Labklājības ministrija (LM), sagatavojot grozījumus, kas paredz no šā gada 1. jūnija atteikties no ģimenes valsts pabalsta izmaksas bērna pirmajā dzīves gadā un atcelt piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta, izvēlējusies atņemt šo pabalstu visiem, neizvērtējot, kādā situācijā dzīvo konkrētās ģimenes. Aprēķināti vien ieguvumi budžetā – neizmaksājot ģimenes valsts pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā, ekonomija būs 1,05 miljoni latu, bet, atceļot piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta, – 1,8 miljoni latu.
Šāds valdības lēmums vissāpīgākais būs tām ģimenēm, kas saņem bērna kopšanas pabalstu kā nenodarbinātas personas, un tas ir tikai 50 latu mēnesī. Vecāku pabalsta saņēmēji saņem vidēji 400 latu, lai gan arī šo ģimeņu vidū ir tādas, kuras visu gadu saņem minimālo pabalstu – 56 latus mēnesī. Neatkarīgā centās noskaidrot, kāpēc ģimenes valsts pabalstu nevar saglabāt ģimenēm, kurās ir zemāki ienākumi?
Latvijā ģimenes valsts pabalstu piešķir neatkarīgi no vecāku ienākumu līmeņa par katru bērnu, un tā tas ir arī lielākajā daļā Eiropas valstu, pastāstīja LM pabalstu nodaļas vadītāja Ināra Baranovska. Jau vairākkārt ir diskutēta iespēja šo pabalstu nemaksāt visiem, bet tikai ģimenēm, kurās ir zemāki ienākumi. Konkrētas aprises šis jautājums ieguva pavisam nesen – laikā, kad tapa jaunās valdības deklarācija. Viens no priekšlikumiem bija maksāt ģimenes valsts pabalstu tām ģimenēm, kurās mēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 180 latu. Tas neguva atsaucību.
Pabalsta, kas būtu maksājams atkarībā no ienākumiem, ieviešanas gadījumā būtu jāmaina tā piešķiršanas un aprēķināšanas principi, norāda I. Baranovska. Vispirms būtu jāpieņem politisks lēmums par ienākumu slieksni, no kura ģimenēm dot tiesības saņemt pabalstu. "Universālo ģimenes valsts pabalstu atcelšana varētu izraisīt asas politiskās diskusijas un plašu sabiedrības neapmierinātību," atzīst I. Baranovska. Kauns par nepieciešamību pieteikties šim pabalstam radītu draudus, ka ne visas personas, kurām būtu tiesības uz pabalstu, tam arī pieteiktos. Turklāt pabalsts kļūtu neregulārs, nestabils, un ģimenes ar to nevarētu rēķināties ilgtermiņā. Protams, būtu arī ieguvumi. "Pabalstu, iespējams, pat lielākā apmērā, saņemtu tikai tās ģimenes, kurām patiešām ir zems ienākumu līmenis," norāda speciāliste.
Pētījumi liecina: nabadzība lielā mērā koncentrējas ap ģimenēm ar bērniem, līdz ar to pāriešana uz šādu pabalstu budžeta izdevumus būtiski nesamazinātu, ja vien ienākumu robeža, līdz kurai maksātu pabalstu, nebūtu pašu nabadzīgāko ģimeņu ienākumu robežās. I. Baranovska skaidro, ka administrēšanas izmaksas pieaugtu un regulāra ģimeņu ienākumu izvērtēšana vēl papildus noslogotu dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekus.
Komentēt rakstu