Vērtējot esošo ekonomikas situāciju, nākamā gada budžeta deficīts varētu būt tuvu 4% no iekšzemes kopprodukta, norādīja premjers.
Pēc viņa teiktā, kopumā būs jālemj par aptuveni 700 miljonu latu izmaiņām nākamā gada budžetā.
Valdība plāno, ka tai izdosies papildus iegūt 100 miljonus latu, jo "būs nežēlīgs plāns patēriņa nodokļiem attiecībā uz pazeminātām pievienotās vērtības nodokļa likmēm".
Vienlaikus gan būšot jādomā, kā samazināt izdevumus par 600 miljoniem latu.
"Jautājumi par prēmijām un piemaksām tiks noņemti pilnībā. Svarīgāk ir saglabāt darba vietu, nekā cīnīties par piemaksām," sacīja Godmanis, uzverot, ka valdībā diskusijas par to vispār nebūšot.
Samazināti netikšot sociālās sfēras izdevumi, piemēram, pensijas, bet samazinājumi varētu skart tādas jomās kā izglītība, veselība, aizsardzība, ceļi, zemkopība.
Godmanis arī uzvēra, ka, ja šādi samazinājumi netiks veikti, valsts saskarsies ar maksājumu grūtībām martā.
Tāpēc premjers lūdza visu Saeimas deputātu atbalstu šajā "kritiskajā brīdī Latvijas valstī".
______________________________
Ivara Godmaņa runa [no Saeimas ārkārtas sēdes stenogrammas]
Manas runas struktūra sastāvēs no sekojošām sastāvdaļām:
pirmais - visi lēmumi, kas ir saistīti ar banku sistēmu, banku sistēmas stāvokli un tajā skaitā lēmumi attiecībā uz "Parex" banku, valdības pieņemtie lēmumi, uz kā balstījās šie valdības lēmumi, kāda ir reālā finanšu situācija bankā, Valsts kases darbība bankā;
otra sadaļa - budžeta stāvoklis uz šodienu visos aspektos, visos nodokļos, arī izdevumu daļās, to izraisošs ekonomikas izvērtējums abos mūsu tautsaimniecības blokos, īpaši preču ražošanā, kā arī pakalpojumu sfērā;
trešais - tas, ko nozīmē 2009.gada pieņemtais budžets attiecībā uz to, kā pildās šīgada;
un ceturtais - tās iezīmes jeb pamatprincipi, kas patlaban tiek skaņoti un 99 procentos gadījumu ar Valūtas fondu ir saskaņoti..
Es sākšu ar pirmo jautājumu.
23.septembrī Finanšu tirgus komisija nāca klajā ar… nu, ne klajā, bet iesniedza dokumentu man kā valdības vadītājam, finanšu ministram par Latvijas banku sistēmas stabilitātes apskatu kopumā. Un tā bija tā informācija, uz ko pēc 23.septembra līdz oktobra beigām… uz ko mēs arī balstījāmies.
Šī informācija bija sekojoša. Visām 20 Latvijas komercbankām pašu kapitāls pārsniedz minimālo kapitāla prasību. Kopumā banku sistēmai pārsniegums ir par 52 procentiem. Uzkrājumi nedrošiem kredītiem ir zem procenta un pats būtiskākais - likviditāte. Banku sistēmas vidējā likviditāte ir 50,7 procenti. Visas bankas ievēro likviditātes minimumu 30 procentus pieņemot, ka pasaules finanšu tirgos būs arvien grūtāk aizņemties, tiek pieņemts, ka bankas sindicētie kredīti netiks refinansēti, tas ir, simts procentīgi būs jāatmaksā 2088.-2009.gadā attiecīgās summas. Šajā gadījumā saglabājoties nemainīgiem faktoriem banku sistēmas likviditāte būs 50 procenti, bet 2009.gadā 41. Tas nozīmē par 11 procentiem vairāk, nekā prasīts.
Šī ir oficiāla informācija, uz ko arī faktiski valdība, kas nenodarbojas ar banku uzraudzību (un, patiesību sakot, valdībā ir tikai viena banka - "Hipotēku un Zemes" banka, kur valdība ir akcionārs, balstījās.
Situācija, ja mēs skatāmies vēl uz oktobra attiecīgo banku sistēmu kopumā, liecināja, ka strauji samazinās kredītportfelis procentuāli pret iepriekšējo gadu, un kopumā, ja mēs skatāmies, piemēram, uz oktobra datiem ieslēdzoši, kredītportfelis faktiski bija 17,8 procenti jau pret iepriekšējo gadu. No gada sakuma attiecīgo kredītu apjoms stipri samazinājies, arī mājsaimniecībām un jau bija zem 10 procentiem. Tā, protams, bija uztraucoša ziņa, ka bankas ir pārstājušas, tātad, konvertēt pilnā apjomā, bet tas neko neliecināja par to, ka mums būs jāsastopas ar to krīzi, kas sākās oktobrī.
Pirmie krīzes, tā teikt, pirmie krīzes elementi parādījās tad, kad 31.oktobrī mēs saņēmām faktiski divas informācijas.
Pirmā informācija bija no Finansu un kapitāla tirgus komisijas un otrā informācija no Latvijas Bankas.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija mūs informē par to, ka akciju sabiedrībā "Parex banka" uzsākās pietiekoši nopietna likviditātes, tātad noguldījumu samazināšanās. Mēs lūdzām, lai mums iesniedz precīzāku informāciju, un, ja mēs skatāmies faktiski no… jā, no paša oktobra sākuma, tad šajā bankā šie samazinājumi sastādīja vidēji dienā 0,1,0,2, atsevišķās dienās 0,8 procenti.
Kopumā līdz lēmumam par… Latvijas valdības lēmumam 8.februārī kopējais procents, kas faktiski no šīs bankas tika izņemts, bija apmēram 12,3 procenti. Mēs tajā brīdī novērojām, kas notika arī citās bankās. Ja jūs labi atceraties, arī daļā no citām bankām notika noguldījumu izņemšana, kura gan oscilēja, bet arī atsevišķās bankās šo noguldījumu izcelšanās bija samērā būtiska, tie bija pirmie signāli. Tad, kad mēs saņēmām šo informāciju, mēs lūdzām arī Latvijas Bankas vēstuli. Latvijas Banka mums arī 31.oktobrī faktiski iesniedza ziņojumu uz mūsu lūgumu, uz finanšu ministra vārda, kad, atbildot uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēstulē, izteikto lūgumu sniegt Latvijas Bankas novērtējumu, kādas negatīvas sekas uz Latvijas finanšu sektoru un maksājumu sistēmu atstāj "Parex banka" bankrots, saņēmām sekojošu informācija. Saskaņā ar aktuāliem Bankas rīcībā esošiem datiem, pēc aktīviem otrā lielākā banka - aktīvi veido 13,8 procentus no Latvijas bankas sektora aktīviem. Banka ieņem nozīmīgāko lomu Latvijas privātpersonu apkalpojumā. Banka ir sistēmiska. Vesela virkne ciparu par to, kāda nozīme un kāda loma ir šai bankai mūsu sistēmā.
Mēs lūdzām arī mūs informēt Finanšu un tirgus komisiju, un mēs saņēmām sekojošu, ka 29.datumā… mums Finanšu un kapitāla tirgus komisija raksta 30.oktobrī par to, ka 29. bankas kapitāla pietiekamība tuvojās strauji 8 procentiem. Tas vēl arvien nozīmē, ka bankas kapitāls ir tuvu pie kādiem 170 - 180 miljoniem. Banka vēl atbilst, vēl atbilst kritērijiem, un likviditāte vēl ir 30 procenti. Finanšu ministrijas vadībā tika sasaukta tā saucamā ārkārtējās krīzes padome, kas regulāri sanāca un kura ir protokolēta, par mūsu tālākiem soļiem. Tad, kad situācija nepatraukti… apmainoties ar domām, kā rīkoties, Latvijas valdība spēra sekojošus soļus. Pirms runāt par to, vai Latvijas valdība, izejot no Latvijas valdības iespējām, finanšu resursiem, no budžeta iespējām, no kases iespējām, kas nav viens un tas pats, valdība pieņēma sekojošu lēmumu.
Pirmais. Valdība pilnvaroja finanšu ministru organizēt un piedalīties sarunās ar Latvijas kredītiestādēm par noguldījumu uzticības stiprināšanu Latvijas finanšu sektorā. Ar finanšu iestādēm šeit bija minēts, neapšaubāmi, 3.punktā pilnvarot finanšu ministru kopā ar Latvijas Banku un Finanšu tirgus un kapitāla komisiju organizēt un piedalīties sarunās ar akciju sabiedrību "Parex banka", kas saistīts ar Latvijas valsts piedalīšanos bankas kapitāla bāzes nostiprināšanā.
Pirmais lēmums bija par to, ka jāatrod mehānisms, kā nostiprināt tātad divas lietas - likviditāti un kapitālu - atbilstoši Eiropas Padomes lēmumiem, kas saistoši visām Eiropas Savienības valstīm, no trijiem punktiem izrietoši: centrālām bankām un valdībām nodrošināt likviditāti finanšu sistēmā, nepieciešamības gadījumā rekapitalizēt vai kapitalēt banku sistēmu.
Tiesa gan, kaut gan šis lēmums ir saistošs visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, resursi katrā valstī ir atšķirīgi. Un Latvijas valdībai ir tādas iespējas, kādas viņai ir. Tāpēc mēs sākumā piegājām ļoti uzmanīgi jebkādu vispārēju garantiju izsniegšanai un jebkādu finanšu resursu guldīšanai privātā akciju sabiedrībā.
Tālāk. Pēc tam kad finanšu ministrs mūs informēja par to, kā tālāk attīstās sarunas, valdība 4.novembrī pieņēma nākamo lēmumu par valdības atbalsta nepieciešamību akciju sabiedrībai "Parex banka". Pēc dokumentiem skaidri izrietēja, ka šī banka, kuras bilance ir apmēram 60 procenti no Latvijas budžeta un 27 procenti no kopprodukta, paši akcionāri nespēj uzturēt šīs bankas nepieciešamos parametrus, tajā skaitā likviditātē - pašā galvenajā faktorā. Tāpēc Latvijas valdība uzticēja finanšu ministram un arī apsprieda tos principus, uz kādiem Latvijas valdība varētu uzsākt savu līdzekļu ieguldīšanu ar Valsts kases palīdzību šajā bankā.
Tā kā mēs neesam privātiestāde, mēs piedāvājām akcionāriem sekojošu mehānismu, ka vienīgais variants, kā mēs varam tur guldīt līdzekļus, - tad, ja mēs pārņemam vairākumu akciju apjomu šajā bankā, nemaksājot par to neko. Jo sakarā ar to, ka Valsts kase sāks izvietot līdzekļus šajā bankā, ir skaidrs, ka mēs neesam tajā situācijā, ka mēs varam guldīt kapitālā, kapitālā guldīt nozīmē šo naudu neatgūt ilgstoši, sevišķi, ja mēs guldām pamatkapitālā, tad kamēr eksistē banka, ja subordinētā - tad attiecībā pēc līguma. Bet, kas attiecas par noguldījumu depozītos, mums bija ļoti svarīgi (un tas bija mūsu uzstādījums), ka mums jābūt vismaz 51 procentam.
Otrs. Mēs skaidri sapratām, ka acīmredzot ir divi mehānismi: vai mums izdosies nostabilizēt situāciju bankā kopā ar akcionāriem vai nu mums būs jārīkojas tālāk, meklējot stratēģisku investoru, nepieciešamu bankai. Un tajā gadījumā tika paredzētas vēl divas lietas: ka esošie akcionāri ne tikai 51 procentu nodod valdībai bez maksas, bet arī ieķīlā esošās akcijas valdībai, un - kas ir pats galvenais - viņi nevar piedalīties balsošanā par bankas lēmumiem, un valdībai, stabilizējot kopā - sākumā ar akcionāriem, pēc tam, ja iespējams, vienai pašai - situāciju bankā, viennozīmīgi atrast bankas stratēģisku investoru un nav nepieciešama akcionāru piekrišana šī investora izvēlei. Tāpat arī, nosakot starptautiski novērtētu cenu, akcionāri nevar atteikties no obligātas prasības šo banku pārdot.
Tāpēc arī 1. … 4.novembrī tika pieņemts lēmums, pieņemot finanšu ministra ziņojumu par to, konceptuāli atbalstīt šāda tipa vienošanos, kurā faktiski bija minēts tas, ko es teicu, - gan 51 procents, gan ķīlas, gan tas, ka pilnvaro valdību meklēt akcionāru, gan faktiski vesela virkne šeit jautājumu. Un faktiski 8.novembrī… visi šie lēmumu protokolēti, visi šie lēmumi vairāk ir pieņemti kopā, piedaloties arī Latvijas Bankas pārstāvjiem un Finanšu un kapitāla tirgus pārstāvjiem, jo mēs neesam vislielākie speciālisti banku uzraudzībā, valdība, tāds arī nav valdības uzdevums pamatā. Taču tas ir mūsu uzdevums tad, ja ir šāda situācija, konkrēti finanšu sistēmā un bankā. Tāpēc 8.novembrī pēc ilgstošām un ļoti smagām sarunām ar akcionāriem tika pieņemts lēmums, ka, ņemot vērā to, ka akcionāri ir parakstījuši šo līgumu, finanšu ministrs bija tiesīgs parakstīt līgumu, kura detaļas es… ja būs nepieciešams, jūs varat iepazīties ar tām un prasīt finanšu ministram. Bet, patiesību sakot, pamatpunktus es nosaucu. Palika četri punkti. Četri punkti, kas noteica zināmas problēmas visā šajā pasākumā. Mums bija jāpanāk atbilstoši līgumam trīs lietas. Konkurences padomes lēmums, ko mēs panācām. Finanšu tirgus uzraudzības komisijas lēmums, ko mēs panācām. Vēl bija nepieciešams Eiropas Komisijas lēmums.
Vēl pirms mūsu lēmumiem oktobra beigās es tikos ar ….(?) Eiropas komisāru, kurā runājot par mūsu makroekonomisko situāciju, es viņam arī ziņoju. Par to mums ir iespējamas problēmas ar vienu no mūsu lielākajām bankām. Es viņu informēju. Es neesmu pieņēmis lēmumu, bet iespējams, ja mums būs tas jādara, mēs lūgsim jūsu atbalstu. Pēc tam šos pašus kontaktus arī turpināja finanšu ministrs.
Saņemot burtiski 22. vai 23.novembrī atļauju no Eiropas Komisijas mums atliek tikai viena diena, lai mēs varētu šo te līgumu iedarbināt spēkā. Taču bija vēl viens apstāklis. Sakarā ar to, ka šī banka atšķirībā no daudzām bankām, kas finansējās, izmantojot mātes uzņēmumus, finansējās no tirgus, ir absolūti nepieciešama….. (?) banku sistēma, kas indicēto kredītu devējiem, kas ir faktiski liels daudzums banku - pāri pa 50, vismaz divām trešdaļām ir jāpiekrīt akcionāru maiņai. Tā ir vispārēja un nopietna prakse, kas ir sindikāta līgums. Un ja mēs nepanākam to, ka sindicēto kredītu devēji piekrīt tam, ka valdība kļūst par 51 vairākuma akcionāru, tad sindikāta kredītiem ir pinas tiesības devējiem pirmajā dienā iesniegt prasību pēc sindicētā kredīta atmaksas. šis ir ļoti nopietns iemesls, kas valdībai traucēja 24.novembrī kļūt par 51 procentu akcionāru. Jo risks ieiet iekšā bankā nav likumiska pamata, jo līgums nav izpildīts no akcionāru puses. Un otrs - pat tad, ja mēs kādā citādā veidā gribētu tur iegūt 51 procentu, tas būtu darāms ar likumu palīdzību, šeit - Parlamentā. Tas vēl nebūtu nacionalizācijas likums, bet būtu tuvu pie nacionalizācijas likumu, kura mūsu valstī neeksistē. Mums nav šādas likumdošanas. Tādā gadījumā mums atliek tikai viens - mēģināt panākt, lai akcionāri izpilda savu darbu un valdība pieņem lēmumu, ka mēs varam pagarināt to ar šo procesu. Maksimāli …..(?) Mums bija ļoti svarīgi, lai šī piekrišana būtu.
Vienlaikus, saņemot rakstisku informāciju no akcionāriem, ka viņi nespēj panākt šādu vienošanos un piedāvāja mums citas vienošanās, kas mums nebija pieņemamas, ko valdība nevarēja uzņemties, jo valdībai nebija šādu finanšu līdzekļu, tad arī valdības pārstāvji sāka uzsākt neesot bankā, akcionāri uzsāka sarunas ar sindicēto kredītu devējiem, un mēģinām šīs sarunas arī paralēli vest, lai sindicētos kredītus pārliecinātu devējus par to, ka valdības ierašanās bankā, pirmkārt, ir saistīta ar banku stabilizēšanu. Otrkārt, ar to - veikt pilnu pārbaudi bankā. Treškārt - maksimāli mēģināt turpināt šīs bankas darbību ar mērķi nokārtot šīs bankas saistības, un protams, arī meklēt stratēģisku investoru, kas varētu viņu pārņemt no valdības.
Šādi mēs darbojāmies līdz pat pēdējām dienām. Taču uzreiz man jāsaka viena lieta. Es nezinu, vai tas ir apzināti izplatīts, vai to dara politisku iemeslu dēļ, vai vienkārši skandalozu iemeslu dēļ. No paša pirmā brīža Valsts kase, kad sāka izvietot savus līdzekļus un šie līdzekļi izvietoti ir divās lielās porcijās, kopā apmēram 300 miljoni, nedaudz vairāk. Tās ir divas parādzīmes - lielākoties, ko Valsts kase izlaida, jo mums Valsts kases plūsmā nav iespējas izņemt šādu naudu ārā ņemot vērā mūsu budžeta situāciju. Abas šīs parādzīmes tika pārdotas tirgū. Vienā gadījumā nopirka mūsu vietējās bankas šīs parādzīmes. Otrā gadījumā šīs bankas Latvijas Banka pieņēma kā valdības parādzīmes, un pārvēršot šīs parādzīmes naudā, nauda tika ieguldīta kā depozīts, bet visiem šiem depozītiem pretī ir nodrošināti kredīti. Tie kredīti ir ņemti tā, lai viņi pilnībā ar uzviju nodrošinātu mūsu depozītus. Un tas ir pats galvenais. Mēs neesam iztērējuši nodokļu maksātāju naudu - a. B - mēs neesam riskējuši ar nodokļu maksātāju naudu, jo mēs esam nodrošinātie kreditori pie jebkura iznākuma šajā bankā. Tas ir viens no uzdevumiem, kas valdībai bija jādara un jāsaka, ka Valsts kase, Finanšu ministrija ļoti operatīvi un precīzi reaģēja šajā situācijā. Tas nozīmē, ka zinot to, ka likviditātes krīze ir ļoti nopietna bankā, ka pretējā gadījumā šo banku būs jāaptur kā darbību, vismaz ierobežotā veidā. Tika izvēlēts šāds mehānisms. Šis mehānisms sākumā noveda pie tā, ka tad, kad valdība pieņēma lēmumu 8.novembrī, izteica vēlmi bankā, tātad iegūt 51 procentu, mēs sākumā ievērojām tik tiešām pirmās četras,
piecas dienas ļoti strauju depozītu kritumu. Lai jums būtu pilnīga skaidrība, tas depozītu daudzums, kas ir samazinājies, tas ir samazinājies divos virzienos - privātpersonas rezidenti šeit Latvijā, fiziskās personas… acīmredzot mums neizdevās un neizdodas pārliecināt, ka valdības līdzdalība dos pozitīvu signālu šai grupai. Vai tas ir saistīts ar kopējo ažiotāžu, kas parādījās īpaši nedēļā līdz 20.novembrim… mēs tajā brīdī, kad mēs pieņēmām lēmumu iet bankā iekšā, pārspriedām variantu, vai ir nepieciešams noteikt bankai ierobežojumus uzreiz, taču vienojoties kopā ar Finanšu tirgus komisiju 8.novembrī, kas ir, protams, protokolēts, Latvijas Banka pieņēma lēmumu sekojošu, ka būtu nepieciešams tomēr nodrošināt likviditāti, jo pretējā gadījumā, ja mēs uzreiz ierobežojam bankas darbību, tad faktiski liela jēga valdībai šajā bankā izvietot depozītus nav. Tāpēc… tāpēc tālākā mūsu loģika bija sekojoša. Mēs veselu nedēļu kopumā mēs lūdzām, neskatoties uz to, ka akcionāri un Akcionāru padome vēl nebija valdības noteikti, jo nebija spēkā līgums, mēs lūdzām esošo padomi iecelt prezidentu Feifera kungu, kas bija no Hipotēku un Zemes bankas, pēc mana personīga lūguma esošajā akcionāru padomē iecelt Feifera kungu par prezidentu, līdz ar to mūsu pārstāvis vadītu banku… Hipotēku un zemes bankas prezidents… un samērā nopietnā procesā tika panākts, ka šī te depozīta aizplūšanu nobremzēja 21.novembrī. To samērā straujo kritumu.
Tas bija tas brīdis, kad faktiski mēs bijām panākuši to mērķi, ko mēs vēlējāmies. Tālāk atlika izpildīt precīzi līguma nosacījumus, lai valdība kļūtu precīzi par akcionāru ar visām no tā izrietošajām sekām, taču šķērslis par to, ka mēs nevarējām panākt, kas iniciēto kredītu devēji piekristu akciju nemaiņai, palika. Varbūt, ka tas bija viens no iemesliem, ka no 22.novembra līdz pat 1.decembrim mēs ieraudzījām to, ko Fuktuks (?) fiksēja, ka tur diemžēl sākās atkal noguldījumu aizplūšana. Viņi aizplūda pamatā divos virzienos. Viens no virzieniem bija…. tajā skaitā arī juridiskās personas, rezidenti… jo ir pietiekoši daudz maksājumu… Ja mēs skatāmies par nerezidentiem-fiziskajām personām, tad šī grupa faktiski savus noguldījumus neaiztika, kas ir zīmīgi un kas prasīs varbūt vēlāk vēl detalizētu analīzi. No turienes mūsu mērķis bija sekojošs. Mēs gribējām šo banku nostabilizēt, ieiet iekšā atbilstoši līgumam. Tajā brīdī, kad sākās nākamā noguldījumu izņemšana, mums bija jāpieņem lēmums, vai mums vēl ir resursu likviditātes, lai mēs varētu šo banku vēlreiz turēt tādā nozīmē, ali vēlreiz otru vilni izņemšanā varētu mazināt.
Tāpēc, ņemot vērā situāciju, kādu banka un banku sistēma valdība mēģina glābt, mēs griezāmies pie finansu institūcijām jau nopietni ar vēstulēm pie tā, ka vienlaikus risināt jautājumus, kas saistīti ar mūsu straujo ekonomikas izmaiņu, par ko es runāšu otrajā un trešajā daļā, mums papildus ir vēl arī šāds uzdevums. Un tad bija skaidrs, ka tas ir saistīts ar to… mēs saņemsim savlaicīgu finanšu palīdzību. Pie kam, finanšu palīdzību nevis guldot kaut kur iekšā kapitālā, bet tāpat finanšu palīdzību, turpinot guldīt ieguldījumus, ņemot pretim ķīlu.
Tā kā mums nebija iespējas līdz 1.decembrīm fiksēt šādas finansu palīdzības saņemšanu, mums atlika tikai viena iespēja - lai mēs varētu uz iekšējo resursu rēķina guldīt depozītus pret ķīlu šajā bankā. Problēma bija viena no sekojošām - situācijā, kad emitēt parādzīmes, mums vienīgais variants ir turpināt emitēt parādzīmes, pārdot viņas iekšējā tirgū. Taču pēdējie parādzīmju pārdošanas apjomi liecināja par to, ka tirgus jau mūsu parādzīmes pretim ņem tikai ļoti daļēji. No turienes viss ir pilnīgi skaidrs, ka mums likviditātes resursu kā tādu nav jebšu mēs riskējam, ņemot ārā naudu no kases plūsmas, kas nozīmē riskēt ar mūsu kopējiem maksājumiem, kur valdība pieņēma lēmumu, ka darīt nedrīkst.
Finanšu tirgus komisija, atbilstoši likumam, griezās pie mums 1.decembrtī ar to, ka situācija ir tāda, ka ir nepieciešams noteikt bankā daļējus ierobežojumus, viņi ir noteikti uz laiku. Un atbilstoši likumam šādu lēmumu var pieņemt tikai Finanšu tirgus komisija kopā ar valdību. Latvijas Bankas klātbūtnē mēs pieņēmām, protams, šādu lēmumu, bet tas nenozīmē, ka mēs ar šo plānu mēģinātu izvairīties no šīs bankas slēgšanas, būtu atmetuši malā. Kāpēc mēs sākumā un arī tagad uzskatījām, ka bankas slēgšana ir daudz lielāks slogs tātad nodokļu maksātājiem
piecas dienas ļoti strauju depozītu kritumu. Lai jums būtu pilnīgi skaidrība, daudz lielāks, nekā naudas guldīšana pret ķīlu. Elementāra lieta, atbilstoši Eiropas Padomes lēmumiem, parlaments nobalsoja burtiski nepilni mēnesi atpakaļ par noguldījumu garantiju aizsardzību un palielināja viņu uz 50 tūkstošiem. Bankas sākuma periodā tie ir vairāk kā 660 miljoni, kur 3 mēnešu laikā jānomaksā neatkarīgi no tā, vai ir kādam līdzekļi, vai nav. Tā ir ļoti nopietna summa, šādas summas mums nav. Un līdzvērtīgi, ka mums nav summas arī, lai mēs varētu šodien maksāt, piemēram, ja mēs nepanākam sarunas, mēs esam gatavi runāt (?) kredītiem par šo te kredītu pārstrukturēšanu un (?) laikā. Bet, ja mums piestāda rēķinu, lai mēs samaksājam šodien šādu naudu, mums šādas naudas budžetā nav, kasē nav un līdz ar to faktiski, nesaņemot finansu palīdzību, mēs tādas saistības uzņemties nevaram. Valdība pieņem lēmumu neizsniegt garantijas, nedot garantijas, kurām nav seguma, it sevišķi, kad mēs banku saistības aizstātu tādā gadījumā ar valdības saistībām, kas nav pieļaujami.
Patlaban situācija ir sekojoša, ka runāt par sindicētajiem kredītiem, runājot par finansu institūcijām, man pilnīgi skaidrs, k arī tas mūsu plāns nostabilizēt banku un atrast (?) investoru būs realizējams tad, ja banka būs… Ja Latvijas valdība būs viennozīmīgs īpašnieks. Un sakarā ar to, kad esošie akcionāri nespēj izpildīt tās funkcijas, kuru dēļ mēs gājām uz daļēju akciju - 51 procentu ieguldījumu. Viņu uzdevums tās fiksēt dokumentos bija nodrošināt, lai noguldījumi neaizplūst. Mēs nodrošinām likviditāti. Tas, kad esošie akcionāri nespēj atgriezt naudu aiznesto, tas, ka akcionāri nespēj izpildīt līguma nosacījumus attiecībā uz sindicēto kredītu devēju, ir pilnīgi skaidrs, ka tālāk rīcība mums ir tikai tad iespējama, ja mēs esam šīs bankas īpašnieki. Tad paliek divas iespējas.
Mēs ar akcionāriem vienojāmies, izejot no tās situācijas, kāda ir. Mēs pieprasām no viņiem visu viņu akciju nodošanu valdībai bez maksas, paturot visas tās viņu saistības, ko paredzēja līgumā gada depozītu.(?) kapitālā un tad valdība tālāk veic visas sarunas un visus pasākumus, kas ir saistīts ar banku. Ja akcionāri tam nepiekrīt, tad mums tikai viens ceļš, nāk šeit uz parlamentu ar Nacionalizācijas likumu un lūgt parlamentam pieņemt šo lēmumu. Mums nav likumdošanā šāda likuma. Mēs esam mēģinājuši viņu gatavot. Viens no iemesliem, kāpēc mēs izšķīrāmies parlamentu nenoslogot ar šo problēmu, kaut gan es dzirdēju, ka tas būtu ļoti aktīvi parlamentā pieņemts. Mums ir samērā grūti pieņemt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt mums bija informācija par to, ka Nacionalizācijas likums ir problemātisks. Tāda informācija man no Juridiskā biroja, mūsu Satversmē, punkts viens,
Punkts divi. Uz doto brīdi, kad mēs veiktu šādu procesu, bankā vēl arvien, uz šodienu, kaut arī kapitāla pietiekamība nav 8 procenti, bet tie ir pāri par 6,5 procenti, kas ir 120 miljoni un šī (?) nozīmē atņemt 120 miljonus ar visām no tā izrietošajām sekām un (?).
Un trešā situācija, ka ir samērā grūti pieņemt Nacionalizācijas likumu vienam subjektam, prasās "Jumta" likums. Ņemot vērā mūsu ekonomisko situāciju, ņemot nākt šeit ar Nacionalizācijas likumu nozīmē, pakļaut riskam ļoti daudz tās , ne tikai bankas, bet arī citus uzņēmumus, kuri atrazdamies kritiskā situācijā, lūgdami valdības palīdzību, varētu riskēt ar to, ka, ja viņi nepēj laicīgi nokārtot vai nespēj laicīgi savas saistības restrukturizēt, viņiem draud šis liktenis. Tad man šķiet, pēc manas pārliecības, mēs būtu pilnīgi citā banku sistēmā, ar pilnīgi citiem depozītiem un es domāju, ka mēs būtu absolūti citā nervozā situācijā attiecībā uz (?). Tāpēc valdība pieņēma lēmumu ļoti smagu un finanšu ministrs izpildīja šos uzdevumus, kas ir vissmagākie. Ticiet man, cienījamie deputāti. Finanšu ministrs panāca to, ka akcionāri piekrita, izejot no visas šīs loģikas, brīvprātīgi šīs akcijas nodot. To mēs esam panākuši un patlaban faktiski vakardienas lēmums noteica tikai to. Mēs ieceļam valdi, padomi, vienlaicīgi finanšu ministrs organizē saruna sindicētie, finansu institūcijām, lai mēs varētu turpināt to plānu, ko mēs uzsākām. Mēs viņu turpināsim līdz tam brīdim, kamēr tas būs mūsu spēkos.
Es domāju, ka ne "Latvijas banka", ne Finansu tirgus uzraudzības komisija nav mainījusi savas domas par finansu sistēmas stabilitātes absolūto nepieciešamību tieši šinī brīdī. Tai skaitā arī par problēmām reālās ekonomikas finansējumos, tāpat arī par to milzīgo summu, kas būtu jāmaksā noguldījumu depozītu garantiju izpildes gadījumā. Es pāriešu pie sava ziņojuma otrās daļas.
Cienījamie kolēģi! Tad, kad mēs pieņēmām 2008.gada budžetu - 2009.gada budžeta. Vairāk reizes jūsu priekšā uzstājoties, es teicu, ka mēs atrodamies situācijās, kura ļoti strauji mainās.
kad ļoti strauji mainās ekonomika - diemžēl ne uz labo pusi.
Budžets ir tikai ekonomikas izmaiņu atspoguļojums. Budžets ir sekundāra lieta. Un jau pašā sākumā, jūlijā, aicinot jūs uz budžeta mazinājumiem, ko jūs arī atbalstījāt, tāpat arī prognozējot problēmas 2009.gadā un unikāli pašai valdībai koriģējot savu pirmā lasījuma budžetu samazinājuma virzienā, koriģējot prognozi no plus 1… uz 1 procentu, es jums teicu (un to var paskatīties arī stenogrammās), ka izskatās… un diemžēl ka mēs nevarēsim tik ar šādiem cipariem apmierināties. Ekonomikas izmaiņas mūs spiedīs jau tuvākajā laikā tātad veikt budžeta grozījumus. Es jums nedaudz atgādināšu par to, kādu budžetu mēs esam pieņēmuši.
Mēs pieņēmām budžetu uz 2009.gadu ar mērķi, ka mums ir 1,5 procenti deficīts, ka mums ir kopprodukta kritums mīnus 1 procents, un vesela virkne arī attiecībā uz resoriem ir lēmumi. Kas ir pats būtiskākais? Būtiskākais ir vienā apstāklī. Mēs samazinājām mūsu ieņēmumu daļu pret plānoto. Bet šoreiz es gribētu runāt par to, kā 2009.gada budžeta projekts izskatās pret to budžetu, kurā mēs dzīvojam tagad, šodien. Tas ir daudz svarīgāk. Es varu piekrist deputātam Zaķim, kas teica to, ka ir samērā viegli plānot samazinājumus pret projektēto. Tagad mēs runājam par faktisko budžetu. Ja mēs skatāmies faktisko budžetu 2008.gadā, kas mums vēl ir panākams samazinājums decembrī ar valdības ārkārtas lēmumiem, ar kuriem es jūs iepazīstināšu, tad, ja mēs skatāmies 2009.gada plānus, ko deputāti nobalsoja, pret 2008.gada plānu, ieņēmumu daļā… es atvainojos, izdevumu daļā (es tagad minēšu pamatbudžetu)… Ieņēmumu daļā tika samazināts par 200 miljoniem pret faktu, bet izdevumu daļā mēs centāmies maksimāli - maksimāli! - uzturēt principu, ka mēs vienmēr pakāpeniski samazinām. Jo ir jau vienkārši valdībā samazināt. Ja parlaments nobalso, teiksim, par 20, 30, 40, 50 procentiem… Bet tā ir teorija! Tad, kad mēs ejam pie konkrētiem budžetiem, tad mēs redzam, ka visi šie samazinājumi ir ļoti sāpīgi, smagi un to tos var veikt, tikai absolūti pamatojoties uz cipariem, kas ir reāli fiksējami uz doto brīdi. Un tāpēc tajā brīdī, kad mēs izvērtējām mūsu iespējas, parlaments nobalsoja izdevumu daļu pamatbudžetā 4 036 032 926 lati, kas ir par 15 miljoniem mazāk nekā 1008.gada fakts. Principā tas nozīmē, ka izdevumu daļā mēs esam uz šo brīdi nemazinājuši izdevumu daļu kopumā. Tiesa gan, par atlīdzībām un atalgojumiem, ja mēs skatāmies kopumā, tad visās sfērās ir samazinājumi - īpaši atalgojuma daļā -, nav neviena resora, kur tas nebūtu. Un kopumā šie salīdzinājumi atlīdzībā, atalgojumos… Ja atlīdzība 904 miljoni 2008.gadā, tad viņa ir 777 miljoni, tā teikt, 2009.gadā. Te ir jāņem korekcija uz situāciju, ka augstskolas no šī te likuma ar 83 miljoniem iet ārā. Tāpēc tik lielu summu mēs nevaram samazināt, tomēr visur ir samazinājumi.
Kāpēc, neatkarīgi no mūsu sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu, neatkarīgi no situācijas "Parex bankā", valdība neatkarīgi no tā gatavoja budžeta grozījumus? Un, tā kā mēs teicām, ka mēs plānojam, ka budžeta grozījumi nāk martā, tāpēc mums bija ļoti svarīgi, kā mēs pabeigsim šo gadu.
Tas, ko mēs redzam par budžeta reālo izpildi, patlaban valstī ir situācija sekojoša. Tad, kad mēs jūlijā nokoriģējām budžetu, tad līdz tam 1.oktobrim, neskatoties uz to, ka mums stipri samazinājās vesela virkne nodokļu pozīciju, līdz pat 1.oktobrim mēs uzturējām pozitīvu ciparu kopbudžetā. Pozitīvu! Tas nebija liels, bet tas bija pozitīvs - vairāki desmiti miljonu. Situācija radikāli izmainījās oktobrī un novembrī. Tā izmainījās ļoti nopietnā formā. Ja mēs skatāmies pēc pēdējiem datiem, kas mums ir pieejami, tajā skaitā Valsts kases finansēšanas plāns, tad realitāte ir tāda, ka oktobrī mums budžeta deficīts sastādīja kopā finanšu bilancē (?) 209 miljoni, novembrī - 185. Šie te divi cipari momentāli izkoriģēja kumulējošo rezultātu no janvāra līdz novembrim ieskaitot. Un tāpēc mums ir pilnīgi skaidra, ka, ja mēs neko nedarām, mums budžeta deficīts pārsniegs to svītru vai līniju, ko mēs nevēlējāmies. Mums ir ļoti svarīgi, lai mēs beidzam šo gadu ar pietiekoši normālu pasi, kā es saku žargonā. Ja mums budžeta deficīts būtu zem 2 procentiem. Ja mēs neko nedarītu decembrī, tad mēs principā palielinātu vēl šo budžeta deficītu vismaz par 336 miljoniem. tāpēc tika pieņemts valdības ārkārtas lēmums attiecībā par decembra finansējumiem, kurā es lūdzu Finanšu ministriju sagatavot viņus. Viņi ir publiski mums pieejami. Tur ir vesela virkne ļoti nopietnu pasākumu. Tai skaitā visu papildus atlīdzību neizmaksa, visu prēmiju apturēšana, visu papildus piemaksu apturēšana, visu iepirkumu samazināšana, visu avansa maksājumu par iepirkumiem, komandējumu samazināšana, administratīvās izmaksas. Protams, arī ne tie pārāk patīkamākie, mani personīgie pasākumi, kad visādi svētki un visādu tādu lietu aizlikšana. Tas, protams, nav labākais variants, bet, ņemot vērā to, kā mums strauji samazinās ieņēmumi, īpaši decembrī, zinot, ka pagājušā gada decembris bija divas reizes lielāks nekā parasts mēnesis, sastādot 550 miljonus pamatā 230, 240 miljonu vietā, bija skaidrs, ka jāsper ārkārtas soļi. Tas tika izdarīts. Un finanšu ministrs ir tiesīgs, atbilstoši jūsu nobalsotam likumam, pateicoties jums, viņš ir tiesīgs apturēt apropriācijas, ņemot vērā šo te lēmumu, ko uz parlamenta likumu par budžeta finanšu vadību un valdības lēmumu, pieņēma valdība, tai skaitā Finanšu ministrijas izpildījumā.
Tad lūk, faktiski situācija mums ir sekojoša. Ja mēs kaut vienu brīdi tikai matemātiski ekstropolēni (?) to situāciju, kas mums ir budžetā, tā ir viena metode. Bet diez vai viņa ir pareizākā. Tāpēc mēs arī uzdevām ļoti rūpīgi Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai sadarboties ar Latvijas Bankas speciālistiem momentāli pārskatīt ieņēmumu prognozes, un pats būtiskākais - kopprodukta attīstības prognozes nākamajā gadā. Ja atcerēsimies, tad mīnus 1% sākumā pāriet no + viena uz vienu, vēl divi, prognozes saskaņot uz septembra mēnesi. Tai skaitā Latvijas Bankai un Latvijas valdībai. Redzot to, ka mums radikāli samazinās ieņēmumi oktobrī, novembrī, un paredzētais ieņēmumu, mēs neredzam nekādas īpašas tendences arī palielinājumā decembrī. Mēs lūdzām šo prognozi pārskatīt.
Vēl pāris skaitļu. Kāpēc mēs ejam uz ārkārtas pasākumiem? Tāpēc, ka mums, ja mēs skatāmies par ieņēmumu sadaļu, mēs skatāmies ieņēmumu kopā, mēs pret plānu, kur mums bija paredzēts 1,5, faktiski 0,05 % pārpalikuma 2008.gadā, mēs neizpildām minimums par 13%. Pie kam diemžēl tendence no tā brīža, kad mēs mainījām budžetu, sākumā bija mīnus 6% jūlijā, augustā - mīnus 7%, septembrī vēl bija stabilizācija - mīnus 6 komats procenti, no 7,7 mīnus 6,9, bet tad oktobrī - mīnus 10, novembrī - mīnus 13. Tai skaitā, ja mēs runājam par nodokļu ieņēmumiem, tad šī bilance arī ir mīnus 2, mīnus 3, mīnus 3, mīnus 4 un mīnus 6. Ja mēs skatāmies atsevišķi nodokļus, tad diemžēl lielākā problēma mums vēl arvien ir pievienotās vērtības nodoklis, par ko es daudz jūsu priekšā, cienījamie deputāti, šeit esmu uzstājies. Mēģināšu arī drusku ekonomiski raksturot šo situāciju. Bet arī šeit, ja mēs sākumā bijām mīnus 2% no plāna, tad mēs tagam esam mīnus 9% no plāna. PVN lielākais nodoklis, kas atstāj vislielāko iespaidu uz mūsu budžeta ieņēmumiem. Mēs esam turpinājuši neapturēt PVN atmaksu gan eksportētājiem, gan tiem, kam ir iesaldēti maksājumi, gan tiem, kam ir nenodoti neizmaksāti objekti, tādējādi atbalstot uzņēmējdarbību, izmaksām divas reizes vairāk PVN mēnesī nekā normālos gados, taču acīmredzot tas ir par maz.
Ja mēs runājam par pārējiem - nenodokļu ieņēmumiem, tad mēs mīnus 17% no plāna, un budžeta maksas ieņēmumi diemžēl arī… nu te gan nav tendence pasliktināties, viņa visu laiku ir mīnus 17% maksas pakalpojumu skaits samazinās. Pirmais iemesls - nekustamo īpašumu reģistrācijas biežums ir stipri mazāks nekā viņš bija agrāk. Tie ir galvenie maksas pakalpojumu ienesošie faktori.
Un ar ārvalstu finanšu palīdzību. Ārvalstu finansu palīdzību mēs esam mīnus 44% no plāna. Šeit ir gan specifika, kas es lūdzu Broka kungu tātad griezties Eiropas Komisijā. Es esmu saņēmis arī oficiālu vēstuli no viņa, ka mēs runājot ar Eiropas Komisiju noteikti saņemsim vēl atmaksu par veciem fondiem vēl plus 36 miljoni, iespējams, eventuāli izdosies šo summu palielināt līdz 60 miljoniem, kas mums uzlabos šo bilanci. Un mēs īpaši skatījām arī Eiropas Fondu apgūšanu, veco astoto, tātad par diviem - sociālo fondu un reģionālo fondu. Vai mēs spēsim visu apgūt… par to, par ko bija parlamentā uztraukums. Es jums varu ziņot, ka aizvakar līdz valdības sēdei tika fiksēts, ka mēs spēsim izpildīt, ņemot vērā arī virssaistības, arī tās saistības mēs spēsim izpildīt tos plānus, kas prasīja apgūt šos līdzekļus līdz šī gada beigām. Pati situācija mums var izvērsties tāda, ka vairāk kā 37 miljonus mums nāksies nofinansēt dēļ tā, ka daļa uzņēmās virssaistības. Institūcijas, kas uzņēmās virssaistības to institūciju vietā, kas teica, ka viņas nevar izpildīt savus projektus… Bet tagad ir tā, ka tiks izpildīti tie projekti un virssaistības… tas nozīmē, ka mēs 2008.gada nobeigsim. Šeit es neredzu īpašas bažas.
Bet mums ir situācija ir tāda, ka mēs varam nesaņemt visas šīs summas, kuras mēs plānojam decembrī. Tas mēs viņas saņemsim janvārī. Beigu beigās situācija būs tikai vai nu decembra vai janvāra jautājumi, ko mēs skatāmies divu gadu kopplāksnē, un nav izšķiroši.
Tagad nedaudz par primārajiem faktoriem. Tāpēc, ka faktiski situācija, kas izsauc šādu te budžeta ciparu samazinājumus, viņa nerodas ne no kurienes. Tas ir primāro faktori iespaids. Un kādi ir primārie faktori?
Mums diemžēl statistika kavē… viņa nevar reaģēt tik ātri. Un tāpēc tie kavējumi ir nopietni, apmēram vēl faktiski pusotrs mēnesis vēl veselā virknē datos, bet viens no iemesliem, ko es jums gribu teikt, ir tas, ko mēs redzam. Ja mums septembra inflācija bija 13 procenti ar pusi… gads pret gadu… tad mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās mums oktobrī bija 97 procenti pret iepriekšējo gadu. Tas faktiski nozīmē, ka pie 97 procentiem, tas ir mīnus 3 procenti un pie 13 procentu… tātad inflācija pie pakalpojumu un preču realizācijas apjoma samazinājuma ir samazinājusies par 16 procentiem. Tas ir ļoti nopietns samazinājums. Tas ir saistīts ar vairākām lietām. Pats pirmais faktors, kas to izsauca, ir kredīta resursu pārtrauktība. Lielākoties šis apgrozījums mazumtirdzniecībā arī īpaši balstījās uz to, ka vairāk kā četrarpus gadus pieejamais resurss finansu, kas bija gads pret gadu 60, 70 un vairāk procentu, tika nodrošināts no bankas sektora. Lielāko tiesu nekustamie īpaši biznesam, bet arī patēriņš… Jo reāli ir izprast, ka tas nav mūžīgi salikts.
Un tāpēc ir situācijā, ka šie finanšu resursi samazinās, tiek izslēgts viens ļoti nopietns pseidomotors. Lūk, šo te nodokļu ģenerācija. Tāpēc arī, projektējot nākamos gados, viena no metodēm ir nevis interpolēt (?) patlaban rezultātus, bet atgriezties pirmsbuma situācijā, kad nebija iestājoties Eiropas Savienībā bums, kas bija saistīts ar diviem faktoriem - cenu celšanu Eiropas līmenī un iestājoties Eiropas Savienībā ar milzīgas naudas saņemšana no kredīta sektora. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs ieraugām galvenās izmaiņas PVN.
Otrs iemesls, protams, ir tas, ka ir vēl arvien eksports pozitīvs, bet salīdzināmajās cenās viņš ir kaut kur apmēram 10 procenti, tur arī atmaksā PVN atpakaļ… faktiskajās cenās 10, procenti… Salīdzināmajās cenās viņš jau ir tuvu 1,2 procentiem. Tas nozīmē, ka mēs nevaram īpaši teikt, ka eksports mums ir ļoti strauji attīstījies, toties mums ļoti strauji uzlabojas bilance vai imports ir samazināts. Mums vairāk nav naudas aizņemtās, no kā mēs varam importēt īpaši patēriņa preces. Es nezinu, man pat šķiet, ka tas ir zināmā mērā… man, protams, varbūt tā nenāktos teikt, bet ir labāk, ka tas ir ātrāk nekā vēlāk. Pietiek dzīvot uz parāda.
Nu tad, lūk. Tas, ka mēs patlaban modelējot kopprodukta attīstību, ar ko mēs beidzam šogad, ja 4,3 procenti… 4,2 procenti mums ir trešais ceturksnis, tad, protams, ir ļoti grūti pateikt, kā mēs beigsim ceturto ceturksni. Bet, ja mēs beidzam ceturto ceturksni vismaz ar tādu pat rādītāju, kā trešo ceturksni, tad mēs šogad pabeigsim ar mīnus 1,1 procentu. Ja mums ceturtajā ceturksnī kritums būs lielāks, tad kopprodukta kritums varētu būt gandrīz 2 procenti. No turienes ir loģiski, pārskatot situāciju kopumā, mēs runājam par ekonomiku, ir ārkārtīgi svarīgi izprast, uz ko tad mēs varam rēķināties 2009.gadā.
Tāpēc arī, tiekoties ar galvenajiem nodokļu maksātājiem, kas sastāda tikai 11 procentus no mūsu kopprodukta, un tie ir visi mūsu ražotāji… tiek pieņemti ārkārtas lēmumi attiecībā uz procesiem, lai nobremzētu veselu virkni lietas. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums ir vajadzīgs finansiāls atbalsts un palīdzība.
Komentēt rakstu