Tā nebija vienīgā reize, kad Pupeles kundze sadusmojās: pirms tam, uzmetusi skatienu zālei, viņa, nepatīkami pārsteigta, konstatēja, ka "šeit jau nav tikai mediķi, te ir arī žurnālisti!".
Spēles ar pašvaldībām
Šajā apstāklī nekā patīkama nevarēja būt: Latvijas ātro palīdzību mediķi bija uzaicināti uz Katastrofu medicīnas centru (KMC), lai beidzot tiktu viesta vismaz kaut kāda skaidrība par jaunā dienesta darbību, jo līdz šim lielākajai daļai mediķu vajadzēja apmierināties vien ar preses publikācijām – kaut arī dienesta veidošanas finiša taisne sākās pērnā gada vasarā un ievilkās līdz šā gada februārim, ātro palīdzību darbiniekiem nebija iespēju iegūt kaut cik sakarīgu informāciju, un šī situācija vairoja gan nedrošību par darba perspektīvām, gan izbrīnu par to, kāds cinisms valda dažu lielo priekšnieku attiecībās ar padotajiem.
Tā kā KMC direktors Mārtiņš Šics ilgstoši slimo, mediķu sanāksmi organizēja KMC direktora pienākumu izpildītājs Edmunds Āķītis. Neoficiāli, taču ticami avoti ziņoja, ka E. Āķītim esot mutiski "ieteikts" šo sanāksmi nerīkot, pretējā gadījumā viņu ātri vien izmetīšot no darba, un ieteicējs bijis no Veselības ministrijas. Tomēr E. Āķītis nenobijās, un sanāksme notika.
Kāpēc sanāksme notika tieši katastrofās? Pamatojums ir saprotams: Ministru kabineta 2005. gada 19. jūlija rīkojumā Nr. 444, kas tika formulēts kā "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādņu kopsavilkums", bija skaidri pateikts, ka šīs "pamatnostādnes īsteno Katastrofu medicīnas centrs". Šis rīkojums joprojām ir spēkā. Taču nepagāja ilgs laiks, līdz KMC tika aizstāts ar jaunu veidojumu – NMPD, kas – ne tikai pēc daudzu ātrās palīdzības mediķu, bet arī Valsts kontroles domām – ir vairāku būtisku KMC funkciju nelietderīgs dublētājs, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka nodokļu maksātāju nauda tiks nelietderīgi izmantota. Lasi – izšķērdēta.
Līdzīgos uzskatos bija arī Valsts kancelejas juridiskā departamenta juriskonsulte A. Ceple, kas norādīja, ka "projekts precizējams, paredzot NMP dienesta izveidi uz Katastrofu medicīnas centra bāzes", uzsverot, ka joprojām nav atrisināts jautājums "par pašvaldības iestāžu un komersantu reorganizāciju, kā arī komersantu kapitāldaļu un mantas nodošanu bez atlīdzības valstij neatliekamās medicīniskās palīdzības funkciju īstenošanai". Un diez vai tas tik strauji tiks atrisināts, jo tad vajadzētu mainīt likumus. Piemēram, veselības ministrs Eglītis uz Jūrmalas domi atsūtīja vēstuli, kurā cita starpā bija teikts: "(..) nodot bez atlīdzības valstij neatliekamās medicīniskās palīdzības funkcijas īstenošanai paredzēto īpašumu, kas atrodas pašvaldības, tās padotības iestādes vai īpašumā esošās kapitālsabiedrības īpašumā". Uz to Jūrmalas dome atbildēja: "(..) pēc nodibināšanas kapitālsabiedrība atdalās no tās dibinātājiem, kļūstot par patstāvīgu personu. Līdz ar to aplami ir definēt, ka pašvaldības kapitālsabiedrība ir pašvaldības īpašumā. (..) Kā zināms, Jūrmalas ātrā palīdzība ir pašvaldības kapitālsabiedrība un tā izpilda gan valsts pasūtījumu, ko sedz VOAVA, gan pašvaldības pasūtījumu – glābšanas funkciju uz ūdeņiem. Gadu gaitā Jūrmalā ir tikusi izveidota perfekti funkcionējoša ātrā palīdzība, diemžēl Veselības ministrija nespēj argumentēt, kāpēc tā būtu jāsagrauj. (..) Nav atbildes uz jautājumu, kas notiks ar ātrās palīdzības darbinieku kolektīvu, (..) kas lieliski strādā ekstrēmās situācijās un pārzina savu reģionu. (..) Par īpašuma atsavināšanu ir tiesīgs lemt tikai pašvaldības lēmējorgāns – dome. Līdz ar to vēstulei pievienotā nodomu protokola parakstīšana ir tiesiski neiespējama." Aizrādījumu par pašvaldību īpašuma atsavināšanas neiespējamību savā vēstulē Latvijas pašvaldību vadītājiem uzsvēra arī Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis: "Veselības ministrijai un Ministru kabinetam nav tiesību iejaukties atvasinātu publisku personu (pašvaldību) darbā un ar šādām piespiedu metodēm apvienot to iestādes un kapitālsabiedrības tiešās padotības iestādē."
KMC likvidācija tomēr paredzama
Loģiski spriežot, viss kopā nozīmētu: nestutēt atsevišķu NMPD, bet gan veidot vienoto dienestu uz KMC bāzes, kā tas arī bija paredzēts Nostādnēs, līdz ar to NMPD būtu lieks. Taču sanāca citādi: lieks izrādījās KMC komplektā ar Mārtiņu Šicu: par NMPD vadītāju – kaut arī bija zināms, ka jaunais dienests jāveido uz KMC bāzes – negaidīti un pavisam klusi kļuva šā centra operatīvā medicīniskā dienesta vadītāja Renāte Pupele – KMC direktoram Mārtiņam Šicam tuva un uzticama (?) līdzgaitniece, jo, kā pati Pupeles kundze izteicās šā gada 17. februāra sarunā Jūrmalas ātrās palīdzības stacijā, abiem ar Šicu bijis ne tikai labs kontakts darbā, bet arī "kopīgi draugi un paziņas"... Kāpēc Pupele kļuva par jaunā dienesta vadītāju, nevis Šics? Edmunds Āķītis izklīdināja visas šaubas: "Valsts sekretārs Armands Ploriņš situāciju skaidroja ar to, ka projektam bijusi neprofesionāla vadība. Precizēju: Katastrofu medicīnas centra vadība." Ne vairāk un ne mazāk – par neprofesionāli faktiski tika nosaukts Mārtiņš Šics, kas bija ne tikai radījis KMC, bet arī to izslīpējis līdz perfekcijai – kā jau mūža darbu.
Jautājums par to, vai NMPD, kas tika veidots no jauna un ar milzu grūtībām, vispār ir vajadzīgs, pat netika uzdots: Veselības ministrija, ignorēdama ļoti daudzu ātrās palīdzības speciālistu iebildumus, gāja uz priekšu kā drezīna. Eiropas Savienība prasa, tātad – vajag! Kaut arī KMC jau bija gatava struktūra ar resursiem, intelektuālo potenciālu un pat ar gatavu plānu, lai uz tā bāzes veidotu šādu dienestu, Veselības ministrija, lai nobīdītu malā KMC, pat mainīja centra nolikumu. Ministru kabineta noteikumos Nr. 761 (pieņemti 2005. gada 11. oktobrī) ir teikums: "Centram ir šādas funkcijas: (..) 4.6. organizēt un sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību katastrofās vai ārkārtējās medicīniskās situācijās (..), kā arī nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu vadību (..)." Savukārt MK pieņemtajos grozījumos (2009. gada 27. janvārī) punkts 4.6. jau skan citādi: "(..) nodrošināt atbalstu teritoriālajām neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēm un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam." Kā šis atbalsts reāli tiks realizēts, mediķu sanāksmē nespēja paskaidrot arī Reinis Joksts.
Lai pavisam konkrēti atstumtu KMC speciālistus no NMPD veidošanas, no darba grupas tika izslēgti centra pārstāvji, Veselības ministrija neatbildēja uz vēstulēm (redakcijas rīcībā ir KMC vēstule Veselības ministrijai, datēta ar 2009. gada 13. martu, kurā minēts, ka ilgstoši nav saņemtas atbildes uz KMC vēstulēm, līdz ar ko nav izsludināti iepirkumi, kas attiecas uz NMPD iepirkumu dokumentācijas saskaņošanas gaitu).
Ne citādi kā par oficiāli noformētu bezkaunību var dēvēt Veselības ministrijas vēstuli Finanšu ministrijai, kurā izteikta nepieciešamība nodot KMC projektu Vienotas neatliekamās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide jaunizveidotajam NMP dienestam. Vienkāršāk runājot, VM pieprasīja, lai Mārtiņa Šica un viņa kolēģu izstrādāto māsterplānu, kas paredzēts KMC, vienkārši atdotu bez jebkāda ekonomiskā pamatojuma uzceptajam medicīniskas novirzes kolhozam. Vismaz pagaidām neviens no šā sacepuma bīdītājiem nav spējis sakarīgi atbildēt uz jautājumu: kas būs labāk, ja ieviesīs vienoto dienestu? Bīdītāji vien atkārtojuši, ka viņiem esot jātic uz vārda: būšot ne tikai labāk, bet arī nauda ietaupīšoties. Uz kā rēķina? Arī šis jautājums paliek neatbildēts, ja vien par ietaupījumu neuzskata KMC likvidāciju.
Kurš izkropļo faktus?
Renāte Pupele, Katastrofu medicīnas centrā uzstādamās mediķu priekšā ar jaunā dienesta prezentāciju, raiti un laipni izstāstīja par NMPD, piebilzdama, ka dienestam jau pievienojušies Rīgas ātrie. Taču neko sevišķi jaunu šis priekšnesums nesniedza: tās pašas pareizās frāzes tika lasītas arī atbildēs no Veselības ministrijas. Nebija nedz jaunā dienesta izveides ekonomiskā pamatojuma, nedz pārliecinošu argumentu, kāpēc šis dienests vispār jāveido. Reinis Joksts acīmredzot kā nozīmīgu motīvu jaunā dienesta izveidei minēja to, ka "neviens nav pierādījis, ka varētu būt sliktāk"...
Pēc Pupeles kundzes monologa pie tāfeles nāca neērtais sprungulis jaunā dienesta labi saeļļotajā ritenī – Jūrmalas PSIA Ātrā palīdzība valdes priekšsēdētājs Uldis Ciekurs. Pēc jautājumiem, uz kuriem jau gandrīz gadu tradicionāli nav atbilžu (ekonomiskais pamatojums, esošo dispečeru nodarbinātība, medicīniskā transporta, aparatūras un medikamentu iepirkšana utt.), U. Ciekurs ķērās nelabajam pie ragiem. "Pasaules banka ir apsolījusi 280 miljonus latu NMP dienesta attīstībai un izglītības reformai, kas paredz mazo skolu likvidāciju," viņš iesāka. Reinis Joksts un Renāte Pupele vienā balsī iesaucās: "Kur jūs ņēmāt tādus apgalvojumus?! Tās taču ir fantāzijas!"
Nekur tālu gan šīs fantāzijas nebija jāmeklē: 2009. gada 29. janvāra aģentūras LETA ziņu lentē zem virsraksta "PB aizdevumu virzīs ātrajai palīdzībai un skolas autobusu sistēmai" ir stāstīts par to, ka Godmanis ar Pasaules bankas ekspertiem pārrunājis iespējamos 400 miljonus eiro (280 miljonus latu) novirzīt NMPD izveidei, aprīkojot šo dienestu pat ar gaisa transportu (?!), savukārt, lai nodrošinātu izglītības pieejamību pēc mazo skolu optimizācijas (kāds jauks eifēmisms vārda likvidācija vietā!), daļu no minētajiem līdzekļiem izmantot autobusu iegādei, kas vestu bērnus uz skolu un atpakaļ.
Ciekurs pieminēja arī interesantos darījumus ar akciju sabiedrību Rīgas sanitārā transporta autobāze, kuras priekšplānā ir valdes priekšsēdētājs Adigjozals Mamedovs. Jūrmalas ātro vadītājs atgādināja par varbūtējo afēru, kuras aprises pavīdēja Neatkarīgās publikācijā 2008. gada 17. septembrī, proti, par iespējamo līgumu ar Mamedovu. Veselības ministrijas un Rīgas domes Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdes protokolā (sēde notika pērnā gada 5. jūnijā) bijis ieprotokolēts, ka "jaunizveidotā dienesta centrālā struktūra pārslēdz līgumu par nodrošināšanu ar operatīvajiem medicīniskajiem transportlīdzekļiem ar a/s Rīgas sanitārā transporta autobāze uz 10–15 gadiem". Kad Ciekurs atgādināja par šādiem nodomiem, Renāte Pupele tos kategoriski noliedza, vienlaikus apsūdzot Ciekuru par melīgu faktu izplatīšanu.
"No 2005. līdz 2008. gadam NMP dienesta izveidošanai paredzēti 39,304 miljoni latu. Kur ir šī nauda? 2005. gadā bija paredzēts apgūt miljonu latu, 2006. gadā – vairāk nekā 10,8 miljonus latu un tā joprojām līdz 2010. gadam. Vai līdz šim plānotie miljoni ir apgūti?" Ciekurs turpināja. "Jūs man to vaicājat?" Pupeles kundze vēsi pievērsās runātājam. Viņai talkā devās Joksta kungs: "Es vienkārši brīnos par šādiem klajiem faktu izkropļojumiem, un tas atkārtojas jau vairākas reizes! Saprotiet vienreiz: valdībā ir pieņemts lēmums par NMP dienesta izveidi, un jūsu prezentācija par pagājušiem notikumiem un jūsu fantāziju redzējums – es to vienkārši negribu komentēt!"
Bet kāpēc Joksta kungs tik traki satraucās par izkropļojumiem? Vai tad viņš nebija iepazinies ar 2005. gada 19. jūlija Ministru kabineta rīkojumu Nr. 444, kurā tika paustas "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādnes"? Šajā rīkojumā Ciekura pieminētā naudas summa, citējot MK dokumentu, ir "aptuveni 39,304 miljoni latu", tajā skaitā pa gadiem: 2005. gadā – viens miljons latu; 2006. gadā – 10 835 311 latu; 2007. gadā – 8 484 521 lats; 2008. gadā – 6 612 776 lati; 2009. gadā – 5 303 641 lats; 2010. gadā – 7 068 397 lati. "Pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšana tiks nodrošināta, izmantojot Nacionālo attīstības programmu, Eiropas Savienības struktūrfondus, kā arī veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļus. (..) Par pamatnostādņu īstenošanu ir atbildīga Veselības ministrija. Pamatnostādnes īsteno Katastrofu medicīnas centrs," tik neparasti apgalvo dokuments.
Pupeles kundze gluži pareizi šajā sanāksmē nemēģināja pievienoties Reiņa Joksta sašutumam par "izkropļotajiem faktiem", jo acīmredzot itin labi atcerējās sarunu Jūrmalas ātrajos, kas notika 17. februārī. Un tajā bija runa par tiem pašiem sasodītajiem 39 miljoniem. Renāte Pupele atzina, ka tiešām tie reāli ir bijuši, taču tos nebija kam atdot, jo dienests vēl nebija nodibināts. Kur šī nauda palikusi? "Ieguldīta slimnīcu uzņemšanas nodaļās, reanimācijās," teica Pupele. Kāpēc šo informāciju nevarēja izvilkt ārā no VM valsts sekretāra vietnieka Jura Bunduļa, kad viņš ciemojās Jūrmalas ātrajos? "Bundulis toreiz strādāja farmācijas jomā, viņš nebija iesaistīts," atzinās Renāte Pupele.
Reformu laikos cietējs pacients
Tukuma slimnīcas vadītāja Dzintra Radkeviča, kas arī piedalījās KMC sanāksmē, uzrunāja Jokstu un Pupeli: "Mēs Tukumā neko nezinām. Mani cilvēki un pašvaldība vaicā – kas notiks ar dienestu? Es biju deleģēta būt darba grupā, kas veido dienesta koncepciju. Paldies – nevienu reizi netiku uzaicināta. Ja cilvēkiem tiktu skaidrots, kas notiek, tad te nenotiktu tādi asumi. Arī es negribu, lai mani par meli nosauc. Aiz manis ir 56 000 Tukuma rajona iedzīvotāju un 30 mani darbinieki. Ko viņiem varēšu pateikt? Neko! Mēs tur esam – atcerieties par to!"
Sašutumu un neizpratni pauda vēl dažu Latvijas ātro pārstāvji, taču, kā atzina uzrunātie, daudzi izvairās iebilst skaļi, jo baidās, ka viņus varētu kaut kādu iemeslu dēļ atlaist no darba par pretošanos. Un tas, ka Uldis Ciekurs sapulcē atgādināja par mediķu protesta vēstuli pret gaidāmo un neizprotamo NMP dienesta dibināšanu (vēstuli bija parakstījuši vairāk nekā 300 mediķu), aizkaitināja Renāti Pupeli tiktāl, ka viņa pat ieraudzīja "melnu auru" sapulces telpā...
Uldis Ciekurs pēc tam, kad teju tika nodēvēts par meli, ar smaidu atzina, ka varētu, protams, par publiskiem apvainojumiem sūdzēt tiesā, taču to acīmredzot nedarīs, jo tādām lietām pietrūkstot laika. Taču piebilda: "Tas ir zemiski, ka ministrijas pārstāvis un tik augsta ranga darbone atļaujas tā runāt ar cilvēkiem, bez kuriem viņu institūciju nemaz nebūtu. Ja Renāte Pupele savu darbību sāk ar šādu rīcību, tad kas būs tālāk? Joksts apgalvoja, ka ministrijas pārstāvji tikušies ar daudzu rajonu pašvaldībām un ātro palīdzību mediķiem. Viņš varēja nosaukt tikai četrus. Vai tāda ir ministrijas skaidrošanas taktika? Sanāksmes ar mediķiem vajadzēja sākt rīkot jau pirms gada, bet tad, kad mediķi vēlējās uzzināt, kas īsti notiek, neviens nevēlējās neko paskaidrot, un viss notika tik aplami, cik vien iespējams, ignorējot cilvēkus uz vietām un pat apejot Ministru kabineta noteikumus."
Kaut arī "dienests jau ir izveidots, tāpēc nav vērts runāt par bijušo laiku" (Reinis Joksts), diez vai ar šādu liktenīgas neizbēgamības attieksmi var radīt efektīvas darbības piesātinātu dienestu. Tāpēc lūkosimies, kas notiks ar tām ātro stacijām, kas negrasās padoties masīvajam VM un NMPD spiedienam, kā arī mēģināsim izprast, kā interesēs šis pasākums notiek. Tas ir svarīgi tāpēc, ka šādos – gan jēdzīgu, gan bezjēdzīgu – medicīnisko reformu laikos cietējs būs tieši pacients.
Komentēt rakstu