Ar mūziku piepildītas mājas

26.februāris 10:17, 2009
|
Māra Lapsa
|
"Pret vietu, kur dzīvoju, neizvirzu augstas prasības, esmu priecīga par to, kas man ir. Un mājas auru radu pati ar savu attieksmi, darbību un noskaņojumu," atklāj Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente, Baha mūzikas fonda prezidente, klavesīniste Aina Kalnciema.

Nu jau devīto gadu pēc kārtas viņa organizē Starptautisko Baha kamermūzikas festivālu, kas notiek no 18. februāra līdz 15. aprīlim.

Kas jums nepieciešams, lai mājās justos omulīgi?

– Tā kā aiz loga ir ziema, man labsajūtai nepieciešams, lai dzīvoklī būtu silti. Man ļoti patīk ziema ar salu, ar sniegu, ar kupenām, bet, kad pārnāku mājās un esmu pārsalusi, gribu, lai telpās būtu vismaz plus divdesmit grādu. Esmu siltummīle, tāpēc pat karstā vasarā man nekad nav par karstu.

Man nav tādu nosacījumu, ka es mājoklī jutīšos komfortabli, ja tajā būs kādi īpaši interjera priekšmeti vai apdares materiāli. Sev labvēlīgu gaisotni mājvietā radu pati ar savu attieksmi, darbību un noskaņojumu. Lai gan man nepieciešams, lai mājās būtu daudz gaismas un saules.

Kas par māju saimnieku liecina visspilgtāk?

– Es nevaru detalizēti uzskaitīt, kuras ir tās lietas, kas spēj daiļrunīgi raksturot mājas saimnieku. Informāciju par svešu mitekli es uztveru nemateriālā, netaustāmā veidā un to saucu par mājas auru. Interesanti, ka mājoklis var būt nevainojami iekārtots un perfekti tīrs, taču, ienākot tajā, es izjūtu nepatiku un sasprindzinājumu. Un var būt mājoklis, kurā valda māksliniecisks haoss, nav perfektas tīrības, taču tas netraucē justies labi un atbrīvoti. Tās patiesībā ir vārdos grūti aprakstāmas sajūtas.

Kā jums mājās pietrūkst?

– Nekā. Manu prātu nekad nav nodarbinājis jautājums par to, vai man kā pietrūkst vai ne. Ja izjūtu vajadzību pēc kāda konkrēta priekšmeta, to nopērku, bet, ja kaut kā ir par daudz, cenšos no tā atbrīvoties. Pret to vietu, kur dzīvoju, neizvirzu augstas prasības, esmu priecīga par to, kas man ir. Laime un gandarījums nav rodams lietās, ar kurām cilvēks sevi apkrāmē. Jo mājas nav ne muzejs, ne antikvariāts. Īstās vērtības un dzīves jēga meklējama citur.

Kaut ko gan varētu vēlēties vairāk – kādu kvadrātmetru klāt tagadējai dzīvojamai platībai. Ar laiku iznāk apaugt ar lietām – ar grāmatām, ar mūzikas instrumentiem, ar mēbelēm, ar trenažieriem, un jāpalauza galva, kā visam atrast vietu.

Kur vislabāk varat atpūsties – mājās, ceļojumā vai brīvā dabā?

– Dabā. Mūsdienu cilvēks ir pārāk urbanizējies, tāpēc, lai ķermenis varētu normāli fizioloģiski funkcionēt, lai būtu sakārtotas viņa enerģijas, lai cilvēks varētu sevi harmonizēt, sakārtot, viņam ir nepieciešams būt kontaktā ar dzīvo dabu. Tikpat spēcīga iedarbība ir labai mūzikai, it īpaši Baha mūzikai. Tā iedarbojas atveseļojoši gan uz garu, gan uz miesu.

Kas mājās liecina par jūsu profesiju?

– Mani mūzikas instrumenti – flīģelis un virdžināls, kā arī notis, grāmatas un mūzikas ieraksti.

Kāda ir jūsu sapņu māja?

– Ja cilvēks visu mūžu tikai sapņo, tad viņš neko nepaveic. Ir jābūt mērķiem un arī darbībai, lai tos sasniegtu. Bet tajā pašā laikā nav jākļūst par skaisto ideju un mērķu vergu. Ir jāprot priecāties arī par to, kas jau ir sasniegts, kas tev ir. Uzskatu, ka cilvēks var būt pašpietiekams un iepriecināts par to, kas viņam ir. Tā, manuprāt, ir pareizākā attieksme pret materiālo pasauli.

 

Komentēt rakstu

Vārds
Komentārs
Kods
Ievadīt attēlā redzamos ciparus.
 
Reklāmas nodaļa - 67886715
© nra.lv 2009