No 15. februāra desmit svētdienas pēc kārtas LTV 7 rāda filmu "Lejup pa Jukonas upi līdz Beringa jūrai", kas ir savdabīga ekspedīcijas dienasgrāmata, kurā piedalījās arī Jānis. Bet tagad viņš kopā ar domubiedriem gatavojas nākamajai ekspedīcijai, jo pēc gada plāno doties uz Altaja kalniem, lai tur iekarotu 17 augstākās Altaja virsotnes.
Kas jums nepieciešams, lai mājās justos omulīgi?
– Man svarīgākā šķiet gaisotne, kas valda mājās, un to nosaka attiecības ģimenē.
Otrs faktors, kas man simbolizē omulību, ir dzīva uguns. Kad piedzima mūsu pirmais bērns, četrus gadus dzīvojām nelielā mājiņā, kur bija tikai divas istabas un krāsns apkure ar sildmūrīti. Tā omulības sajūta, ko radīja malkas pagaļu sprakšķēšana krāsnī, mani pavada joprojām. Dzīvā uguns ne ar ko nav aizstājama.
Kas par māju saimnieku liecina visspilgtāk?
– Domāju, ka tie ir ziedi mājā podos vai laukā dobēs. Tas vairāk attiecas uz saimnieci un liecina par to, ka viņa ir čakla, rūpīga un dzīvespriecīga, jo ap sevi grib radīt daudzkrāsaināku vidi. Savukārt par saimnieku daudz ko pastāsta garāža vai šķūnītis, kas nu kuram ir. Vismaz man tā ir, ka lielākā dzīves daļa paiet garāžā, jo tur esmu iekārtojis darbnīciņu, tur atrodas slēpes, mocis, kā arī citi aktīva dzīvesveida inventāri. Ienākot garāžā, var redzēt, ar ko es nodarbojos un kādā kārtībā uzturu savu vidi.
Kā jums mājās pietrūkst?
– Kaut mēdz teikt, ka Rīga nekad nav gatava, šobrīd nenāk nekas prātā, kā man mājās pietrūktu. Visa kā ir pietiekami, lai varētu gan strādāt, gan atpūsties, gan baudīt kamīnu un tamlīdzīgas lietas.
Bet kā ir par daudz mājās?
– Labs jautājums! Tieši šodien pie mums bija atbraucis speciālists, lai izmērītu, vai kaut kur mājās nav siltuma noplūdes, jo šķita, ka ēkas apsildei patērējam pārāk daudz gāzes, līdz ar to pieaug rēķins. Speciālists konstatēja, ka māja ir labi nosiltināta, arī siltuma noplūdes nav, tāpēc, ja gribam mazāku rēķinu, jātaupa gāze. To tagad darām un kurinām tā, lai telpās būtu plus divdesmit grādu, sekojam arī tam, lai lieki netērētu elektroenerģiju. Esam sākuši ekonomēt.
Kam mājās nekad netērējat laiku?
– Maizes darbam, jo mans birojs atrodas 200 metru attālumā no mājas. (Smejas.) Savu studiju esmu iekārtojis šķūnītī, kur mēs strādājam, taisām filmas. Ja vēl par to, ko nedaru mājās, tad es nelasu. To ir grūti izdarīt, ja aug mazi bērni, kas pieprasa nepārtrauktu uzmanību, bet, kad spēlējas, fonā visu laiku ir troksnis. Lasīšanai un ģitāras spēlei (to dažkārt paņemu rokās) ir vajadzīga vienatne, tāpēc dodos uz savu studiju. Ir jābūt tādam stūrītim, kur var pabūt ar sevi.
Kur vislabāk varat atpūsties – mājās, ceļojumā vai brīvā dabā?
– Dabā. Patlaban arī esmu ceļā uz medībām. Būt dabā – tā ir liela privilēģija, kas pieejama ikvienam. Vienalga, vai cilvēks ir bagāts vai nabags, ar mašīnu vai bez, viņam ir dota iespēja būt dabā, to baudīt. Tagad ir populāri runāt par krīzi. Ieejot mežā, domas par to pazūd. Tā ir ideāla vieta, kur harmoniskā vidē pašam kļūt drusku harmoniskākam. Man līdz šim, dodoties dabā vai ceļojumos, ir izdevies rast harmoniju, uzņemt pozitīvo enerģiju, sakārtot sevi.
Vai darbdienas jūsu mājās atšķiras no atpūtas dienām?
– Atšķiras gan. Brīvdienās ir garās brokastis, kad bieži vien tiek ceptas plānās pankūkas, kafija tiek vārīta speciālā kanniņā, bet svētdienas vakarā – kurināta pirts. Viss notiek ilgāk un mierīgāk. Bet darbdienās ir gluži pretēja aina. Mostamies sešos, jo sievai agri sākas darbs un bērni jāved uz bērnudārzu, tāpēc lēnai brokastošanai neatliek laika.
Kas mājās liecina par jūsu profesiju?
– Mājā – minimāli, jo ar sievu esam vienojušies, ka istabās pie sienām nekarināšu savas medību trofejas. Tiesa, uz grīdām ir zvērādas, kas kalpo par paklājiem un liecina par manu aizraušanos – medībām. Studijā pie sienām ir fotogrāfijas – liecības par maniem ceļojumiem.
Pēc kā būtu jāsmaržo mājai?
– Man jau šķiet, ka pēc ziediem, pēc pankūkām, bet patīk arī vīraks. Viens no draugiem, kurš nodarbojas ar jogu, mani pieradināja pie vīraka. Pēc tā smaržo ne tikai viņa dzīvoklis, bet arī kāpņu telpa. Vīrakam ir liels spēks. Ja orientējas tajos, var dabūt vēlamo sajūtu un noskaņu. Kopš mājās ir mazi bērni, ar vīraku pārāk neaizraujos, jo tā spēcīgā smarža ietekmē cilvēku, bet jo īpaši – mazos cilvēciņus.
Kāda ir jūsu sapņu māja?
– Manuprāt, pats būtiskākais ir atrast skaistu vietu mājai, lai pa logu pavērtos ainava, kas priecē acis un sirdi. Mums tas ir izdevies, jo pa logiem redzam kokus, pļavas, nevis blokmāju, būvlaukumu vai tramvaja sliedes. Vasarā līdz tumsai esam pa āru, bet, kad gribas nopeldēties, aizejam līdz Gaujai, kas ir tikai 150 metru no mūsu mājām.
Komentēt rakstu