Plānots ieviest parādu piedzinēju licencēšanas sistēmu
Ārpustiesas parādu piedziņas likumprojektā plānots iekļaut normu, kas noteiks, ka parādu piedziņas pakalpojumu sniedzējiem ir nepieciešama atbilstoša licence, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" stāstīja kredītmenedžmenta kompānijas SIA "Paus Konsults" valdes loceklis Mārcis Katajs.
Norma par licencēšanu nozīmēs, ka visi parādu piedziņas tirgus spēlētāji tiks arī attiecīgi uzraudzīti.
Atbildot uz jautājumu, vai licencēšanas sistēmas ieviešana no tirgus neizslēgs negodprātīgos parāda piedzinējus, Katajs norādīja, ka arī pašlaik informācijas par "sliktajiem" spēlētājiem viņam nav. "Tiešām nav dzirdēts, ka kāds tagad strādātu ar deviņdesmito gadu metodēm," norādīja uzņēmējs.
Tomēr viņš pieļauj, ka likumprojekta stingrās prasības noteikti atlasīs tirgus spēlētājus, un, visticamāk, tirgū paliks tikai lielākās kompānijas, kurām ir savas datubāzes, lieli klienti, tāpēc, iespējams, mazās firmas, kas mēģina šajā biznesā ieiet, paliks ārpusē.
Situācijās, kad parādu piedzinējs būs pārkāpis likumā noteiktās robežas, parādniekiem būs tiesības vērsties uzraugošajās institūcijās, kas paredzētas vairākas, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai Datu valsts inspekcijā.
"Tomēr pierādīšanas iespējas, ka pāradu piedzinējs likumu pārkāpis, būs ierobežotas, jo tad abām pusēm komunikācija būtu jāveic tikai ierakstītu vēstuļu formā," atzina "Paus Konsults" valdes loceklis.
Tomēr situācijā, ja pārkāpumi tiks pierādīti, tad parādu piedzinējs riskēs zaudēt savu licenci. "Acīmredzot, veidosies prakse, kas rādīs, par kādiem pārkāpumiem kāds soda mērs tiks piemērots," pieļāva Katajs.
Ekonomikas ministrija darbu pie Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekta sāka pagājušā gada septembrī. Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekts tiek izstrādāts, lai nodrošinātu taisnīgu praksi ārpustiesas parāda piedziņas procesā, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
