Šajā gadā kopumā A hepatīts apstiprināts 973 cilvēkiem, t.sk. 687 pieaugušajiem un 276 bērniem. Vislielākais saslimšanas gadījumu skaits reģistrēts Rīgā – 585 gadījumi un Rīgas rajonā – 120 gadījumi.
Sakarā ar to, ka A hepatīta saslimšanas gadījumu skaits joprojām ir ļoti augsts un gadījumi arvien biežāk tiek reģistrēti ārpus Rīgas, citviet Latvijā, SVA epidemiologi atgādina, ka visbiežāk A hepatīts izplatās no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā vai ar sadzīves priekšmetiem, kā arī lietojot uzturā inficētus produktus un dzimumakta laikā ar inficēto personu. No inficēšanās līdz brīdim, kad parādās pirmie slimības simptomi, paiet vidēji 15 līdz 50 dienas (vidēji 4 nedēļas). A hepatīta saslimšanas sākumā raksturīga pazemināta ēstgriba, savārgums, paaugstināta temperatūra, slikta dūša un biežāka vēdera izeja. Nereti A hepatīts atgādina gripai līdzīgu saslimšanu vai kuņģa zarna trakta darbības traucējumus. Aizdomas par hepatītu rodas, kad pacientam parādās tumšs urīns un gaiši izkārnījumi. Pēc dažām dienām acu āboli un āda paliek dzelteni. Dzeltes periods ilgst līdz divām nedēļām. Dzelte var arī neveidoties, sevišķi maziem bērniem. Nereti infekcija norit bez simptomiem, tomēr šādos gadījumos no epidemioloģiskā viedokļa inficētās personas ir tikpat bīstamas (vai pat bīstamākas) kā gadījumos ar tipisku slimības gaitu, jo inficēts cilvēks turpina strādāt vai apmeklēt izglītības iestādes.
Vakcinācija pret A hepatītu dod ilgstošu un efektīvu aizsardzību pret infekciju. Vakcinācija var pasargāt no saslimšanas, ja veikta pirms vai arī divu nedēļu laikā pēc iespējamas inficēšanās. Vakcinācija ir īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem ir augsts A hepatīta izraisīto komplikāciju risks, piem., hroniskas aknu slimības.
Komentēt rakstu