Filmas režisora Dāvja Sīmaņa galvenā vēlme bijusi atklāt to, kā mākslas darbs ierobežo pašu mākslinieku.
„Opera pati par sevi ir sakrāla. Mani interesē tieši tas, kā tiek nojauktas robežas starp sakrālo jeb dievišķo un cilvēcisko pasauli. Un „Valkīra” ir ļoti pateicīgs materiāls, lai to izzinātu,” stāsta filmas režisors.
„Māksliniekiem savas idejas realizācijā jārēķinās ar dažādiem ārējiem (sociāliem, vides, finansiāliem) nosacījumiem, kas liek mainīt vai reducēt sākotnējās ieceres apmērus. Sevišķi spilgti tas izpaužas tieši operu iestudējumos, jo to tapšanā tiek iesaistīti tik daudzi dalībnieki! Uzsākot darbu pie iestudējuma, ne režisors, ne viņa izdomātā pasaule vēl nezina, kas notiks un kas būs palicis pāri no viņiem pašiem tad, kad ideja būs beidzot kļuvusi publiska,” skaidro D.Sīmanis.
Sekojot līdzi Riharda Vāgnera operas „Valkīra” iestudēšanas procesam Latvijas Nacionālajā operā 2007.gadā, filma mēģina atklāt to, cik iespējami vai neiespējami māksliniekam ir realizēt savu ideālu vīziju ierobežojumos, kurus nosaka gan viņa paša priekšstati, gan Vāgnera operu vēsturiskais „smagums”, mitoloģizācija un sižeta atsvešinātība, gan reālo mēģinājumu ikdienas problēmu haoss. Maldoties starp divām krasi atšķirīgām pasaulēm – iztēli un realitāti – mākslinieks, līdzīgi saviem varoņiem, izcīna iekšējas kaujas, lai tajā visā nepazaudētu savu ideju – izstāstīt saprotamu stāstu par cilvēkiem, nevis dieviem.
Filmā tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, cik daudz ir jāupurē un ar ko jāsamierinās, lai to izdarītu? Vai arī tieši tas, kas notiek ar mākslinieku šajā procesā, ir izrādījies visvērtīgākais?
Jāatgādina, ka Rihards Vāgners pie tetraloģijas „Nībelungu gredzens“ (tajā ietilpst operas «Reinas zelts», «Valkīra», «Zigfrīds» un «Dievu mijkrēslis») komponēšanas ķēries 1848. gadā.
Vērienīgajā komponista iecerē šim ciklam vajadzēja iemiesot kopēju pasaules kārtību – dievus, cilvēkus, varu, mīlestību, nodevību utt., tāpēc to ne bez pamata uzskata par vissarežģītāk iestudējamo operas darbu. Katru reizi, kad šis darbs tiek uzvests kādā no operteātriem vai festivāliem, tas ir notikums ar milzīgu starptautisku nozīmi.
Filma veidota kā dokumentālā un aktierkino sintēze, kā stāsts par vairāku cilvēku – režisora, mākslinieka, dramaturga, diriģenta, muzikologa, solistu – darbu pie izrādes, vienlaikus izmantojot aktieru tēlojumu Vāgnera stāsta un varoņu atainojumam.
Filmā piedalās visi „Valkīras” varoņi – gan jaunie mīlētāji Zīglinde un Zīgmunds, ļaunais Hundings, dievs Votāns un pašas valkīras, gan režisors Viesturs Kairišs, mākslinieks Ilmārs Blumbergs, diriģents Andris Nelsons, gan aktieri Ģirts Rāviņš, Inga Misāne, Januss Johansons, Elīna Vāne un Gatis Gāga.
Jāpiezīmē, ka šī ir jau otrā režisora Dāvja Sīmaņa filma, kurā viņš ataino operas noslēpumaino pasauli.
Pirmā filma ar nosaukumu “Versija. LNO”, festivālā Lielais Kristaps 2007 saņēmusi balvu par labāko debiju.
Viena filma gatava, tūlīt pirmizrādē tā tiks nodota skatītāju vērttējumam, bet šobrīd D.Sīmanis kopā ar režisoru un publicistu Gintu Grūbi turpina darbu pie filmas “Pa-saules skaņa”. Filma stāsta par unikālā muzikālā projekta “Pasaules Saules dziesmas”, ko pagājušajā gadā realizēja koris Kamēr... un 17 pasaulslaveni dažādu valstu komponisti, tapšanu Latvijā un par šajā projektā iesaistītiem komponistiem, izsekojot kā dažādas tautas 21. gadsimtā redz un dzird Sauli un mēģinot rast atbildi uz jautājumu – kā rodas mūzika.
Filma Valkyrie Limited tapusi studijā „Lokomotīve” ar Nacionālā Kino centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Eiropas Savienības programmas MEDIA PLUS un Rīgas Domes Kultūras departamenta atbalstu.
Komentēt rakstu