Pēc 12 stundu ilgām debatēm senatori ceturtdien ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma likumu par pensiju plānu nacionalizāciju, pieliekot punktu vecajai pensiju sistēmai, kas pirms 14 gadiem tika izveidota privatizācijas viļņa laikā. Argentīnas Kongresa apakšpalāta likumu jau ir atbalstījusi, un, lai tas stātos spēkā, likums jāparaksta tikai valsts prezidentei Kristīnai Fernandesai. Tā būtībā ir formalitāte, jo tieši prezidente bija tā, kas panāca, ka likums tiek izstrādāts.
Senāta Budžeta komisijas vadītājs Fabiāns Rioss diskusiju laikā sacīja, ka privāto pensiju sistēma ir izgāzusies, jo tā paredzēta attīstītajām ekonomikām, kurās pilsoņi var atļauties ieguldīt lielus līdzekļus pensiju uzkrājumos. Savukārt darba lietu ministrs Karloss Tomada pēc likuma pieņemšanas pavēstīja, ka notikušas "pārmaiņas kultūrā" un ka "valsts atkal būs vienīgais sociālās drošības garants".
Nacionalizācija nozīmē, ka valsts, kam ir akciju daļas daudzos Argentīnas uzņēmumos, kļūs par iedzīvotāju pensiju uzkrājumu ieguldītāju. Kritiķi pensiju sistēmas nacionalizāciju uzskata par naudas sagrābšanu, lai valsts varētu izmantot pensiju naudu īstermiņa problēmu risināšanai. Pašlaik uzkrājumu vērtība ir vismaz 23 miljardi ASV dolāru, savukārt nākamgad valstij ir jāatmaksā 20 miljardu dolāru kredīts, un pašlaik ir šaubas, vai valsts to spēs izdarīt, vēsta BBC. "Nav šaubu, ka šis solis pārkāpj tiesības uz privātīpašumu. Ir notikusi konfiskācija, un tā ietekmē ne tikai mūs, bet arī sabiedrību un pasauli," paziņoja opozīcijas senators Ernesto Sanss.
Analītiķi pieņemto likumu vērtē dažādi, apgalvojot, ka šādā veidā ir iespējams mazināt finanšu krīzes ietekmi uz cilvēku uzkrājumiem, tomēr ilgtermiņā šāda sistēma var radīt zaudējumus. "Sistēmas nacionalizācija pensijas padarīs riskantākas," aģentūrai AP sacīja Filadelfijā bāzētās Vārtona biznesa skolas Pensiju izpētes padomes direktore Olīvija Mičela. Viņa domā, ka šādā veidā Argentīna sev ir mazinājusi pieeju ienesīgiem ieguldījumu fondiem, un starpība tai ik gadus būs jāmaksā no sava budžeta.
No Latīņamerikas valstīm Čīle ir labs piemērs tam, kas finanšu satricinājumu laikā var notikt ar ieguldījumiem – valsts riskantākie fondi, kas mierīgos laikos ir visienesīgākie, šā gada laikā ir zaudējuši 40 procentu no savas vērtības. Tomēr, kad ekonomikas krīze būs beigusies, Čīlei ir cerības atkal pelnīt, savukārt argentīnieši ieguldījumu peļņas vietā saņems valsts garantētu pensiju. O. Mičela piebilst, ka privātie fondi strādniekiem ļauj izvēlēties ieguldījumu daudzveidību, kāda valstij nav pieejama. Viņasprāt, ieguldījumu daudzveidība ir drošākā aizsardzība pret riskiem. "Globālā ekonomikas sabrukuma laikā drošu patvērumu nav, bet ilgtermiņā efektīvāki būtu dažādoti ieguldījumi."
Savukārt Dalasā bāzētā ASV Nacionālā politikas analīzes centra analītiķe Pamela Viljarīala domā, ka, nacionalizējot pensiju sistēmu, "valsts soda tos, kas uzņēmušies lielākus ieguldījumu riskus, sapelnot lielāku pensiju".
Līdz šim argentīniešiem bija iespējas izvēlēties starp privātajiem un valsts pensiju pārvaldītājiem, un pagājušajā gadā valsts pakalpojumus izmantoja vien piektā daļa iedzīvotāju. Tomēr pēc tam, kad likums par pensiju sistēmas nacionalizāciju tika pieņemts, pārsteidzošā kārtā nekādu plašu protesta akciju nav bijis, vēsta AP. Arī valdība bija gatavojusies, ka cīņa par pensijām būs sīvāka un ka to pavadīs masu akcijas, kurās cilvēki paustu atbalstu vai pretestību jaunajam likumam.
Pēdējos gados Argentīnā nacionalizētas vairākas citas nozares – pasts, dzelzceļš, ūdenssaimniecība un citas.
Komentēt rakstu