Oficiāli prasība neskaitāmo grozījumu vietā izstrādāt jaunu pamata finanšu dokumentu vēl nav izvirzīta un, iespējams, publiski tas nemaz neizskanēs. Tomēr starptautiskajiem aizdevējiem esot apnicis piešķirt Latvijai naudu, neredzot, ko reāli valdība izdarījusi, lai nodrošinātu valsts dzīvotspēju un iespējas nākotnē atgriezt aizņemtos līdzekļus.
"SVF un EK vēlas redzēt, kādas reformas Latvija paveiks. Mehāniska budžeta samazināšana rada tikai kaitējumu tautsaimniecībai," laikrakstam stāstījis kāds avots, kas ir saistīts ar notiekošajām sarunām.
Arī cits laikraksta avots netieši apstiprinājis šādu informāciju, norādot, ka pagaidām Latvijas valdība īsteno tikai īstermiņa pasākumus, nedomājot, piemēram, kas notiks pēc diviem mēnešiem, kad atkal nāksies ekonomēt.
"Kreditori labi saprot, ka tad ekonomika neatjaunosies nekad, attiecīgi arī savu naudu viņi neatgūs. Tā kā patlaban sakarīgu priekšlikumu nav, viņi var pieprasīt izstrādāt principiāli jaunu budžetu," uzsver vārdā nenosauktais avots.
Kā ziņots, šodien noslēgsies SVF tehniskās palīdzības misija Latvijā, kura sarunās ar Latvijas amatpersonām apsprieda budžeta izstrādes metodoloģiju un finanšu vadības jautājumus.
Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) ar SVF un EK pārstāvjiem pārrunājis valdības darbu pie budžeta grozījumiem un nopietnām strukturālām reformām, lai būtu iespējams nonākt pie iepriekšējās vienošanās, proti, 2011.gadā budžeta deficīts būtu ne lielāks kā 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vēlāk Latvijā būtu iespējams ieviest vienoto Eiropas valūtu eiro.
Dombrovskis pēc tikšanās žurnālistiem sacīja, ka sarunā nav runāts par iespējamo budžeta deficītu. Pašreizējā starptautisko aizdevēju misija neesot "pilna misija", tādēļ nav runāts par precīzu budžeta deficīta līmeni, bet gan par nepieciešamajām strukturālām reformām ilgtermiņā, samazinot budžeta deficītu.
"Mēs ar SVF un EK izrunājām, kādā veidā mēs virzīsimies uz priekšu, gatavosim tuvākā mēneša laikā priekšlikumus šajā jautājumā, cieši sadarbosimies arī ar starptautiskajiem ekspertiem un koncentrēsimies uz tiem pasākumiem un strukturālajām reformām, kas ir jāveic, lai nodrošinātu ilgtspējīgu programmas izmaiņu un nodrošinātu to, ka mēs tuvāko gadu laikā sasniedzam budžeta deficītu 3% no IKP, un nodrošinātu savlaicīgu pāreju uz eiro," klāstīja Dombrovskis.
Premjers norādīja, ka arī starptautiskie aizdevēji sarunā minējuši, ka būtiski nepieļaut tādu situāciju kā pērnā gada decembrī, kad lielā steigā tika virzīti budžeta grozījumi, tādējādi pieļaujot arī atsevišķas kļūdas. "Ja mēs gribam strādāt uz strukturālajām reformām, tam ir vajadzīgs ilgāks sagatavošanās laiks."
Pēc Dombrovska teiktā, šā gada budžeta grozījumi vēl tiks gatavoti mēneša laikā. Kā iepriekš norādītās nopietnās strukturālās reformas Dombrovskis minēja valsts pārvaldes funkciju auditu, kā arī Pasaules Bankas ieteiktās reformas veselības aprūpē un izglītībā.
Kā ziņots, valdība patlaban strādā pie valsts budžeta grozījumiem, paredzot 7% deficītu, un citi varianti netiek izskatīti, iepriekš uzsvēris premjers.
Budžeta projektā 2009.gadā plānots 12% IKP kritums, inflācija 3,3% apmērā. Mēneša vidējā bruto darba samaksa tautsaimniecībā paredzēta mīnus 7,5%, bet maksājumu bilances tekošā konta saldo pret IKP - mīnus 7,3%. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu prognoze 2009.gadam plānota par 22,6% mazāka nekā 2008.gadā.
Komentēt rakstu