Ne jau arhitektūras dēļ, bet godinot tās iemītnieces – eksotiskās tropu puķes.
Silvija jau pieradusi, ka jebkurš, ziedošo puķu klājumu pirmoreiz ieraugot, nespēj apvaldīt sajūsmas saucienu: "Cik skaistas orhidejas!" Kad viesi acis gana pamielojuši, trauslā mājasmāte paskaidro, ka tās nav orhidejas, jo dabā šādu puķu vispār nav, esot vien neskaitāmi orhideju dzimtas augi. Un katram savs nosaukums. Tāpat kā zemenes un ābeles nesaucam par rozēm, lai gan arī tās pieder rožu dzimtai.
Nav jau tā, ka visu mājīgo telpu okupējuši ziedi; te ir vieta gan Silvijas sintezatoram (top jauni skaņdarbi bērnu teātrim Zīļuks un daudzie aranžējumi), gan Egīla grāmatām. "Tā ir mana dzīve: vai nu puķes, vai mūzika." Vīrs pārliecinoši piebilst: "Silvijai nav nekā svarīgāka par ģimeni. Un māju."
Todien Silvija gandrīz vai gavilē: "Cik labi, ka jūs atbraucāt! Es tā vēlos padalīties savā priekā, tas ir kaut kas fenomenāls! Beallaras uzziedējušas! Beidzot!" Par katru augu saimniecei savs stāsts: kur iegādāts, kā lolots un lutināts, līdz pateicībā uzziedējis. Lielā puķu kolekcija tapusi sešos gados. Jau tad, kad radusies doma uz vecā pagraba celt namiņu, kur Silvija varētu netraucēti strādāt, bijis skaidrs, ka tajā noteikti būs vieta arī augiem. Pat logi taisīti tā, lai puķēm būtu labi. Lai gan tie ir dienvidrietumu stūrī, augi nekad neapdeg, jo logiem uzlīmētā speciālā plēve tos pasargā no apdegšanas un triecieniem. Silvija paskaidro, ka šādas plēves izmantojot arī veikalu skatlogiem. "Jau septīto gadu kalpo!" gandarīti piebilst saimnieks.
Lai ziedi justos komfortabli, radiatori likti nevis zem palodzēm, kā "normālās" mājās, bet gan sānos, puķu dobes malās. Dobe atgādina ziedošu ieleju, jo orhidejas ir visur: gan uz platajām palodzēm, gan plauktiem un plauktiņiem. Silvija nopūšas: "Vienmēr pietrūkst vietas! Vispirms uztaisījām puķēm kasti, tad uzradās stikla plaukti – stalažiņas. Neko sliktu nevaru teikt, plaukti ir stabili, ķīnieši ražojuši. Atradām pagrabiņa veikalā pie Bērnu pasaules. Nopirkām vienu, tad vēl vienu...
Es ciemiņiem parasti saku: šis man ir vēsais kakts orhidejām. Temperatūru augam regulēju, pārvietojot viņu citviet, – jo augstāk, jo siltāks. Šurp no mājas nesu visas ziedošās, lai varu no sirds izpriecāties. Tagad te ir pilns ar pumpurainām puķēm.
Ziema ir īstais orhideju laiks. Ziedēt viņas sāk novembrī. Kad saule spīd, tā ir mana smaržu darbnīca, jo virs orhideju dobes mutuļo reibinošs aromāts."
Silvija priecājas, ka orhidejas dabā aug gandrīz visur, arī Latvijā. "Vai nezinājāt, ka mūsu pašu dzegužkurpītes un naktsvijoles ir orhideju dzimtas augi?" Silvija par saviem augiem runā kā par dzīviem: viņa, viņš. Kā par bērniem.
Orhideju zelta likumi
"Lai viņas – orhidejas – varētu lutināt, vispirms zieds jāiegādājas," pasmaida Silvija. "Mūsu kolekcijā ne viss ir Rīgā pirkts. Neticēsiet, bet tagad fantastiskas puķes var nopirkt akcijās! Par smiekla naudu. Reizēm pat augu nopērkam aiz žēluma, lai tas veikalā nenobeigtos. Manējās ir vestas arī no Maskavas, caur internetu iegādātas Ekvadorā, Meksikā, Brazīlijā, Vācijā, Anglijā, Taivānā. Pērkot caur ebay, neesmu vīlusies ne reizi! Ar audzētavām gan ir dažāda pieredze: reiz maijā pasūtījām un oktobrī ar lielu skandālu beidzot saņēmām. Ir diemžēl tādas audzētavas, kas jūt necieņu pret Austrumeiropu. Manas kolēģes sintētisko augsni zviedriem pasūtīja maijā, bet līdz šim brīdim neko nav saņēmušas, pat uz vēstulēm firma neatbild, lai gan nauda samaksāta. Silvija jauninājumu orhideju audzēšanā – sintētisko augsni – vērtē atzinīgi. Priekšrocība ir tā, ka augu nav iespējams pārlaistīt, tik laba ir augsnes caurlaidība. Prātīgāk to pasūtīt Vācijā.
Visu rakstu lasiet 17. februāra izdevumā.
Komentēt rakstu