Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

Rivža pēta lauku sieviešu partnerību

© Raitis Plauks, f64

Latvijas zinātnes padomes finansēto fundamentālo un lietišķo pētījumu vidū sava vieta šogad atvēlēta arī akadēmiķes, deputātes un eksministres Baibas Rivžas zinātniskajai darbībai.

Pretrunīgu reakciju publiskajā telpā izraisīja nesenā ziņa par bijušo kultūras ministri Helēnu Demakovu, kura saistībā ar doktora darba Ideālā pasaule priekšstatos un īstenojumā Bruno Vasiļevska dzīvē un mākslā izstrādi no Eiropas Sociālā fonda saņems 800 latu lielu ikmēneša stipendiju. Taču viņa nebūt nav vienīgā ar politisko skatuvi saistītā persona, kas savai ārpolitiskajai darbībai mācējusi piesaistīt publiskos līdzekļus. Saeimas deputāte Baiba Rivža, pārstāvot Latvijas Lauksaimniecības universitāti, šogad saņēmusi 6439 latus pētījuma projektam Partnerības modeļi lauku sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai. Atšķirībā no H. Demakovas zinātniskās darbības B. Rivžas pētījumam varētu būt arī kāds praktiskāks pielietojums ārpus Rīgas. Darbs saistīts ar kādu citu Latvijā jau iesakņojušos projektu, proti, pirms desmit gadiem Rivža no Norvēģijas atvedusi ideju par maziem (500 latu) kredītiem, kas varētu palīdzēt pašnodarbināties lauku sievām. Adīt, knipelēt, griezt matus, siet sieru, sniegt grāmatvedības konsultācijas, izvēršot savu vaļasprieku un prasmes par mazu biznesu. Aptuveni 200 sievietes šo iespēju jau izmantojušas. Pa visām kopā viņas saņem, apgroza un atkal atdod 50 000 latu. Kāda – veiksmīgāk, vēl kāda cita – mazāk veiksmīgi.

Bauskā friziere, šuvēja un medmāsa iekārtojušas skaistuma salonu. Bet užavniece Brigita Rulle kopā ar vēl divām novadniecēm 500 latus tērēja, lai savu vaļasprieku – zīda apgleznošanu padarītu no ļoti maza par lielāku papildbiznesu līdztekus tiešajam darbam veikalā aiz letes. Šajā gadījumā nekādi pārmērīgie panākumi nav gūti, un arī bezprocentu kredīts vēl nav atdots.

Rivžas zinātniskais darbs rādīšot, kā mazās uzņēmējdarbības uzsācējām sadarboties un kooperēties turpmāk savā starpā un arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Akadēmiķe kooperācijai min šādu piemēru: mikrokredīta saņēmēja, kas zemniekiem sniedz grāmatvedības konsultācijas, pēc pārrunām kopā ar zemnieku dodas biznesa pusdienās uz otras mikrokredīta saņēmējas mājas virtuvi. Pētījumā, kas vēl tikai top, būšot aprakstīti konkrēti modeļi, kuros faktiski atliks vien ierakstīt savu vārdu un īstenot to dzīvē. Ar vīriešu un sieviešu dzimuma atšķirībām šādai mazai lauku uzņēmējdarbības formai gan nav tiešas saistības, un tādā ziņā zinātniskā pētījuma nosaukums ir maldinošs. Arī Latvijas Lauku sieviešu apvienības vadītāja Rasma Freimane par mikrokredītu kustību saka: "Nav runa ne par vīrieti, ne sievieti, bet mazo ražotāju." Tātad mazu ražotāju dzimums šajā lietā iepīts vienīgi Eiropas Savienības prioritātes "cīņa pret dzimumu diskrimināciju" un tādējādi lielāka iespējamā finansiālā atbalsta dēļ.