Lai gan lieli plūdi šopavasar netiek prognozēti, pavasara pārsteigumus un palu gaitu paredzēt tikpat grūti kā Civilās aizsardzības (CA) dienesta reorganizāciju pēc rajona pašvaldību reorganizācijas un novadu izveidošanas.
Vēl šopavasar rajona pašvaldību struktūrvienības – civilās aizsardzības dienesti – pildīs savas funkcijas kā līdz šim, taču CA nākotne neskaidra. Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Raščevskis informē, ka marta nogalē tāpat kā ik gadu notiks Jēkabpils rajona CA Daugavas novērošanas posteņu dežurantu sanāksme, lai apspriestu un prognozētu situāciju ledus iešanas laikā.
Gan Jēkabpils pašvaldību vadītāji, gan VAS Latvenergo pārstāvji uzsver, ka Daugavas uzvedību palu laikā droši paredzēt nav iespējams. Jānis Raščevskis informē, ka 2007. gada pavasarī situācija bija maldinoša un viss negaidīti beidzās ar ievērojamiem plūdiem vairāku rajona pašvaldību teritorijā, kad pārplūda teritorijas, kur plūdi nebija bijuši gadu desmitiem. Daugavā pie Jēkabpils ir ļoti garš aizsalšanas process un upe garā laika periodā mēdz sablīvēt milzīgas vižņu masas, bet šogad vižņu masa nav liela. Neskaidru iemeslu dēļ pilsētas daļā Daugava nav aizsalusi, un CA speciālisti pat meklējuši vainīgo, kas upē ieplūdina siltos ūdeņus, kādēļ tā noticis. Hidrometeoroloģijas dienestu prognozēm jēkabpilieši vairs neticot, tāpēc Jēkabpils CA dienests saviem spēkiem tuvākajās dienās vairākās vietās Daugavā grasās veikt ledus urbumus, lai noskaidrotu tā patieso biezumu. Citgad ticis minēts Daugavas ledus biezums, kas nepārsniedz 30 līdz 40 centimetru, taču, palos atsedzoties, izrādās, ka ledus ir pat 1,5 metrus un vairāk biezs. Ziņots, ka pašlaik ledus Daugavā pie Krāslavas ir 27 centimetrus biezs, pie Daugavpils – 22 līdz 25, bet pie Pļaviņām – 40 centimetrus biezs. Līdzīgs ledus biezums ziņojumos minēts 2007. gada pavasarī, taču sekoja plūdi. Tostarp no Baltkrievijas un Krievijas saņemtas ziņas, ka Daugavas augštecē šī ziema bijusi sniegota, kas pavasari sola ūdeņiem bagātu, lai gan upes augšteces ūdeņi plūdu gaitu pie Jēkabpils parasti neietekmējot, upe tos atnes vēlāk. J. Raščevskis bilda, ka ledus uz sēkļiem mēdz būt biezāks.
CA dienests un vecā Daugavas novērošanas posteņu sistēma joprojām darbojas, taču, kā tiks sagaidīts palu pavasaris pēc novadu izveidošanas, paredzēt grūti, jo līdzšinējais rajona padomes CA dienests vairs nedarbosies un plūdu gadījumā šo jomu koordinēt būs grūtāk, norāda Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Savins. Jēkabpils rajonā vien plūdu zonā atrodas daļa Jēkabpils pilsētas, Krustpils, Salas, Ābeļu, Dignājas un Dunavas pagasta teritorijas. "Pilsēta izveidos savu CA dienestu, bet kas vadīs CA jautājumu risināšanu plašākā teritorijā, kurš no pašvaldību vadītājiem uzņemsies atbildību par citu teritoriju?" jautā V. Savins. Jēkabpils domes priekšsēdētājs L. Salcevičs uzsvēra, ka svarīgi būtu turpināt aizsargdambju nostiprināšanu Jēkabpilī, taču diezin vai tas būs iespējams, jo Vides ministrija nav iekļāvusi valsts atbalsta programmās 7 līdz 8 miljonus latu, kas bija plānoti pretplūdu aizsargdambju sakārtošanai un rekonstrukcijai.
Komentēt rakstu