Kā ļoti populāra vecāku izvēle, norādot profesiju, ko gribētu kā sava bērna nodarbošanos, ir arī banku un finanšu speciālists (atbildi norādījuši 35% respondentu).
Tradīcijas un prestižs
RB aptaujātie jaunieši atzīst, ka banku un finanšu speciālista darbs ir prestižs, jo šie cilvēki ir ieguvuši labu izglītību, viņiem ir darba pieredze un noteikts stāvoklis sabiedrībā. Tikmēr personāla psiholoģe Olga Sokolova norāda – kaut arī Latvijā banku augstākās raudzes darbinieki – valdes locekļi, departamentu direktori – netiek meklēti ar publisku sludinājumu starpniecību, bet izraudzīti no attiecīgās vides, kur cilvēks jau sevi ir pierādījis kā izcils profesionālis un personība, šeit vēl ilgi atpaliksim no valstīm, kur ar bankām saistās dzimtu tradīcijas. Vismaz oficiāli Latvijas bankas saviem darbiniekiem neuzspiež noteiktus dzīves standartus, ja vien tas nav saistīts ar darba devēja reputāciju. Tāpat arī bankas neatklāj savu darbinieku vidējo izpeļņu, ko gan iespējams nojaust. Piemēram, intervijā (9. oktobris) RB "Swedbank" Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītāja, valdes priekšsēdētāja vietniece Irina Pīgozne, stāstot par savu pieredzi cīņā par maternitātes pabalsta griestu atcelšanu, atklāj, ka tāda alga kā viņai Latvijā ir tikai 2% sieviešu. Savukārt "Parex bankas" akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis Latvijas miljonāru sarakstā bijuši no pirmās tā sastādīšanas dienas.
Piemēram, Lielbritānijas bankā "Barclays" augstākā ranga darbinieki apģērbu, kas tiek nēsāts darbā, drīkst pirkt tikai noteiktas kategorijas veikalos. Katrs nopietnais karjeras pakāpiens nozīmē jaunu auto, ieejas kartes privātos klubos un labas vietas teātru un operas ložās. Praktiski katrai britu bankai ir savas tradīcijas – vienlaikus gan spožums, gan posts. Vēl joprojām esot ģimenes, kuru atvasēm, neraugoties uz to, ka viņas nevēlas iet šo ceļu, ir jāstrādā bankā, jo to darījuši viņu senči septiņās paaudzēs. Visai kritisku viedokli par vecajiem baņķieriem aizvadītajā gadā uzdrošinājās paust ietekmīgais laikraksts "Financial Times", netieši norādot uz pašreizējo krīzi. Apskatnieki rakstīja, ka vecie baņķieri ir aizkavējušies pagājušajā gadsimtā un nevēlas atzīt šodienas tehnoloģijas un tempus. Nozares komentētāji nenoliedza, ka aizvadītajā gadsimtā ģimenes saišu noturība ir glābusi ne vienu vien kredītiestādi no bankrota. Taču šodiena nav pagātne, un ir jānāk jaunai baņķieru paaudzei. Kādi tie ir vai būs? Protams, britu sabiedrībā noteicošā ir izglītība, taču šis gadsimts pieļauj, ka banku biznesa augšgalā var izsisties arī tādi censoņi, kas nav rados un tuvos draugos minētajām ģimenēm.
Publicitāte – zem lupas
Neprecēts angļu baņķieris vai investīciju speciālists ir arī ļoti iekārojams "objekts". Tikpat kā neviena Holivudas zvaigznes ballīte neiztiek bez ietekmīgu finanšu pasaules darboņu piedalīšanās. Loģiski, šīs sfēras darbinieki piedalās daudzu prestižu mākslas izstāžu un galeriju atklāšanā. Baņķieri ir tie cilvēki, kas Rietumos visvairāk nodarbojas ar kultūras mecenātismu. Klātbūtnes trūkumu nevarētu pārmest arī mūsu bankām. Patīkams ir fakts, ka mūsējie negozējas dzeltenās preses pirmajās lapās, tātad bankas vadītāja reputāciju veido arī publiski pieejamā informācija par viņu. Skrupulozi pētot informāciju medijos, sabiedrībā plašāk pazīstami ir tikai "Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars un Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs. Pirmais tāpēc, ka pirms tam ieņēmis publisku amatu. Otrajam regulāri uzstāties presē un sniegt komentārus liek amata pienākumi. Kurš, ilgi nedomājot, piemēram, var atbildēt, kas vada "SEB banku" vai "Nordea banku"? Šos cilvēkus Latvijā labi pazīst biznesa aprindās, bet ne vairāk.
Visu rakstu lasiet 4. decembra izdevumā
Komentēt rakstu