Visticamāk, šāda atbilde arī tika sagaidīta, jo LM tuvākajā laikā jāizšķiras, ko darīt ar vecāku pabalstu. Neatkarīgā rakstīja, ka viens no lēmumiem, lai samazinātu sociālā budžeta izdevumus, varētu būt strādājošo vecāku pabalsta apmēra ierobežošana. Ekspertiem domas dalās – neviens nevēlas, lai ģimenes ar bērniem saņemtu mazāku atbalstu, taču ir skaidrs, ka visus sociālos labumus, kurus maksāja un maksā joprojām, sociālais budžets ilgi nepavilks.
Eksperti – valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju pārstāvji, eksperti no akadēmiskajām aprindām – nonāca pie būtiska secinājuma – pabalsts nav ģimenes pamats, bet tas ir atbalsts ģimenēm ar bērniem. Diemžēl Latvijā situācija salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir daudz sliktāka, ja runā par atbalstu bērniem, kuri pārsniedz gada vecumu, piemēram, citviet valsts bērnudārzi ir pieejami visiem bērniem.
Vecāku pabalstu saņem viens no bērna vecākiem algas, no kuras veiktas sociālās iemaksas, apmērā. Pabalstu var saņemt līdz bērna gada vecumam un arī tad, ja viens no vecākiem, kas saņem šo pabalstu, strādā. "Sociālās drošības sistēmas pamats ir nodrošināt cilvēkiem atbalstu gadījumos, ja tiek zaudēti ienākumi, piemēram, aizejot pensijā vai zaudējot darbu. Tieši tāpat vecāku pabalsts – to ieviešot, doma bija vecākiem aizvietot tos ienākumus, kuri bija pirms bērna piedzimšanas," norāda labklājības ministre Iveta Purne. Viņa pieļāva, ka agrākais lēmums par vecāku pabalsta maksāšanu arī strādājošiem, iespējams, nav "trāpījis" pareizā virzienā vismaz no pabalsta idejas viedokļa.
"No konstantas bērna kopšanas pabalsta summas pārgājām uz pabalstu, kas ir atkarīgs no vecāka algas, lai veicinātu dzimstību, lai bērnus laistu pasaulē arī vecāki, kuri līdz tam to nedarīja, baidoties zaudēt ienākumus, un saglabātu tādu pašu ienākumu līmeni ģimenēm arī pēc bērna piedzimšanas," norāda LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. Tagad vecāku pabalstu var saņemt arī tas no vecākiem, kas turpina strādāt. "Ģimenei ir tiesības izvēlēties, kā šo pabalstu saņemt, taču dati uzrāda, mūsuprāt, negatīvu tendenci, ka cilvēks, lielākoties māte, kas reāli ir mājās ar bērnu, nesaņem šo pabalstu, jo to saņem tēvs, kas strādā algotu darbu. Mēs saņemam daudz vēstuļu no sievietēm, kuras no šādām situācijām ir cietušas – ja strādājošs bērna tēvs ir noformēts arī kā pabalsta saņēmējs, māte netiek sociāli apdrošināta, tas netiek ieskaitīts arī darba stāžā, un pēc bērna gada vecuma nevar saņemt sociālās garantijas," saka J. Muižniece.
Eksperti diskusijā centās atrast atbildi, ar ko saistīts dzimstības pieaugums – vai ar demogrāfijas rādītājiem (piemēram, sabiedrībā ir vairāk sieviešu reproduktīvā vecumā, kurām var un dzimst bērni) vai ekonomisko situāciju (vai krīzes situācijās dzimst bērni?), vai un cik ļoti dzimstību ietekmē pabalsti (piemēram, vai vecāku pabalsti ir galvenais, kas pēdējos divos gados stimulējis bērnu dzimšanu?).
"Visefektīvākais veids, kā veicināt dzimstību, ir pasākumi ģimenes un darba dzīves apvienošanai. Labs piemērs ir Francija. Tomēr Latvijai noteikti nevajadzētu virzīties uz to valstu pusi, kur viss uzsvars tiek likts tikai uz labu nodrošinājumu vecumdienās, bet ģimenēm ar bērniem – mazāk. Lielā mērā šāda politika ir saistīta ar to, ka pensionāriem ir balsstiesības, bet bērniem nav," uzskata Swedbank eksperts Pēteris Strautiņš. Sociālantropoloģe Aivita Putniņa atzīst, ka Latvijā puse bērnu dzimst neplānoti, līdz ar to racionāli runāt par šīm tēmām mēs nemaz nevaram. Arī par sociālo taisnīgumu Latvijā nevar runāt, jo "bērnu vecāki maksā nodokļus, bet ne visi tiek ar vienādiem nosacījumiem bērnudārzā."
"Noteikti neesam sasnieguši mērķi – lai tēvi tiktu iesaistīti bērnu aprūpē, jo, kā rāda dati, tad šie tēvi strādā," saka Ingus Alliks, LM valsts sekretāra vietnieks. Viņš uzskata, ka krīzes situācijā strādājošo pabalstu varētu ierobežot, jo daudzās ģimenēs ar pabalstu nevis tiek noturēts dzīves līmenis, bet gan dubultoti ienākumi uz vienu gadu. Lielais pabalsts ļauj ģimenēm veidot uzkrājumus arī nākotnei, segt kredītus un tamlīdzīgi, taču tagad valsts vairs nevar nest šo slogu, vismaz ne tagad.
Latvijas Universitātes profesors demogrāfs Juris Krūmiņš norāda: ja vēlamies mainīt pabalstu un ņemam vērā, ka ir ekonomiskā krīze, tad valstij vispirms jādomā, kā palīdzēt ģimenēm ar bērniem, kuras ir uz nabadzības robežas. n
***
UZZIŅAI
Pašlaik 51% vecāku pabalsta saņēmēju nestrādā, 49% – strādā
No strādājošiem pabalsta saņēmējiem lielākais vairums ir vīrieši – 82% un tikai 18% sievietes
No nestrādājošiem – 89% ir sievietes un 11% vīrieši
Komentēt rakstu