Pieckārtīgā pacientu iemaksu pacelšana var likt slimniekiem atteikties no ārstēšanās. Medikamentu kvotas, „rindas” uz dzīvību glābjošām zālēm, vai zāļu apmaksas atteikums – tāda ir ikdiena, ko slimniekiem paredz mūsu valsts kompensējamo medikamentu sistēma.
Kas notiek, ja vēzi neārstē, katrs pats var iztēloties.
Budžeta apcirpšana un valsts programmu likvidācija
Šobrīd ir likvidētas t.s. valsts programmas, kas līdz šim atdalīja dažādas nozares (ķirurģija, hematoloģija u.c.), un onkoloģiskie pacienti salikti „vienā katlā” ar citām diagnozēm, turklāt mehāniski apcirpts budžets! Nosacītā „skaidrība” arī ir tikai uz 3 mēnešiem, kuriem ir iedalīts samazinātais budžets. Prognozējams, ka iedalītie līdzekļi šim laika periodam nepietiks. Nav pamata domāt, ka pacientu skaits būs mazāks kā citus gadus, jo pētījumi un dati rāda, ka saslimstība ar onkoloģijas slimībām pieaug. Bet varas gaiteņos acīmredzot tiek plānots, ka slimnieki pagaidīs līdz aprīlim, lai varētu uzsākt ārstēšanos, jo pirmo trīs mēnešu naudas „kvota” tiks sasniegta. Bail pat iedomāties, kāds liktenis tiek plānots tiem, kas saslims gada beigās.
Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība aicina Veselības ministriju definēt diagnozes un noteikt budžetu, kas paredzēts definēto diagnožu ārstēšanai. Nepieciešams ieviest sistēmu, lai vienas diagnozes slimnieki saņemtu vienādu terapiju un „kvotu” vai citu ierobežojumu dēļ slimnieki nepaliktu bez ārstēšanas, jo pēc palīdzības vērsīsies „nepareizajā” laikā! Pašlaik pastāv bažas, ka ārstēšanas resursu pietiks tiem, kas saslims vai vērsīsies pēc palīdzības pirmie, bet gada beigās līdzekļu var pietrūkt.
Izskatās, ka onkoloģijas pacienti tiks nostādīti līdzīgā situācijā, kāda šobrīd ir attiecībā uz bērnudārzu rindām – gada beigās dzimušiem bērniem izredzes iekļūt bērnudārzā ir niecīgas.
Pacienta iemaksa slimnīcā palielināta piecas reizes!
Diemžēl pēdējie Veselības ministrijas lēmumi par pacientu iemaksas palielināšanu (onkoloģijā palielinājums ir piecas reizes!) liek secināt, ka valsts radījusi mehānismu, lai pacienti vispār nedodas ārstēties. Varbūt valsts tādējādi iecerējusi iztikt ar apcirpto ārstēšanas budžetu – nebūs pacientu, nebūs jātērējas?
Sākot ar martu pacientam par ārstēšanos onkoloģijas un onkohematoloģijas diagnozēs līdzšinējā 1 lata vietā būs jāmaksā 5 lati par gultas dienu. Tas ir 5 reizes vairāk kā līdz šim! Ņemot vērā, ka leikēmijas slimniekiem stacionārā ir jāuzturas ilgi, summa ir pārāk liela. Vidēji viens ārstēšanās (piemēram, ķīmijterapijas) kurss ilgst no 1 nedēļas līdz pat 2 mēnešiem, vidēji gadā var būt nepieciešami 6 - 8 kursi, kas ir minimums 250 lati gadā. Neskatoties uz to, ka pacienta iemaksas griesti ir noteikti 400 lati, lielākai daļai pacientu šādas naudas nav. Daudzi onkoloģijas pacienti ir tieši veci cilvēki, liela daļa iztiek ar invaliditātes pabalstu, turklāt bieži onkoloģijas pacientiem nepieciešams lietot papildu medikamentus zāļu blakus parādību dēļ. Kā šādā situācijā, lai atlicina 400 latus gadā slimnīcas gultas vietas apmaksai?!
Izslavētā ambulatorā ārstēšana diemžēl onkoloģijas diagnožu gadījumā nav pielietojama. Pēc asins pārliešanas vai ķīmijas terapijas slimnieks neatrodas tādā stāvoklī, lai spētu pats aizbraukt mājās, reti ir pacienti, kurus ģimenes locekļi var izvadāt, nerunājot nemaz par iedzīvotājiem ārpus Rīgas. Vai sabiedriskais transports ir piemērots cilvēkam, kurš knapi var pakustēt un kura imunitāte ir novājināta?! Pašreizējā situācija visticamāk novedīs pie tā, ka pacienti naudas trūkuma dēļ atliks slimnīcas apmeklējumu, līdz ar to pasliktinot savu stāvokli un ļaujot attīstīties slimībai.
Medikamentu kvotas – pilnīga ignorance
Salīdzinot ar augstāk minētajiem „tālredzīgajiem” taupības lēmumiem, medikamentu kompensācijas budžets ir apcirpts mazāk. Bet, protams, arī nekādi uzlabojumi šajā jomā nav paredzēti.
Joprojām pastāv „kvotu” sistēma t.s. C sarakstā (dārgo medikamentu sarakstā), kaut arī gan tiesībsarga birojs, gan Eiropas Parlamenta deputāts G. Andrejevs, gan Saeimas komisija ir norādījuši, ka šie ierobežojumi ir netaisnīgi, nelikumīgi un būtu jāatceļ. Pazemojošā kvotu sistēma, kad pacienti ar vienādu diagnozi nevar saņemt vienādu ārstēšanu, nepastāv nevienā citā Eiropas valstī.
Nemaz nerunājot par tiem pacientiem, kuru diagnoze vai medikaments nav iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā (bet šis saraksts tikpat kā netiek papildināts jau vairākus gadus!) – no viņiem mūsu veselības „aprūpes” sistēma ir novērsusies pavisam. T.s. individuālā kompensācija līdz 10.000 latu apmērā nav risinājums onkoloģijas slimniekiem, un pat šo niecīgo atbalstu bija plānots vispār atcelt.
Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība aicina Veselība ministriju attapties un steidzami nodrošināt, lai onkoloģijas pacienti var saņemt ārstēšanu.
Pretējā gadījumā ministrija un valdība novedīs pie situācijas, kad mirs vēža slimnieki, kurus varēja ārstēt. Un tas vairs nebūs tikai pikets, kurā nesīs zārkus…
Komentēt rakstu