Ar pensiju iesaldēšanu, visu no valsts budžeta atalgoto algu apcirpšanu par 20% un desmitu miljonu samazinājumu nozaru ministrijām var nepietikt, lai novērstu valsts bankrotu un nodrošinātu turpmāko starptautiskā aizdevuma samazināšanu. Šobrīd amatpersonās nav liela optimisma, ka sarunas ar Starptautisko valūtas fondu (SVF), kas turpinās, būs veiksmīgas un izdosies mīkstināt Ivara Godmaņa valdības noslēgto vienošanos, ka aizdevums tiek piešķirts tikai tad, ja budžeta deficīts nepārsniegs 5% no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd sāpīgie tēriņu samazinājumi, par kuriem veselu nedēļu mēģināja vienoties partijas, šo deficītu samazina tikai līdz 7% robežai.
Pirmdien topošie koalīcijas partneri tikai teorētiski bija apsprieduši ļaunāko scenāriju, kad būtu jāsamazina uzreiz 700 miljoni latu, bet otrdien tas jau bija kļuvis par realitāti, ko pavisam konkrēti bija gatavs atzīt tikai V. Dombrovskis un nākamais finanšu ministrs Einars Repše. Vakar panāktā partiju konceptuālā vienošanās nozīmē, ka visi, ejot valdībā un parakstot deklarāciju, apzinās – ja būs nepieciešams, tēriņi būs jācērp vēl divtik, Neatkarīgajai apliecināja topošais premjers. Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis pieļāvuma formā teica, ka "tie var būt arī 700 miljoni", lai gan šobrīd, virzot valdību uz apstiprināšanas balsojumu Saeimā, vienošanās esot par 360–380 miljonu apcirpšanu. "360 ir cipars, lai nenobremzētu starptautisko aizdevumu un turpinātu sarunas [ar SVF par budžeta deficīta palielināšanu]," skaidroja M. Kučinskis.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis vakardienas sarunu rezultātu traktē kā vienošanos par 380 miljonu samazinājumu, bet viņš neizslēdzot, ka būs jāsamazina 700 miljoni. Tomēr vēl pirmdien no TP un ZZS vadošiem politiķiem bija dzirdams, ka viņi tēriņu samazināšanu par 700 miljoniem neuzskata par reālu, jo tad nāktos apturēt investīciju projektus, kas savukārt liegtu darba vietas un nodokļu ieņēmumus. Otrdien gan M. Kučinskis, gan A. Brigmanis uzsvēra, ka valdība ceturtdien ir jāapstiprina par spīti iepriekšējām domstarpībām. "Ir jāvienojas [ar SVF], citādi naudas nebūs, bet, lai sarunas būtu, ir jābūt valdībai," teica A. Brigmanis.
Vēl šorīt topošā valdība cer beidzot vienoties par finanšu samazināšanu trim sociāli jutīgākajām sfērām – veselībai, labklājībai un izglītībai. Tomēr jau vakar politiķi apstiprināja: ir panākta politiska vienošanās, ka nekādu izņēmumu nebūs un 20% lielais algu samazinājums attieksies arī uz mediķiem un skolotājiem. Attiecībā uz aprīlī paredzētās pensiju indeksācijas atcelšanu vēl otrdien ZZS, kuras pārraudzībā ir Labklājības ministrija, diskutējuši, vai SVF memorandā ietvertais jēdziens "iesaldēšana" to tiešām pieprasa, tomēr V. Dombrovskis kārtējo reizi atzina, ka indeksācijas nebūs. Arī uz jautājumu, vai pie tālākiem iespējamiem soļiem, kad būtu jāapcērp 700 miljoni, valdība varētu ķerties arī pie pensiju apcirpšanas (neoficiāli kuluāros tika spriests, ka šādā gadījumā pensijas būtu jācērp par 20%, bet atalgojums par 30%), topošais premjers uzsvēra, ka pensijām klāt neķersies. "Pensiju samazināšanu nepiedāvāsim kā pasākumu [budžeta deficīta samazināšanai]," teica V. Dombrovskis.
Nepanākot vienošanos, pie malas ir nolikts jautājums par Finanšu ministrijas pārraudzībā esošo struktūrfondu apguves nodošanu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. To vēlējās TP, bet otrdienas rītā, tiekoties ar V. Dombrovski, vienošanās nav panākta. Lai gan TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš vēl dienu iepriekš draudēja – kamēr par to nebūs vienošanās, valdība netiks apstiprināta, un tai var nebūt TP balsu –, vakar šis ultimāts vairs netika uzturēts. Vienošanos vēl šorīt topošie partneri centīsies panākt, arī to, kam nodot likvidējamā e-lietu sekretariāta funkcijas. ZZS, kas šobrīd vada šo ministriju, negrib, ka tās nonāk TP vadītās RAPLM ziņā, kas šķistu loģiski arī JL. Iespējams, ka kompromiss būs šo funkciju nodošana Valsts kancelejai, pieļāva A. Brigmanis.
Jaunā koalīcija vienojusies par sadarbības līguma tekstu, kurā teikts, ka visi partneri uzņemas solidāru atbildību par valdības darba rezultātiem. Sadarbības līgumā nostiprināta apņemšanās, ka koalīcijas partijas nodrošinās efektīvu, stabilu un profesionālu valdības darbu līdz 9. Saeimas pilnvaru beigām, ko var traktēt kā ārkārtas vēlēšanu tēmas noņemšanu no dienaskārtības. Sadarbības padomē lēmumi tiks pieņemti balsojot, ar to partneru balsu vairākumu, kuru frakcijām Saeimā kopā ir vismaz 51 balss. Tāpat ir iestrādāts princips, ka partiju pārziņā esošo ministriju skaits var mainīties, ja no kādas frakcijas aiziet deputāti vai citādu iemeslu dēļ nav nodrošināts, ka ne visi frakcijas deputāti atbalsta šo valdību.
Komentēt rakstu