Kopumā pagājušajā mācību gadā Latvijā studēja tikai pusotrs tūkstotis ārzemju studentu, kaut arī pēdējos gados valsts augstskolas vairāku iemeslu dēļ aktīvi domā, kā piesaistīt citzemju studentus. Kā atzīst augstskolu pārstāvji, galvenais ir morālais ieguvums. Pirmkārt, ārzemju studentu interese nozīmē, ka mācību iestāde var piedāvāt konkurētspējīgu izglītību, tātad tas ir prestiža un pašapziņas jautājums. Otrkārt, maģistri un doktoranti spēj dot vērā ņemamu pienesumu zinātniskajā darbā. Treškārt, tā ir iespēja pasniedzējiem trenēt angļu valodas zināšanas un gūt vērtīgu pieredzes apmaiņu. Lai arī Latvijas studentu skaits demogrāfiskās situācijas dēļ tuvākajos gados krietni saruks, pagaidām nav runa par to, ka ar "ārzemniekiem" varētu kompensēt šo iztrūkumu. Tomēr tas būtu zināms finansiāls atspaids mācību iestāžu budžetam.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ārzemju studentu departamenta direktors Igors Tipāns stāsta, ka RTU šogad studē apmēram 200 ārzemju studentu, taču universitāte varētu uzņemt trīsreiz vairāk. Patlaban universitāte angļu valodā piedāvā 20 maksas studiju programmas, daudzi jaunieši no Eiropas izmanto apmaiņas studiju programmas "Erasmus" iespējas, bet citi ārzemnieki izvēlējušies atsevišķus lekciju kursus. Apmaiņas studenti pārsvarā brauc no Vācijas, Spānijas, Francijas, bet maksas studentu dzīvesvietas ir daudz tālākas un eksotiskākas – Ķīna, Indija, Nepāla, Nigērija, Brazīlija, ASV, Sīrija. Pēdējā laikā izrāda interesi arvien vairāk studēt gribētāju no Vidusāzijas valstīm, ar Kazahstānu noslēgts izglītības apmaiņas līgums. Sadarbības līgumi noslēgti arī ar Ķīnu un Singapūru, kuras studentiem pašmāju valdība piešķir stipendijas.
Savukārt biznesa augstskola "Turība" ārvalstu studentiem piedāvā mācīties divās programmās – profesionālā bakalaura studiju programmā "Tourism and Hospitality management" un profesionālā maģistra studiju programmā "Tourism Strategic Management". Patlaban "Turībā" mācās tikai 37 jaunieši no Azerbaidžānas, Francijas, Baltkrievijas, Krievijas, Turcijas, Ķīnas, Polijas, Šveices, Kanādas, Vācijas, Lietuvas, ASV un Dienvidkorejas. Taču tuvākajos četros piecos gados "Turība" ir apņēmības pilna piesaistīt ap 400–500 studēt gribētāju. "Pilnas programmas apguvei praktiski esam gatavi uzņemt studentus no visas pasaules, bet aktīvāku darbību šobrīd veicam Āzijas un NVS valstīs, kur potenciālo studentu skaits ir lielāks. Kā galvenās Āzijas valstis redzam Ķīnu, Indiju, tālākā nākotnē Vjetnamu," stāsta "Turības" studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.
Arī Latvijas Universitātē (LU) labprāt uzņemtu daudz vairāk ārzemju studentu. LU ārzemniekiem svešvalodās ir pieejamas aptuveni desmit studiju programmas, piemēram, Ārstniecība, Baltijas jūras reģiona studijas, Eiropas studijas, tāpat arī angļu filoloģijas, franču filoloģijas, vācu filoloģijas un citas Moderno valodu un Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes studiju programmas var būt pieejamas studentiem no ārvalstīm ar konkrēto valodu zināšanām u.c. Ārzemju studenti pašlaik galvenokārt ir no ES valstīm, bet LU mācību prorektors Juris Krūmiņš atklāj, ka ir vēlme palielināt arī pārējo valstu viesstudentu skaitu.
Kārdina cenas un programmas
Kas ārzemniekus varētu atvilināt uz mazpazīstamo Latviju? "Ar Eiropas augstskolām konkurence ir liela, jo pastāv ļoti daudz atšķirību un faktoru, kas nosaka potenciālo studēt gribētāju izvēli. Students skatās ne tikai piedāvāto studiju programmu un augstskolu, bet arī uz vidi, kurp viņš dodas. Eiropā ir valstis, kas ārvalstu studentiem piedāvā bezmaksas izglītību, un ir valstis, kuru studiju maksa ir vairākas reizes lielāka par to, kas Latvijā. Dzīves dārdzība, vides internacionalizācija, attieksme pret ārvalstniekiem – tie arī ir ļoti būtiski faktori, kas nosaka izvēli," uzsver "Turības" pārstāvis I. Bergs. Tiem Āzijas un Dienvidamerikas studentiem, kuri grib studēt Eiropā, dzīves dārdzība Latvijā ir salīdzinoši zemāka nekā, piemēram, Francijā vai Šveicē. Arī atsevišķas studiju programmas, jo īpaši MBA (Master of Businness Administration), Latvijā ir lētākas. Turklāt Rīga jauniem cilvēkiem šķiet ļoti pievilcīga pilsēta.
Runājot par eiropiešu piesaistīšanu, augstskolu pārstāvji uzsver, ka diez vai Latvijai tas izdosies, izņemot atsevišķas jomas. Ir valstis, kurās par studijām nav jāmaksā vispār vai jāmaksā simboliska nauda, piemēram, Vācijā. Izņēmums ir medicīnas izglītība, kur Latvija var konkurēt ar izdevīgām priekšrocībām.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) angliski piedāvā divas studiju programmas medicīnā un zobārstniecībā. Patlaban universitātē mācās 150 ārzemju studentu no 18 valstīm?– Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas, Lielbritānijas un citām. RSU arī nākotnē plāno orientēties uz Eiropas studentiem, jo Latvijai ir vairākas priekšrocības. Vispirms ārzemju studenti novērtē izglītības kvalitāti, norvēģiem un zviedriem ir tuva mūsu kultūra un mentalitāte. Latvija ir iecienīta medicīna zinību apguves vieta arī tāpēc, ka daudzviet Eiropā – Vācijā Zviedrijā, Norvēģijā un citur – izglītības sistēma noteikusi medicīnas studentu kvotas, turpretim Latvijā vēl joprojām speciālistu trūkst un nekādi ierobežojumi nepastāv. Turklāt Skandināvijas studentiem valsts sedz studiju maksu. RSU katru gadu atlasa pretendentus, kas vēlas mācīties, tāpēc nevarētu teikt, ka studentu būtu par maz.
Ceļojums uz Latvijas vēstniecību
Augstskolas var sevi dažādi popularizēt, lai pievērstu potenciālo studentu uzmanību: tiek slēgti sadarbības līgumi ar ārvalstu augstskolām par kopīgu programmu realizāciju, pārstāvji piedalās izglītības izstādēs ārvalstīs, izmanto dalību starptautiskās programmās, sadarbojas ar Latvijas vēstniecībām, kas palīdz izplatīt informāciju par augstskolu. Taču ar to ir par maz, lai vērā ņemami palielinātu studējošo skaitu. Vairākas Latvijas augstskolas kā nākotnes izaicinājumu redz Āzijas valstis, un te sākas galvenā problēma?– sarežģītā imigrācija. Iedzīvotājiem no valstīm, kurās nav Latvijas vēstniecības, iebraukšanas formalitāšu kārtošana var būt sarežģīta un dārga. Topošie studenti no Āzijas valstīm uzturēšanās atļaujas var pieprasīt, piemēram, Ķīnā, Japānā, Kazahstānā vai Uzbekistānā, bet topošie studenti no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm dokumentu iesniegšanai bieži izmanto Latvijas vēstniecību Turcijā (drīz dokumentus būs iespējams iesniegt arī Latvijas vēstniecībā Ēģiptē). Dažu valstu iedzīvotājiem tas nozīmē mērot tūkstošiem kilometru.
"Piemēram, Indijas studentiem jādodas uz tuvākajām pārstāvniecībām Taškentā vai Pekinā, lai tur iesniegtu vīzas pieteikumu. Tas nozīmē mērot vairākus tūkstošus kilometru un tērēt vairākus tūkstošus dolāru. Turklāt studentiem trešajā valstī jāuzturas pat trīs nedēļas, lai tiktu uz interviju, kas nepieciešama vīzas noformēšanai. Tas atkal nozīmē papildu izdevumus," stāsta I. Tipāns, kurš nesen atgriezies no izglītības gadatirgus Indijā, Deli. Turklāt uzturēšanās atļauja vajadzīga arī tiem studentiem, kuri iebrauc uz īstermiņa apmaiņas programmu, kas ilgst ne ilgāk par gadu.
Tāpēc arī RSU, kurai pieredze ārzemju studentu uzņemšanā ir kopš 90. gadu sākuma, vairs neredz iespējas orientēties uz Āzijas studentiem. "Sākām ar jauniešiem no arābu valstīm, Indijas, Šrilankas, Pakistānas, bet pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tas ir ļoti grūti un pat neiespējami. Patlaban RSU studē mazāk nekā 20 studentu no Āzijas un tie paši jau 5. un 6. kursā," stāsta RSU Starptautisko studiju nodaļas prodekāne Smuidra Žermanos. Tomēr viņa apstiprina, ka interese no Āzijas vēl joprojām ir liela.
Kavē vienotas koncepcijas trūkums
Augstskolu pārstāvji velta pārmetumus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kurai nav konkrētu vadlīniju attiecībā uz izglītības eksporta politiku. Uz kādu valstu studentiem Latvija varētu orientēties? Cik ārzemju studentu Latvija vēlētos uzņemt? Pagaidām ir jautājumi, visaptverošas stratēģijas ministrijai nav. Taču imigrācijas jautājuma risināšanu, iespējams, izdevies iekustināt.
Oktobrī Saeimas Ārlietu komisija tikās ar IZM, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālistiem un Latvijas augstskolu pārstāvjiem, lai domātu, kā novērst administratīvos un juridiskos šķēršļus. Rezultāts ir Imigrācijas likuma grozījumi, kurus šonedēļ skatīs Ārlietu komisijā. Ja tos apstiprinās Saeimā, tad augstskolas pašas varēs iesniegt dokumentus PMLP uzturēšanās atļaujas saņemšanai, tas nozīmē, ka studentam būs jādodas uz Latvijas vēstniecību tikai kārtot vīzu, kad zināms, ka apstiprināta uzturēšanās atļauja.
Tomēr tas vēl joprojām nozīmē ceļošanu uz Latvijas vēstniecību. Vairākās ES valstīs students var ieceļot ar īstermiņa vīzu un šeit nokārtot uzturēšanās atļauju, turklāt ir valstis, kas Latvijas vietā drīkst izsniegt īstermiņa vīzas. Tomēr ir jābūt izstrādātai koncepcijai, uz kuru pamatojoties var vīzu noteikumus mainīt, un tādas IZM, kā jau minēts, nav.
I. Tipāns ierosina, ka intervijas varētu veikt tajās vēstniecībās, kurām ir oficiāla sadarbība ar Latviju, piemēram, Indijā Latviju pārstāv Ungārija, bet Pakistānā – Vācija. Kad un vai vispār Latvijā varētu stāties spēkā šādas izmaiņas, pagaidām nav zināms. ĀM uzsver, ka pārstāvniecību amatpersonām ir jābūt iespējai veikt personīgas intervijas ar uzturēšanās atļauju pieprasītājiem pirms tam, lai pārliecinātos, ka ārzemnieks patiešām ir topošais students, nevis tikai par tādu izliekas, lai nodrošinātu sev iespēju ieceļot Šengenas līguma dalībvalstīs un nelikumīgi tur uzturēties. Līdz šim ĀM bieži ir nācies secināt, ka topošo studentu anketās sniegtā informācija ir nepatiesa, kā arī atsevišķos gadījumos topošie studenti ir iesnieguši viltotus dokumentus.
I. Bergs norāda, ka Latvijai kā iespējamajam studiju galamērķim ir arī citi trūkumi: "Latvija lielai daļai pasaules vispār ir nezināma. Saskaramies arī ar specifiskām problēmām, kas balstās vēsturiskos vai sociālos apstākļos. Piemēram, Krievijā vai Baltkrievijā problēma ir tur pastāvošais uzskats, ka Latvija ir nedraudzīga valsts krieviski runājošiem cilvēkiem. Latvijas problēma ir neiecietība pret visu svešo.
Komentēt rakstu