsta piešķiršanu sievietei gan nācās gaidīt gandrīz mēnesi. Tā kā Lindai ir 11 gadu darba stāžs, pēc pašreiz vēl spēkā esošā likuma viņai pabalstu piešķīra uz sešiem mēnešiem. "Sanāk tā, ka tagad bezdarbnieka pabalsts man ir lielāks – 450 latu – nekā jebkura alga, ko piedāvā darba tirgū," saka Linda. Šo trīs bezdarba mēnešu laikā viņa ir bijusi jau uz vairākām darba intervijām. Sludinājumi ir, taču darba meklētāju ir milzum daudz. Darba devēju prasības arī būtiski augušas, piemēram, sekretārei jābūt ne tikai augstākajai izglītībai (vai gluži pretēji – citi dod priekšroku pilnīgi bez izglītības), bet arī visām iespējamām valodu prasmēm, jāpārzina etiķete, lietvedība, dators, grāmatvedība. "Esmu paskatījusies arī citus sludinājumus. Piemēram, istabenēm arī prasības ir tāāādas!" Linda neizpratnē iesaucas. Tomēr viņa neatmet cerību darbu atrast – talkā lūgti radi, draugi, paziņas, kas ir viens no resursiem bezdarbniekam. Turklāt Linda domā par iespēju sākt savu biznesu, tāpēc ir ieinteresēta NVA piedāvājumā par atbalstu komercpraksei, ko viņa atradusi internetā.
"Jauniešiem it kā ir augstākā izglītība, bet nereti tikai akadēmiskā, bez profesionālās kvalifikācijas. Un tagad viņi stāsta, ka darba devējus akadēmiskie grādi neinteresē. Diemžēl novērojums ir arī tāds, ka jaunieši ar augstāko izglītību nespēj uzrakstīt pat savu CV bez gramatikas un stila kļūdām. Protams, neviens darba devējs neņemsies mācīt darbiniekam elementāras lietas," Neatkarīgajai stāsta sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kancēna, uzsverot, ka arī cilvēkiem ar augstāko izglītību noder NVA īslaicīgie kursi, kaut vai tādēļ, lai pareizi uzrakstītu savu CV un pārliecinoši parādītu sevi darba devējam. Daudzi, īpaši vīrieši, bija pieņēmuši, ka vienmēr būs tā, ka par nekvalificētajiem darbiem maksās vairāk nekā par kvalificētajiem, tāpēc izglītībai it kā nav jēgas. Daļa bezdarbnieku šo attieksmi mainījuši un meklē iespēju iegūt kādu profesionālo kvalifikāciju, apmeklējot kursus.
Kā NVA var palīdzēt bezdarbniekiem ar augstāko izglītību? NVA sava finansējuma iespēju robežās piedāvā karjeras konsultantu un psihologu konsultācijas (piemēram, ja cilvēks nav pārliecināts un nezina, kādā jomā meklēt darbu vai ko mācīties), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus (semināri, kursi, lekcijas, piemēram, kā sagatavoties darba intervijai, uzņēmējdarbības pamati un citi) un neformālo izglītību. Neatkarīgā izpētīja, ka NVA mājaslapā šajā sadaļā ir minēta valsts, kā arī angļu un vācu valodas apmācība, datormācības un dažādiem amatiem specifiskas apmācības, piemēram, guvernantes darbam.
Bezdarbniekiem ar augstāko izglītību piedāvā arī iesaistīties pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, īpaši, ja bezdarbniekiem ir idejas jauna biznesa sākšanai. "Mēs varam piedāvāt arī pārkvalificēšanos uz pilnīgi citu darba tirgū pieprasītu profesiju, izmantojot profesionālās apmācības programmas, ja bezdarbnieks ar augstāko izglītību to vēlas," saka I. Kancēna. Tomēr te ir daži bet. Bezdarbniekam var piedāvāt apgūt profesiju, ja viņa iepriekšējā kvalifikācija vai pieredze nav pieprasīta darba tirgū vai ja cilvēka iepriekš iegūtā izglītība vai veselības stāvoklis neatbilst profesijas prasībām. Arī tad, ja bezdarbnieks ir zaudējis profesionālās prasmes, piemēram, nav strādājis profesijā trīs gadus, viņš var kandidēt uz šādām apmācībām.
Bezdarbnieki ar augstāko izglītību var piedalīties subsidētajā nodarbinātībā, bet algotajos pagaidu darbos gan nē, jo tie domāti mazkvalificētiem darbiniekiem un no ieslodzījuma vietām iznākušiem. Savukārt subsidētās nodarbinātības klienti var būt arī māmiņas ar augstāko izglītību pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma un invalīdi ar augstāko izglītību.
Komentēt rakstu