LETA jau ziņoja, ka Vaškevičs pagājušā gada rudenī iesniedza tiesā pieteikumu, lūdzot atzīt par prettiesisku Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Ģenerālprokuratūras faktisko rīcību. Viņš prasīja tiesu atcelt ģenerālprokurora Jāņa Maizīša 11.septembra lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība par SAB lēmumu anulēt Vaškevičam iepriekš piešķirto speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Vaškevičs pauda uzskatu, ka pielaide valsts noslēpumam viņam atņemta nepamatoti. Viņš norādīja, ka ne SAB, ne Ģenerālprokuratūras lēmumos nav norādīta nekāda informācija par to, kādas tieši nepatiesas ziņas viņš par sevi sniedzis un kā izpaužas viņa neuzticamība un nespēja saglabāt valsts noslēpumu.
Administratīvā rajona tiesa Vaškeviča pieteikumu atteicās pieņemt izskatīšanai. Tiesa konstatēja, ka strīds nav skatāms Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa arī konstatēja, ka Maizīša lēmums, ko Vaškevičs apstrīdējis tiesā, bijis nepārsūdzams.
Šo lēmumu nemainīja arī Administratīvā apgabaltiesa, un šodien strīdam "punktu pielika" AT Senāts, kas iepriekšējos lēmumus atstāja negrozītus, bet Vaškeviča blakussūdzību noraidīja.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Linda Priedīte, Senātā būtiskākais jautājums bija noteikt, vai Vaškeviča izteiktie prasījumi ir piekritīgi tiesai. Senāts atzina, ka gan pieteikums par ģenerālprokurora lēmuma atcelšanu, gan pieteikums par iestāžu rīcības tiesiskumu nav piekritīgi tiesai.
Speciālās tiesību normas neparedz kārtību, ka par lēmumu anulēt speciālo atļauju būtu veicama kontrole tiesā administratīvā procesa kārtībā. Ņemot vērā valsts drošības intereses, tiesību normas ierobežojums, kas noteic aizlieguma izsniegt speciālo atļauju apstrīdēšanas kārtību, ir atzīstams par samērīgu, atzina Senāts.
Likumdevējs ir paredzējis lietas izskatīšanas procedūru ārpus tiesas, tādējādi nodrošinot personas tiesības uz "taisnīgu tiesu", konstatēja Senāts.
Vaškeviča ieskatā, viņa tiesību aizskārums ir radīts ar informācijas no pārbaudes lietas neizsniegšanu un viņa neuzklausīšanu, pieņemot ģenerālprokurora lēmumu.
Taču Senāts atzina, ka ģenerālprokurora lēmums, ar kuru atstāts spēkā Satversmes aizsardzības biroja lēmums un anulēta Vaškevičam izsniegtā speciālā atļauja piekļuvei valsts noslēpumam, nav pārsūdzams tiesā, tad tiesā nevar vērsties arī par procesu, kādā šis lēmums ir pieņemts, informēja Priedīte.
Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Vaškeviča advokāts Ainārs Platacis aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja, ka "likums, ar kuru ģenerālprokurors pamato savu atteikumu, pieņemts, ja nemaldos, 1994.gadā, un pēc šī gada notikusi virkne juridisku novitāšu - papildināta Satversme ar cilvēktiesību sadaļu, pieņemts jaunais Kriminālprocess, pieņemts Administratīvais likums un process un Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā (..)".
Līdz ar to "šīs ģenerālprokurora diktatoriskās tiesības piekrīt tiesai. Viens cilvēks, kas ir ārpus likuma juridiskās aprites, nevar pildīt tiesas funkcijas vienpersoniski, tādēļ šīs ģenerālprokurora tiesības neatbilst nekādiem tiesiskuma standartiem un normām", savu viedokli paskaidroja Platacis.
"Vadoties no minētā, mēs noteikti šo lēmumu pārsūdzēsim visās iespējamās institūcijās. Mēs uzskatām, ka šī norma, kas iekļauta 1994.gada likumā, ir novecojusi un šodienas Eiropas tiesiskajiem standartiem pilnīgi neatbilstoša, un pat cilvēktiesības aizskaroša," iepriekš uzsvēra advokāts.
Kā ziņots, Maizītis 2008.gada 11.septembrī noraidīja Vaškeviča sūdzību par lēmumu, ar kuru SAB viņam bija anulējis pielaidi valsts noslēpumam.
Tā paša gada 24.septembrī VID vadītājs Dzintars Jakāns Vaškeviču no ģenerāldirektora vietnieka vietas izpildītāja amata apstiprināja ģenerāldirektora vietnieka amatā un uzticēja viņam pārraudzīt VID Stratēģiskās attīstības pārvaldi un Iekšējā audita pārvaldi.
Komentēt rakstu