Ceturtā daļa no visiem Latvijas komercbanku izsniegtajiem kredītiem netiek atmaksāti laikā. Aizdevumu, kuru atmaksa kavējas vairāk nekā trīs mēnešus, kopējā summa ir sasniegusi jau 2,5 miljardus latu jeb 16,4 procentus no banku kopējā kredītportfeļa. Latvijas komercbanku asociācija šaubās, vai valsts programma kredītņēmēju aizsardzībai situāciju uzlabos.
Zaudē 773 miljonus latu
Latvijas komercbanku kopējie zaudējumi (neauditētie) pērn pārsnieguši 773 miljonus latu – tie ir lielākie zaudējumi Latvijas banku vēsturē. Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons prognozē, ka arī šogad banku kopējie finanšu rādītāji varētu būt ar mīnusa zīmi. Taču nākamgad līdz ar ekonomikas augšupeju banku sektors varētu sākt pelnīt. Viņš skaidroja, ka būtisks banku ienākumu avots ir procentmaksājumi no izsniegtajiem kredītiem, taču krīzes laikā tie ir apsīkuši, līdz ar to ienākumi sarūk. "Tāpēc apgalvot, ka šā gadā izskaņā Latvijas komercbankas gūs peļņu, manuprāt, ir pārlieku liels optimisms," teica T. Tverijons.
Tomēr ne visas bankas pērn strādājušas ar zaudējumiem. Deviņas no 27 bankām gadu ir beigušas ar peļņu. T. Tverijons uzsvēra, ka peļņu guvušās bankas lielākoties ir ārvalstu banku filiāles Latvijā, kas lielākoties apkalpoja nerezidentus un kuru kredītportfelis bijis samērā mazs.
Problēmas ceturtajai daļai kredītņēmēju
Pagājušā gada izskaņā ceturtajai daļai kredītņēmēju bijušas problēmas norēķināties ar ikmēneša maksājumiem par aizdevumu. Tiesa, šajā ziņā situācija vairs nepasliktinoties, proti, problemātisko kredītu skaits nepalielinās, taču arī nemazinās. Tas ļauj cerēt, ka arī turpmāk problemātisko kredītu skaits nepieaugs, sacīja asociācijas vadītājs. Tomēr lielāks – līdz 16,4 procentiem – kļuvis īpaši slikto kredītu īpatsvars – to, kuru ikmēneša maksājumi kavējas ilgāk par 90 dienām.
T. Tverijons kritizēja topošo valsts atbalsta programmu kredītņēmēju aizsardzībai. Viņaprāt, pašreizējā programmas redakcijā ir vismaz trīs punkti, kas padara šo programmu par nerealizējamu.
Būtiskākais no tiem ir projektā paredzētais, ka bankām būtu jāatlaiž 20 procentu no kredītņēmēja kredīta summas, ja kredītņēmējs ir sekmīgi pildījis savas saistības pēc kredīta restrukturizācijas. Viņaprāt, tas ir neloģiski. "Kāpēc bankai, kas ir privātuzņēmums, būtu jāklausa valsts norādes par to, kā regulēt savus maksājumus. Turklāt, norakstot 20 procentus no kredīta, bankas būs spiestas valstij samaksāt arī 15 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokli," T. Tverijons bija sašutis. Latvijas komercbanku asociācija arī kritizēja brīvprātības principu, kas paredzēts programmas pašreizējā projektā, jo tas nozīmē, ka dažas bankas neatbalstīs šo programmu, bet dažas atbalstīs, piemēram, kaut vai mārketinga apsvērumu dēļ. "Kopumā šī programma bankām ir neizdevīga, jo bankām būs jāiegulda savi līdzekļi programmas īstenošanai. Turklāt šā gada valsts budžetā nav paredzēts konkrēts budžeta postenis, kurā valsts būtu atvēlējusi savus līdzekļus šai programmai. Tiesa, ir atrasts finansējuma avots, taču budžetā līdzekļi šai programmai nav paredzēti," secināja T. Tverijons.
Viņaprāt, neesot godīgi arī tas, ka programma būtu paredzēta tikai tiem kredītņēmējiem, kuriem problēmas ar aizdevumu atmaksu varētu būt nākotnē, bet tā neattiektos uz esošajiem kredītņēmējiem, kuri vairs nespēj atmaksāt aizdevumu.
Bankas jau šobrīd iespēju robežās palīdzot grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem. Pēc Latvijas komercbanku asociācijas datiem, bankas pērn kredītu brīvdienas piešķīrušas 10 266 kredītņēmējiem, kuru kredīti ir 377 miljonu latu apjomā. Savukārt restrukturizēti 21 979 kredīti par 4 miljardiem latu.
Soda par nepatiesību
Iemesli, kāpēc kredītu kvalitāte pēdējos gados pasliktinājusies, ir vairāki. Tā ir gan ekonomiskā situācija, gan arī atsevišķos gadījumos nepārdomāta aizņemšanās, tajā skaitā maldinot banku par savu finansiālo situāciju un kredītsaistībām citās bankās.
Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Pēc Latvijas komercbanku asociācijas rīcībā esošās informācijas, pērn pēc Krimināllikuma 210. panta uzsākti 213 kriminālprocesi un notiesātas 69 apsūdzētās personas. Kopumā tādi gadījumi, kad kredītņēmēji bija snieguši nepatiesas ziņas par savu finansiālo stāvokli, ir mērāmi tūkstošos, atzina T. Tverijons. Šo faktu atklāšanā palīdzēja Latvijas Bankas Kredītu reģistrs, kas sāka darboties 2008. gada 1. janvārī.
Krimināllikuma 210. pants par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai vai tā izmantošanas laikā paredz sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Savukārt par aizdevuma izmantošanu līgumā neparedzētiem mērķiem paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz
četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.
T. Tverijons gan atzina, ka neviens no šiem 69 notiesātajiem nesēž cietumā. Lielākoties ir piemērots nosacīts sods vai piespiedu darbs sabiedrības labā.
