Raimonds Zālītis ir podnieks, Amatniecības kameras biedrs. Viņa vectēvs Ulmaņa laikos bijis pazīstams podnieks, mazdēlam laimējies satikt labu meistaru – ventspilnieku Raiti Meijeru, ar ko kopā strādājis. Raimonds apgalvo, ja podnieks savā arodā neizdomā ko labāku, tad viņam pienāk beigas. Cilvēki krāsnis vairs nemūrē, jo tās izmaksā dārgi. Lētāk ir nopirkt mazu Jotul krāsniņu un sildīties pie tās. Līdzīgi tas ir ar kamīniem – iegādājas gatavu kaseti, būvnieki apliek to ar ķieģeļiem, un ir gatava sildierīce.
"Nekas īstenībā nav izgudrots no jauna, tā rīkojās pirms daudziem gadiem, un gandrīz katrā otrajā Vācijas mājā ir šādas kamīnu krāsnis.
Ja izmantos vienīgi kamīna kaseti un ievadīs to skurstenī, telpa sasils tikai tik daudz, cik spēj nodrošināt kasete. Podnieka darbs ir savienot kaseti ar to pašu veco podiņa krāsni, lai izmantotu kasetes jaudu, jo tā staro un silda gaisu. Tas ir liels pluss un bonuss, ko nevar podiņu krāsns. Tā sākumā uzsilda ķieģeļus un podiņus, kas atrodas krāsns iekšienē, un tikai tad sāk sildīt gaisu. Šajā sistēmā kurtuve silda mājas gaisu un dūmgāzes, kas plūst ārā no kasetes, nevis izmet pa taisno skurstenī, bet šo enerģiju ieliek krāsnī," stāsta salona Tina kamīnu meistars Raimonds Zālītis.
Eksperimentē četrus gadus
Savā mājā viņš iekārtojis tieši šādu apkures sistēmu – pirms četriem gadiem uzmūrējis kamīnkrāsni. Tā pilnībā nodrošina siltumu visai 170 kvadrātmetrus lielajai mājai. Vienā reizē kurtuves mutē ieliek klēpi – apmēram 10 kilogramus – malkas, ko var panest vīrietis. Dienā ar tādu malkas daudzumu pilnīgi pietiekot.
"Ne katra krāsns vienādā kvadratūrā sildīs līdzvērtīgi. Galvenais, kāda ir mājas izolācija, tā jānovērtē vispirms. Pēc tam jāizsver, kur ieguldīt vairāk līdzekļu, lai māja būtu silta: jaudīgā apkurē, pērkot divreiz jaudīgāku kurtuvi, kurā var ielikt divreiz vairāk malkas. Otrs variants – naudu izmantot mājas izolācijai un pēc tam sakārtot apkures sistēmu.
Es mazliet eksperimentēju ar savu kamīna krāsni. Skatos, kā cirkulē gaisa plūsmas, aizmugurē sildmūrītim ierīkoju papildu šīberi. Apmēram piecus gadus šādi izbūvētai kamīna krāsnij apkope nav nepieciešama. Izmantojot malkas apkuri, vismaz reizi gadā ir jāiztīra skurstenis. Mūsdienās skursteņos ir metāliskās čaulas, vienmēr iesaku klientiem tādas likt, jo tā ir mājas ugunsdrošība," skaidro Raimonds Zālītis.
Daudzi labumi
Katrs izvēlas tādu apkures sistēmu, kas viņam šķiet pieņemamāka un labāka. Tiem, kuriem nav laika vienreiz dienā kurtuvē iemest malku, jo visu laiku ir darbā, noteikti jāizvēlas komforta apkure – sildīties ar elektrību, ar gāzi, ar zemes siltumu. Jāuzstāda apkures sistēma, toties jāmaksā būs krietni dārgāk. Klienti, kuri izvēlas malkas apkuri, vienmēr būs ieguvēji. Tā ir Latvijas izejviela, atliek samaksāt vienīgi par koksnes sagatavošanu un piegādi, turklāt nauda paliek tepat valstī.
"Pagaidām spēju apmierināt pieprasījumu, jo kamīnu krāsnis pagaidām nav tik populāras. Vidēji mēnesī ierīkoju vienu, to izmaksas svārstās no 5 līdz 7 tūkstošiem latu. Paši dārgākie ir materiāli, rīģipša plākšņu vietā izmantoju šamota plāksnes, tās ir 30 reizes dārgākas, arī līmes. Izmantoti krāsns ķieģeli, ko ražo Aucē un Lodē. Lai tādu uzmūrētu, nepieciešams arī īpašs javas sastāvs. Izmantojam Latvijas materiālus, apvienojot ar ārzemju kurtuvēm. Labākās krāšņu kurtuves ražo Vācijā un Austrijā," skaidro Raimonds Zālītis.
Viņš uzsver, ka kamīnu var uzbūvēt dažādi. Ja kurtuve būtu ietērpta ar rīģipša plāksnēm, ar vienu kurināšanas reizi nepietiks. Kamīnmeistars savā mājā apkures sezonā izlieto pusotru kravu malkas, kas maksā apmēram 200 latus. Iestājoties ļoti aukstam laikam, papildus vajadzētu vēl vienu kravu, tērējot vēl 150 latus. Meistars no savas pieredzes zina stāstīt, ka mājās, kurām slikta siltumizolācija, bet ir ierīkota komforta apkures sistēma, tik daudz naudas izlieto viena mēneša laikā. Ir liela starpība, vai šādu summu iztērē mēneša vai gada laikā.
Kamīnu salona Tina meistaru ierīkotās apkures sistēmas pamatuzdevums ir sadalīt siltumenerģiju divās daļās: puse no siltumenerģijas īsā laikā uzsildīs telpas, bet otru pusi uzkrās izveidotajā kamīna konstrukcijā (siltuma mūrītī un ķieģeļu akumulācijas masā).
Vienmēr svaigs gaiss
Nākamais pluss, ko šī ierīce piedāvā, tā ir mājas ventilācija. Tādu ierīkojot atsevišķi, izmaksas svārstās no 10 līdz pat 14 tūkstošiem latu. Turklāt tā darbojas ar elektrību, kas ir papildu resurss. "Var vispār neierīkot ventilāciju, taču kamīnkrāsns piespiež domāt un rīkoties. Dzirdēts, ka podiņu krāsns ir veselīga, un tas nav tikai turbolentā starojuma dēļ. Tikko krāsns vai kamīns kuras, tas no mājas izsūc visu slikto gaisu. Agrāk tas nebija tik svarīgi, jo bija veci logi un sliktas kvalitātes durvis, mājā visu laiku tika iesūkts svaigs gaiss. Ieliekot labus logus un durvis, kamīns vai krāsns sāk kūpēt. Mani bieži aicina uz konsultācijām, kas par lietu. No āra kamerā ievada aukstu un svaigu gaisu. Tas, izejot cauri ķieģeļiem, jau ir uzsildīts. Lai būtu veselīga māja, svarīga šī pastāvīgā gaisa nomaiņa. Kamīnkrāsns to atrisina, jo svaigais gaiss aiziet par cauruļvadiem uz katru telpu. Radiatori un siltas grīdas visu laiku telpā esošo gaisu griež uz riņķi, bet kamīnkrāsns veco mājas gaisu izmet ārā un jauno ievada iekšā. Ja mājā ir radiatori, tad katru dienu uz pāris stundām vajadzētu atvērt logus, lai telpas labi izvēdinātos.
Trešais bonuss – skaists kamīns un iespēja vērot, kā liesmas laiza malkas šķilas. Divas lietas, uz ko nedrīkst taupīt, – mājas izolācija un laba apkure," par kamīnkrāsns priekšrocībām saka Raimonds Zālītis.
Turklāt šādu apkures sistēmu neietekmē elektriskās strāvas zudumi vai ļoti liels sals. Tā ir droša apkure. Māju var nekurināt vairākus gadus, nekas slikts nenotiks. Pēc tam iekurinot kamīnkrāsni, siltais gaiss sadalīsies pa visām telpām. Kuršanās brīdī, ja kurtuve pielikta pilna, vissiltāk ir telpā, kurā atrodas kamīns. Kad malka būs sadegusi, kamīnkrāsns atdos siltumu līdzīgi kā podiņu krāsns. Kuršanās brīdī temperatūra uzkāpj līdz 23 grādiem.
***
Ielāgo
Kamīna un krāsns apkures sistēma darbojas uz gaisa sildīšanas principa.
Kurinot kamīnu, iespējams apsildīt visu māju, pateicoties speciālai kamīna kurtuvei, siltuma akumulācijas (uzturēšanas) masai un siltuma sadales sistēmai.
Siltums tiek vadīts pa siltā gaisa vadiem, neizmantojot papildu elektriskos ventilatorus.
Izmantojot kamīna apkures sistēmu, siltums mājā saglabājas līdz pat 48 stundām pēc kurināšanas.
Šādas apkures priekšrocība – visas iegūtās siltumenerģijas efektīvs izlietojums.
Piemērotu materiālu izvēle ļauj iegūt maksimālo siltuma atdevi pat no maza malkas daudzuma.
Svarīgi kamīnkrāsni ieplānot un izbūvēt mājas centrā, lai siltums vienmērīgi sadalītos pa visām telpām.
Visu rakstu lasiet 23. decembra izdevumā
Komentēt rakstu