Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotās darba grupas izstrādātais informatīvais ziņojums par nodokļu politikas izmaiņām ar mērķi stimulēt ekonomiku paredz iespēju palielināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 23%.
Šodien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) norādīja, ka, lai gan PVN likmes paaugstināšana mazinātu iedzīvotāju pirktspēju, tā mazāk ietekmētu vietējos uzņēmumus un ražotājus, kā arī mazinātu ēnu ekonomikas paplašināšanos.
Darba grupas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka šāda nodokļu paaugstināšana tiks izskatīta, ja izdevumu samazināšana un citādā veidā iespējamā ieņēmumu palielināšana nedos fiskālo efektu.
Priekšlikumi paredz arī vienkāršot PVN maksāšanu, piemēram, paredzēt, ka PVN tiek maksāts pēc maksājuma saņemšanas, nevis pēc rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas.
Kā aģentūrai LETA uzsvēra Kampara prese sekretārs Sandris Sabajevs, patlaban ministrs izslēdz iespēju palielināt PVN likmi, jo viņš apzinoties kādas sekas tas varētu radīt.
Sabajevs norādīja, ka EM sagatavotā informatīvā ziņojuma mērķis ir radīt alternatīvas, lai PVN nebūtu jāpalielina.
Tāpat tiek pieļauta iespēja 2011.gadā palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu par četriem procentpunktiem, kā arī ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli.
Darba grupa uzskata, ka nedrīkst pieļaut darbaspēka nodokļu likmes paaugstināšanu, kas varētu veicināt Latvijas konkurētspējas kritumu. Augsti darbaspēka nodokļi savienojumā ar dividenžu neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) veicina aplokšņu algu maksāšanu un izkropļo statistiku par darba ņēmēju ienākumiem, teikts ziņojumā.
Ņemot vērā nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus, tiek piedāvāts paplašināt IIN un nekustamā īpašuma nodokļa apliekamo bāzi, ieviešot kapitāla un kapitāla pieauguma nodokli, kā arī nodokli par dzīvojamo platību. Ziņojumā gan uzsvērts, ka IIN pie pirmās iespējas būtu jāsamazina apmaiņā pret vieglāk administrējamu nodokļu likmju palielināšanu.
Darba grupa aprēķinājusi, ka, paplašinot nodokļu bāzi ienākumiem no kapitāla, nosakot IIN 10% līmenī, 2010.gadā budžeta ienākumi varētu palielināties par 14,7 miljoniem latu, bet, paaugstinot IIN likmi saimnieciskās darbības gūtajiem ienākumiem no 15% uz 23%, budžetā varētu papildus iegūt 3,3 miljonus latu.
Tiek ierosināts izveidot skaidrus kritērijus mikrouzņēmumu statusa noteikšanai, tie būtu - neto apgrozījums ne lielāks par 7000 latiem gadā un uzņēmumā vidēji gadā nodarbināti ne vairāk kā pieci cilvēki.
Izstrādātie priekšlikumi arī paredz atjaunot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi lielajām investīcijām, kas veiktas noteiktā laika periodā, kā arī samazināt apliekamos ienākumus par visu investīciju lielumu tehnoloģiskajās iekārtās. Secināts, ka šādas izmaiņas pēc pieciem gadiem varētu palielināt investīciju apjomu par 27,8%.
Kampars šodien sēdē uzsvēra, ka uzņēmējdarbības izdzīvošanai nepieciešams vēl par 12 mēnešiem pagarināt nokavēto nodokļu maksājumu nomaksas termiņu uzņēmējiem.
Darba grupas izstrādātie priekšlikumi jāievieš no 2010.gada 1.janvāra, teikts informatīvajā ziņojumā.
LETA jau ziņoja, ka Tautsaimniecības padome vienojās šo dokumentu atbalstīt kā informatīvu materiālu par to, kā sistēmu būtu nepieciešams mainīt, bet ne kā politisku dokumentu ar konkrētiem priekšlikumu izpildes termiņiem.
Kampars piedāvāja gan informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem nodokļu politikas izmaiņām, gan informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai iesniegt padomes locekļiem izskatīšanai, lai divu nedēļu laikā tie varētu sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus, kurus iekļaut galīgajos ziņojumos.
Kampars sēdē norādīja, ka viņš nelolo ilūzijas, ka diskusijas ar Finanšu ministriju par fiskālajām pārmaiņām būs vieglas, tomēr viņš uzskata, ka nav pieļaujama to nodokļu celšana, kas varētu negatīvi ietekmēt uzņēmumu konkurētspēju.
Kā ziņots, šodien notika ārkārtas Tautsaimniecības padomes sēde, kurā Kampars iepazīstināja ar EM izveidotās ekspertu, uzņēmēju un valsts pārvaldes amatpersonu darba grupas izstrādātajiem priekšlikumiem nodokļu politikas maiņai ar mērķi stimulēt ekonomikas attīstību un turpmāku izaugsmi.
Ministrs darba grupas izstrādātos priekšlikumus ir iesniedzis izskatīšanai valdībā un plānots, ka tos varētu skatīt valdības sēdē jaunnedēļ, aģentūru LETA iepriekš informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Padomē darbojas EM, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī citu nozaru asociāciju pārstāvji.
Tautsaimniecības padome ir konsultējoša institūcija, kas piedalās ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanā. Tās mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī.
