Sanita ar aizrautību stāsta, ka bezdarbs ir liela problēma sakarā ar šā brīža banku krīzēm un ekonomisko situāciju kopumā. Viss ir ļoti strauji mainījies, ja pirms gada bija diezgan viegli atrast darbu, tad tagad ir daudz, daudz grūtāk. Mičiganas štats ir viens no tiem, kuri ir vissmagāk cietuši no krīzes, ļoti daudzi ir zaudējuši darbu, jo tur atrodas pilnīgi visas Amerikas autoražotāju kompānijas (piem., Chevrolet, Jeep, Dodge un vēl vismaz kādas 20 citas), kas nodarbināja tūkstošiem cilvēku, un, tā kā šobrīd tik lielus pirkumus kā jaunas mašīnas daudzi cilvēki nevar atļauties, tad šīs kompānijas strauji samazina ražošanu, atlaiž daudzus darbiniekus, citas vispār slēdz pavisam. Daži uzņēmumi slēdz ražošanu uz mēnesi, un darbinieki par to mēnesi var saņemt bezdarbnieka pabalstu. Ja atlaiž pavisam, pabalstu daļējas algas apmērā var saņemt 6 mēnešus. Nav tas pabalsts īpaši liels, jo te viens štats ir tik liels, kā vismaz 2 Latvijas kopā, un tādi štati ir pavisam 50. Valstij nav viegli visiem nodrošināt lielus pabalstus. Ja dzīvo viens pats, tad ļoti grūti ar to vien iztikt. Algas ir daudz lielākas nekā Latvijā, bet te dzīvot ir krietni sarežģītāk, jo automašīna ir nevis ekstra, bet nepieciešamība jebkuram, jo ar kājām nevar aiziet nekur, nav pat ceļi uzbūvēti kājāmgājējiem, ja nu vienīgi pavisam lielajās pilsētās, Ņujorkā, Detroitā, Čikāgā u.c. un attālumi ir daudz lielāki nekā Latvijā. Līdz ar to, lai cilvēks kaut vai varētu pārtiku iegādāties, viņam vajag mašīnu, līdz ar to nāk lielas summas, kas jāmaksā autoapdrošināšanai, benzīnam utt. Un, ja cilvēks to darbu zaudē, nākas steidzīgi meklēt kaut ko vietā, lai to visu spētu nomaksāt, un ja vēl ir jāmaksā par mašīnu un māju bankai... Daudzi cilvēki tā ir visu zaudējuši, jo zaudē darbu, nevar vairs samaksāt bankas maksājumus, zaudē māju utt., tas viss notiek daudz ātrāk un es pat teiktu, nežēlīgāk. Tāpat, ja zaudē darbu, zaudē arī veselības apdrošināšanu, kas ir ārkārtīgi svarīga, jo medicīnas aprūpe te maksā, nepārspīlējot, astronomiskas summas. Nu, par piemēru, man dzemdības, 2 slimnīcā pavadītas dienas izmaksāja 13.000$! Vai arī, kad vedam bērnu pie ārsta (te arī bērniem ārsti ir par maksu), katra visparastākā vizīte, kurā neko īpašu pat nedara, tikai apskata, izmēra utt.,maksā 200$. Labi, ka vīram darbā ir laba apdrošināšana, kas to sedz, pašiem ir tikai mazliet tās summas jāmaksā, bet iedomājies, ja cilvēks zaudē darbu, līdz ar to arī apdrošināšanu, un to nevar samaksāt? Vai arī, ja pēkšņi saslimst, jo ārstu vizītes arī maksā pāris simtus katra, ja vajag zāles, tās arī te ir ļoti dārgas. Tādā ziņā te valsts bezdarbniekus galīgi neatbalsta, jo nav nekādas veselības aprūpes par velti vai nelielu samaksu bezdarbniekiem. Ja nu tiešām tā gadās, kad cilvēks pēkšņi saslimst un vajag pie tā ārsta doties vai arī nonāk slimnīcā, viņam piesūta vēlāk rēķinu par to lielo summu, kas ir noteiktā laika posmā jāsamaksā, neskatoties uz to, ka darba pagaidām nav un no bezdarbnieku pabalsta to samaksāt nav iespējams. Var vienoties maksāt pa daļām, bet jāsamaksā ir noteikti, ja nesamaksā, tad slimnīca vai ārsts sūdz cilvēku tiesā, protams, uzvar, un būs tā summa jāsamaksā tā vai tā. Piemēram, ja tas cilvēks vēlāk atrod darbu un sāk strādāt, tiesa no viņa algas atvelk noteiktu summu, kas aiziet rēķina atmaksai, līdz viss ir nomaksāts. Drakoniski, ne? Ak, jā, aizmirsu pateikt, ka, ja cilvēks ir bezdarbnieks un viņam ir bērni, tad bērniem var dabūt speciālu veselības apdrošināšanu, bet pašiem gan nē. Bērnu pabalstu te nekādu nav, apmaksātu dekrēta atvaļinājumu arī ne, tikai pēc bērna piedzimšanas pusotrs mēnesis, pēc tam jāatgriežas darbā vai arī darbu zaudē.
Uhhh, daudz sanāca! Bet gribēju to visu pastāstīt, lai ir kāds ieskats, kā te viss ir un kādēļ te tik daudzi cilvēki paniski baidās zaudēt darbu, it īpaši šobrīd.
Komentēt rakstu