Visas pazīmes liecina, ka daži politiskie spēki cenšas pietuvināties interneta publikai. Pirms kāda laika preses slejās bija lasāmas ziņas, ka atsevišķi politiķi ir reģistrējušies portālā draugiem.lv, bet nesen izskanēja ziņa, ka draugos.lv gaidāma jauna vēlēšanām veltīta sadaļa.
[Blogs pārpublicēts no vortāla 7guru.lv]
Katram politiskajam spēkam, kas piedalīsies gaidāmajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tiks izveidots savs draugiem.lv profils, ar kura starpniecību āķīgus jautājumus kandidātiem varēs uzdot vēlētāji. Vēl jo vairāk – plānotas arī organizētas debates J.Dombura vadībā.
Jāatzīst, ka man kā vēlētājam, kurš pirmsvēlēšanu laikā pieradis ar politisko spēku skrejlapām pārpildīto pastkastīti iztikšot atkritumu urnā un nervozi operē ar TV pulti, lai paspētu izvairīties no politiskās aģitācijas, šis solis šķiet slavējams. Tā teikt, politiķi plāno izmantot globālā tīmekļa priekšrocības un cenšas savus vēlētājus nomakšķerēt interneta dzīlēs.
Ziņa par draugiem.lv sadarbību ar politiskajiem spēkiem mani ieinteresēja, tāpēc nolēmu veikt nelielu pētījumu, kura metode ir gaužām vienkārša – mēģināju draugos.lv atrast visu 100 Saeimas deputātu profilus. Jāsaka, ka rezultāts ir pavājš – portālā reģistrējušies labi, ja 5% deputātu, turklāt atsevišķi reģistrētie tautas kalpi nebija savos profilos ieskatījušies ļoti sen. Arī no astoņiem Latvijas Eiroparlamenta deputātiem minētajā interneta vietnē atrodams tikai viens. Nedaudz pārsteidza tikai viens fakts – izrādās, draugos nav mūsu bijušo e-lietu ministru profilu.
Protams, var jau uzskatīt, ka sociālie tīkli ir tikai izklaide un kārtīgiem darba rūķiem, kas pieraduši rakstīt ar pildspalvu un smagi strādāt savos deputāta krēslos, tādos portālos neklājas reģistrēties. Taču no sabiedrisko attiecību viedokļa raugoties, tā tomēr ir neizmantota iespēja veidot tiešu kontaktu ar vēlētāju.
Aizdomājos, kā gan savādāk lai vēlētājs sasniedz kandidātu un uzdod konkrētu jautājumu – pa e-pastu, tālruni? Atsevišķus mobilos tālruņa numurus Pans Kleksis ir nodevis atklātībā, taču šaubos, vai iespējams sazvanīt to adresātus, kas nepazīstamus numurus ignorē. Man arī nav bijis vilinājuma un brīva laika, lai apmeklētu arī partiju aģitbrigāžu izbraukuma sapulces, mītiņus. Bet internetā jautājumus es uzdotu labprāt. Protams, var sūtīt e-pastu un gaidīt atbildi, taču vairumā gadījumu efekts būs vienlīdzīgs mēģinājumam nakts laikā ar kabatas lukturīti sūtīt ziņas lidmašīnām.
Gaidīsim vēlēšanas un vērosim draugiem.lv mārketinga eksperimentu, varbūt tiešām, ka tas aizies „uz urrā”, visi deputātu kandidāti aktīvi iesaistīsies diskusijās, katru dienu apskatīsies savus profilus paši vai uzticēs to paveikt saviem PR cilvēkiem. Gribētos ticēt labajam, taču mans nelielais pētījums uzskatāmi parāda, cik patiesībā tālu no vēlētājiem, īpaši – gados jauniem, ir politiskās aprindas.
--
