"Trešdienas vakarā man zvanīja un piedāvāja iet uz kaut kādu veselības procedūru. Teica, ka draudzene esot tur bijusi un iedevusi tālruņa numuru. Kad jautāju draudzenei, kas tā par procedūru, viņa nesaprata, par ko es runāju, jo nekad nebija uz tām bijusi," stāsta studente Sabīne.
Vēlāk izrādījās, ka Sabīnes draudzene pusgadu iepriekš bija iedevusi viņas tālruņa numuru uzņēmumam. Tiesa, pavisam citiem mērķiem. Meitenes paziņoja uzņēmuma pārstāvim, ka turpmāk zvanus par dažādām akcijām un pakalpojumiem nevēlas saņemt.
Lai arī bez personas piekrišanas reklāmu šādā veidā izplatīt nedrīkst, pēdējā laikā komerciāli paziņojumi īsziņu un zvanu veidā kļuvuši ļoti populāri. Datu Valsts inspekcijas (DVI) Uzraudzības daļas vadītāja Sanita Vetšteina informē, ka pērn saņemtas 62 iedzīvotāju sūdzības par nevēlamu reklāmu.
S. Vetšteina skaidro, ka likums neatļauj izplatīt reklāmu īsziņu un tālruņa zvanu veidā, ja persona tam nav piekritusi. Turklāt piekrišanai ir jābūt brīvai un nepārprotamai. Tas nozīmē, ka, piesakoties dažādām lojalitātes kartēm veikalos vai salonos un norādot savu tālruņa numuru, persona automātiski nepiesakās reklāmas saņemšanai. Tāpat viens komersants nav tiesīgs nodot informāciju par savu klientu citam komersantam. Ar iesniegumu par nevēlamu reklāmas paziņojumu saņemšanu var vērsties DVI.
Arī šoferis Kaspars ir saskāries ar negribētu reklāmu pa telefonu: "Pēdējā laikā man sūta īsziņas par dažādām akcijām veikalā, kurā nekad neesmu bijis. Nesaprotu, kur viņi dabūjuši manu numuru."
"Bieži uzņēmumi izmanto sistēmas, kas automātiski ģenerē tālruņa numurus, kam sūtīt komerciālus paziņojumus," stāsta S. Vetšteina. Šādus gadījumus nevar uzskatīt par personas datu aizsardzības pārkāpumu. Tiesa, nav izslēgti gadījumi, kad tālruņa numurs kopā ar personu identificējošu informāciju iegūti nelegālā ceļā.
Mobilo sakaru operatori norāda, ka datus par saviem klientiem izpauž tikai likumā noteiktajā kārtībā. TELE2 pārstāve Vita Sirica stāsta, ka ir personas, kuru tālruņu numuri nonāk publiski pieejamā datubāzē. Bet tas notiek tikai gadījumos, kad klients tam devis rakstisku atļauju.
"Reklāmas īsziņas visbiežāk mobilā telefona lietotājs saņem, ja pats tām ir pieteicies, piemēram, reģistrējoties jaunumiem interneta mājaslapās vai piesakoties kāda veikala lojalitātes programmai, vai arī kā citādi informējot citus par savu telefona numuru," norāda mobilā sakaru operatora LMT preses sekretāre Elīna Lidere.
